Atklājot pirmizrāžu seansus, projekta satura konsultante Rita Ruduša norādīja, ka projekts šogad tiek īstenots jau septīto gadu.
“Mēs priecājamies, ka katru gadu atrodas dažādu paaudžu režisori – jauni, debitanti, tādi, kas jau atgriezušies “Latvijas kodā”, veido filmas par to, kāda ir Latvija šodien,”
pauda Ruduša. Piemēram, pēc ilgākas pauzes šogad projekta režisoru pulkam piepulcējusies Adriāna Roze, savukārt Andra Doršs, Katrīna Tomašicka un Laura Meļķe ir debitantes. Tāpat Ruduša priecājās par sadarbību ar kinofestivālu “Lielais Kristaps”, kas “paskaidro, cik svarīgs Latvijas kino nozarē un mums, kinomīļiem, ir “Latvijas kods”.”
“Latvijas koda” filmu TV pirmizrādes LTV1 ēterā – no 19. novembra līdz 17. decembrim, katru otrdienu pulksten 22.05. Filmas būs vērojamas arī REPLAY.lv, savukārt sarunas ar režisoriem būs lasāmas LSM.lv.
Kā pirmā televīzijas pirmizrādi piedzīvos pieredzējušo kino profesionāļu, brāļu Laura un Mārča Ābeļu šī gada stāsts “Pārgājiens ‘44” (“Tritone studio”). Personisks abu režisoru stāsts par pašapziņu kā patvērumu un cilvēcības saglabāšanu.
Filmas galvenā varone Melita Ābele 89 gadu vecumā vēlreiz izceļo savu 1944. gada bēgļu gaitu ceļu, Tas būs animēts ceļojums Melitas atmiņās, caur neseno un šodienas Latviju nonākot līdz tam, ko Melita vēlējusies realizēt 75 gadus.
Otrā filma būs režisores Andras Doršs vērojums par to, kā sociālie tīkli ietekmē jaunu meiteņu pašapziņu. “Skaistai būt” (“Epata studio”) ir režisores debijas filma. Tas ir stāsts par jaunu meiteņu pasauli mūsdienu Latvijā. Filmas pamatā ir sarunas par meiteņu uzskatiem par apkārtējo vidi un savu vietu tajā.
Filma ir laikmeta liecība ikdienai, ko nepārtraukti ietekmē sociālie mediji un dokumentē viedtālrunis.
Trešā filma būs pieredzes bagātās dokumentālo stāstu režisores Adriānas Rozes filma “Vārdotājas” (“Camera Obscura”). Neērtības sajūta, kauns, smiekli, viegls intelektuāls šoks un lietas, kas tiek sauktas īstajos vārdos – tāds ir sieviešu standaps jeb stāvkomēdija, kas ļauj stiprināt pašapziņu caur vārda brīvību. Dzejniece Inga Gaile un dramaturģe Aiva Birbele kopā ar savām kolēģēm transformē sāpīgo caur humoru un palīdz arī savai auditorijai dziedināt sen noslēptas brūces, lauzt stereotipus un smieties līdz asarām.
Tā ir filma sievietēm par sievietēm, ko gribēs noskatīties arī vīrieši.
Ceturtais stāsts – filma “Brīva vieta – Lastādija” (“On the Road”) būs režisores Aijas Bley stāsts par pašapziņas iegūšanu caur piederības sajūtu kopienai – Maskavas forštatē ir iedzīvojusies viena no kustības "Free Riga" komūnām – Lastādija (apkaimes daļas senais nosaukums). Kvartāls ar mītisko nosaukumu piesaista dažādu paaudžu neformāļus, kuri kopīgi iedzīvina sapni par alternatīvu dzīvesveidu pilsētā. Teju katru nedēļu notiek talkas, lai pašu spēkiem labiekārtotu teritoriju, tiek atvērta brīvbode, kur ikviens var izvēlēties apģērbu vai citas preces pilnīgi par velti, notiek pasākumi, kur ikviens var radoši izpausties, piepildot šo vietu ar savu unikālo enerģiju. Drīz šeit būs sava republika ar saviem noteikumiem.
Izklausās pēc paradīzes, bet vai šāda komūna var pastāvēt mūsdienu urbanizētajā vidē?
Savukārt 2019. gada filmu ciklu 17. decembrī noslēgs jauno režisoru Katrīnas Tomašickas un Lauras Meļķes debijas filma “Prīsters” (“Odze films”). Prīsters ir priesteris Rinalds no neliela ciema Latgalē. Jauns vīrietis ar labu humora izjūtu, smaidīgs un stalts – mazo draudzi uzrunājošs un vietējiem iedzīvotājiem mīļš. Katram draudzes loceklim, vai tas ir pensionārs, bērns vai ģimene, tiek atrasta personīga pieeja, katram ir kāds savs pienākums draudzes dzīvē, tādējādi padarot baznīcu ne tikai par reliģisku iestādi, bet arī par kultūras un sociālu centru, kur cilvēks var justies noderīgs, var tikt uzklausīts un saprasts.
Šāda abpusēja priestera un draudzes simbioze ir radījusi unikālu mikropasauli, kurā valda ne tikai mīlestība pret Dievu, bet arī vienam pret otru, radot konkrētajā vietā un laikā unikālu sociālās pašapziņas izjūtu.
Projekts “Latvijas kods” norisinās jau septīto gadu. Tas tiek īstenots sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu un Nacionālo kino centru. Tā mērķis ir atbalstīt filmas, kas dokumentē Latvijas dzīvi, vidi un cilvēkus šodien, meklē plašāku sociālo, kultūras un vēstures kontekstu un atsedz laikmetam raksturīgas tendences dažādās dzīves jomās.
