Režisore Roze Stiebra atminas filmas “Lietaina diena” pirmsākumus: “Tā ir tāda cilvēcīga pieeja un cilvēcīga palīdzība grūtajā brīdī. Līdzīgi kā šodien situācija, kad mums ir karantīna, vīruss, tad toreiz mans zēns atradās istabā, viņš nevarēja iziet ārā, jo lija lietus – un ilgi, ilgstoši lija lietus. Un viņam bija grūti.
Viņš skatījās grāmatiņas un atrada tur kamielīti, kuram nelija lietus, bet kurš mira no slāpēm. Un viņš savā fantāzijā izdomāja, ka viņš to lietu aizvedīs uz to tuksnesi, padzirdīs to kamielīti.”
“Lietaina diena” ir režisores pirmā animācijas filma un pirmā arī Latvijas kino vēsturē. Tieši pirms 50 gadiem, 24. martā, Latvijas Televīzijas ēterā šis stāsts piedzīvoja pirmizrādi.
“Lietainās dienas” scenāriste ir Nellija Ozoliņa, operators Ansis Bērziņš, bet komponists Pauls Dambis. Roze Stiebra atceras, ka toreiz visiem animācijas kino bija sveša lieta.
“Tā mēs gadu apmēram filmējām viņu,” stāsta Stiebra.
“Tā bija diezgan ļoti neprofesionāla pieeja, ja tā padomā. 16 minūtes, pirmo reizi, neviens nezina, ar ko sāksies, ar ko beigsies, kas tas viss ir.”
Darbs tapa “Telefilma Rīga” paspārnē, un drīz vien jaunajiem multiplikatoriem vajadzēja pie skatītājiem nogādāt divas filmas gadā. Sekoja “Hallo, Hela!”, “Pieci kaķi” un desmitiem citu Rozes Stiebras filmu, kas atstājušas neizdzēšamas pēdas Latvijas kino vēsturē.
