„Rodrigo Rikards bija ļoti labs kolēģis, ļoti darbīgs cilvēks. Varētu teikt, ka viņš bija tāds renesanses cilvēks mūsdienās. (..) Viņš arī rakstīja grāmatas, gleznoja, bija producents vairākām savām filmām pēdējos gados. Viņa filmu tēmas bija nopietnas, bieži vien tādas, kurām neviens cits varbūt nebija pieskāries. Savās filmās viņš portretējis ļoti daudzas izcilas personības. Otra līnija ir vēsture - viņš veidojis, piemēram, filmu par Raini, „Dzintara ceļš”, „Dievs, Tava zeme deg” un citas. (..)
Būtu ļoti svarīgi pieminēt, ka viņš bija ļoti silts cilvēks. Ārkārtīgi atvērts, silts, darbīgs. Viņš mums ļoti pietrūks - ar savu darbīgumu, iniciatīvu, entuziasmu…” saka Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes locekle Ieva Romanova.
Rodrigo Rikards dzimis 1941.gada 20. septembrī Rīgā. Beidzis 2. Rīgas vidusskolu, kur par klases audzinātāju strādāja arheologs Jānis Graudonis. Pēc vidusskolas beigšanas 1960.gadā iestājas darbā Latvijas Televīzijā par operatora asistentu pie kinooperatora Visvalža Frijāra.
Latvijas Televīzija ir pirmā un vienīgā Rikarda darba vieta.
1967.gadā ar izcilību beidzis Vissavienības Valsts kinoinstitūtu Maskavā ar filmu "Pusstunda Latvijā", kas bija pirmā krāsainā filma Latvijas Televīzijā. Savā radošajā mūžā Rodrigo Rikards uzņēmis vairāk nekā simt filmu par Latvijas kultūras mantojumu un dižākajām personībām, tostarp Leonīdu Vīgneru, Zentu Mauriņu, Oskaru Kalpaku, Aspaziju un Krišjāni Baronu. Arī filmu „Sirdsdaugava", kas tapa 1987.gadā kā protests pret Daugavpils HES būvniecību. 1995.gadā Rodrigo Rikards nodibinājis Vizuālo mākslu studiju „Scilla”.
Par nopelniem filmu mākslā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
Rodrigo Rikarda filmogrāfija pieejama Latvijas Radošo savienību padomes mājas lapā un Kino muzeja mājas lapā.
