"Viņai tās fotogrāfijas ir kā portreta foto, bet tur ir arī telpa daudzās portretu bildēs redzama. Tu redzi: tālbraucējs šoferis pie savas mašīnas stāv, vai tas cilvēks, kas pats ir radījis lidmašīnu ar savām rokām, pie tā sava lidmašīnas modeļa stāv. Tur nāk arī tās āra vides nozīme, kurā cilvēks dzīvo," stāsta Mārtiņš Kaprāns.
Kaprāns atzīst, ka Intas Rukas bildes ir jāskatās kopā ar pavadošo biogrāfisko vēstījumu, kas ir pievienots. Tas uzreiz rada pilnīgi citu interpretāciju.
"Šis cilvēks iegūst kaut kādā ziņā dvēseli," vērtē Kaprāns. "Jebkura no šīm fotogrāfijām ir klasiska, skaista melnbaltā fotogrāfija, ko varētu izstādīt jebkurā publiskā telpā, kur tās gaumīgi iederētos. Bet tad, kad tu izlasi vēl to dzīvesstāsta koncentrātu, un tiešām jāatzīst, ka ļoti bieži viņš izdevies tāds dramaturģiski uzlādēts, tad atdzīvojas tavā acu priekšā šie cilvēki."
Kaprāns savā lekcijā vairāk pieskāries tieši rakstītajam tekstam.
“Intai ir izdevies noķert šos dažādos pārmaiņu ciklus, kurus mēs esam kaut kādu 40 gadu periodā izdzīvojuši neticamā veidā cauri,” vērtē pētnieks.
Tie ir stāsti par padomju laikiem, par 90. gadiem, par mūsdienu it kā stabilo, bet ļoti nedrošo sociālo dzīvi.
"Ar fotogrāfijām un vēstījumu kopā tādā sintēzē sanācis notvert pārmaiņu viļņus, kas ir bijuši pēdējo 40-50 gadu laikā. Šī dinamika ir noķerta, tas nav tikai mirklis, ko mēs parasti varbūt ar portreta bildi esam pieraduši, ka mums tā bagāža nāktu līdz ar fotogrāfijām," turpina Kaprāns.
Izstādi „Zem tām pašām debesīm” veido fotoportreti un tajos redzamo cilvēku dzīvesstāsti, kas tapuši un pierakstīti Balvos un to apkārtnē vasaras mēnešos trīs gadu garumā.
Pēc Mārtiņa Kaprāna lekcijas Inta Ruka atzīst, ka viņai svarīgi dzirdēt citu domas un analīzi par saviem darbiem.
“Man likās ļoti svarīgi tas, es taisīju – kā izdomāju, tā es arī taisu. Bet man tajā nav nekādas saprašanas, es neesmu cilvēku pētnieks vai zinātnieks. Kā es biju iedomājusies, tā es arī meklēju un taisīju visu. Bija ļoti svarīgi arī pēc tam dzirdēt, vai tas veids, kā es darīju, vai tas bija veiksmīgs,” atzīst Inta Ruka.
Fotogrāfe vērtē, ka Balvos un to apkārtnē cilvēki ir ļoti sirsnīgi, atvērti, izpalīdzīgi, pretimnākoši.
“Cilvēki grib stāstīt, un stāsti vispār ir absolūti neticami. Tu satiec cilvēku, kurš izrādās, ir atombumbas vadājis. Līdz kamēr nepajautā, iedomāties nevari,” stāsta Ruka.
Līdzvērtīgi šiem stāstiem blakus ir arī cilvēka portrets. Vai arī portretā, tajā sejā arī kaut kas no tā viņu dzīvesstāsta ir redzams?
“Ne visos. Tas ir tāpat, kad ej pa ielu un redzi cilvēkus, tu nekad nezini viņu stāstus, rodas priekšstats, kas varētu būt. Citreiz tas var būt maldīgs, citiem it kā var pateikt to viņa dzīvi, bet ne vienmēr. Cilvēku raksturu arī nevaru pateikt,” norāda Ruka.
Pats fotografēšanas process bijis jautrs, joki mijušies ar nopietnību.
“Var sēdēt klausīties, var kopā iedzert. Cilvēki dažādi. Tā arī izstāde veidota, lai ir dažāda vecuma cilvēki, lai ir veci un jauni, latvieši un krievi, latgalieši. Arī teksts ir latviski, krieviski, latgaliski.
Man likās, ka tieši tā, kā dzīve ir, kā mēs visi dzīvojam šajā pasaulē, ka arī labi to likt izstādē,” uzskata māksliniece.
Pēc lekcijas Ieva Garda, kas strādā mutvārdu vēstures arhīvā un cilvēku dzīvesstāsti ir viņas darba ikdiena, labprāt dalās ar saviem iespaidiem par Intas Rukas izstādi.
"Es domāju, ka Intai ir izdevies izvilkt no katra šī stāsta un no katras šīs intervijas, kas viņai bijusi, to esenci, spilgtāko mirkli, lai to, kas, ja ne tam cilvēkam ir bijis svarīgākais visā stāstā, bet Inta ir to ieraudzījusi kā svarīgāko šajā stāstā," vērtē Ieva Garda. "Tāpēc tas, ko Mārtiņš Kaprāns minēja lekcijā, ka šī izstāde ir kopdarbs starp fotogrāfi un starp šiem stāstītājiem: ko kurš kuram stāsta, kas kuram ir svarīgs un ko Inta izvēlas, un ko viņi pēc tā apstiprina."
Uz izstādes plakāta redzamas Valdis Kamoliņš, viņam fonā pašbūvēts lidaparāts.
"Tas arī sasaucas ar izstādes nosaukumu "Zem tām pašām debesīm". Viņš pats uzbūvēja lidmašīnu, jo tas arī sasaucās – tās debesis un viņa ideja lidot, tāpēc arī tā bilde,” skaidro Ruka.
Izstāde drīz ceļos uz Balviem, to rādīs Balvu novada muzejā, atklāšanas datums arī jau zināms – 8. novembris. Tur fotoportretu būs vēl vairāk nekā Rīgā, un daži izstādes varoņi pat solījuši sniegt priekšnesumu. Inta Ruka jau tagad jūsmo par to, cik tur būs sirsnīgi.
Tik košu Balvu puses ļaužu galeriju ar viņu dzīves mirkļiem iespēja iepazīt izstādē "Zem tām pašām debesīm” Rīgā, Mūkusalas mākslas salonā, līdz 26. oktobrim.