Seriāla "Māja pie ezera" sižeta līnija nāk no poļu literatūras. Vienas vasaras garumā tiek izstāstīts stāsts par trīs paaudžu sievietēm un to, kā viņas veido savu dzīvi. Stāsta galvenais uzdevums ir gūt apliecinājumu, ka dzīve nebeidzas 25 gadu vecumā un turpinās arī pēc 40.
"Žanriski mēs esam iecerējuši, lai tas ir arī nedaudz raudamais gabals, nedaudz sievišķīga filma. Mēs negribam, lai šī drāma būtu smaga. Tā noteikti būs dzirkstoša, ar humoru un daudz darbību. Man gribas sajust dzīves elpu," saka režisors Armands Zvirbulis.
Stāsta pamatā ir mūsdienas un divas atšķirīgas vides - pilsēta un ciemats. Šobrīd spraigi tiek uzņemtas seriāla ainas vairākās vietās Rīgā. Augusta sākumā filmēšanas komanda dosies uz Alsungu, kur piecu nedēļu garumā tiks nofilmētas gandrīz divas trešdaļas visa seriāla sēriju.
13 sēriju garo pašmāju seriālu skatītāji varēs vērot Latvijas Televīzijā no septembra pēdējās nedēļas. Katra sērija solās būt spraiga, jo vienā tiks iekļautas aptuveni 50 epizodes. Seriālā ir vairāki masu skati, kuru centrā skatītāji varēs atpazīst pašmāju pazīstamākos aktierus, piemēram, Dailes teātra aktieri Artūru Skrastiņu, kurš seriālā attēlo birokrātu.
"Manuprāt, tēma ir ļoti svarīga. Latvijas Televīzijā nav skarta tēma tieši par tādiem pusmūža cilvēkiem. Ir runa par tādiem četrdesmitgadniekiem, kuri ir dilemmas priekšā - vai pieņemt to, ka nāk jaunā paaudze un stumj tevi lēnām ārā, vai tomēr apzināties tomēr to skaistumu, kas sākas tikai tagad, un stabili stāvēt ar kājām uz zemes, jo dzīve vienalga rit savu gaitu un atrast to skaisto jebkurā vecumā," pauž Artūrs Skrastiņš.
Seriāla galvenā varone, kuru atveido Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa, ir sieviete brieduma gados, kura ir nonākusi situācijā, kad mainās viņas iekšējā dzīves uztvere. Dzīves meklējumu vadīta viņa no lielpilsētas Rīgas nonāk Alsungā. Kā vēstīts iepriekš, seriālā filmējas arī suitu sievas.
"Man bija ļoti garš kadrs, kurā man vajadzēja iziet cauri masu skatu dalībniekiem, vēl ar kādu tur parunāt, pieiet pie vīrieša un palūgt viņam bumbu un iemest "straiku" (ja spēlētājs notriec 10 ķegļus ar pirmo metienu - red.). Es boulingu nespēlēju. Un es gāju un iemetu ''straiku''. Es sapratu - tad, ja tu esi simtprocentīgi nokoncentrējies, tu vari izdarīt brīnumainas lietas," teic Sandra Kļaviņa.
