Režisora Andra Rozenberga darbs ar Jakovļeva piedalīšanos publisku pirmizrādi Latvijā tā arī nekad nepiedzīvoja, un 15. septembrī kinoteātrī “Splendid Palace” Ģirta Jakovļeva jubilejas kinovakarā šī vēsturiskā netaisnība tika labota.
Latviešu kino un teātra vecmeistars Ģirts Jakovļevs 80. jubileju svinēja jūlijā. Teātra kolēģu sveicieni jau izskanējuši, bet 15. septembrī kinoteātrī “Splendid Palace” jubilāru sveica arī kino ļaudis. Teju visi atceras Jakovļeva tēlojumu populārajās Rīgas kinostudijas spēlfilmās, piemēram, “Pūt, vējiņi!”, “Nāves ēnā” un “Uzbrukums slepenpolicijai”, tomēr jubilejas kinovakaram bija izvēlēta līdz šim maz zināma, Latvijas kinoteātros neizrādīta, pirms 30 gadiem uzņemta režisora Andra Rozenberga un operatora Mika Zvirbuļa spēlfilma “Dvēseles aizvējā”. Tajā Ģirtam Jakovļevam ir viena no galvenajām lomām.
“Tā ir pēdējā filma, kas tika uzņemta vecajā sistēmā. Ļoti ilgi gāja, kamēr viņu apstiprināja, un tad mēs viņu uzņēmām, viņu pieņēma, nosūtīja uz kopēšanas fabriku. Un uz to brīdi, kamēr viņa stāvēja rindā uz kopēšanu, mēs kļuvām neatkarīgi,” stāstīja režisors Andris Rozenbergs. “Tas bija 90. gads, un tas bija pārejas laiks, varētu sacīt. Arī kinoteātri pārgāja uz citu režīmu, un tā viņa kaut kā palika ārpusē. Tajā laikā nebija naudas un nebija arī stimula to tulkot latviski.”
Filma tapusi pēc krievu rakstnieka Vladimira Makaņina romāna motīviem, un Ģirta Jakovļeva ekrāna partneri filmā ir pazīstamie krievu aktieri Valentīna Teļičkina un Vladimirs Meņšovs, kā arī brīnišķīgās latviešu aktrises Regīna Razuma un Gunta Virkava. Filma stāsta par neparastu un sarežģītu attiecību trijstūri, un 15. septembrī tās pirmo oficiālo pirmizrādi Latvijā apmeklēja arī daļa radošās komandas.
“Es esmu ārprātīgi pārsteigts par šo seansu, ko tikko redzējām.
Esmu šokā, būtu muļķīgi teikt, bet pārsteigums ir ārkārtējs,” atzina Ģirts Jakovļevs. “Tā Teļičkina, kā viņa man patika! Es viņu nemaz tā īsti neesmu redzējis tajās padomju filmās. Un ārkārtīgi jau burvīga ir tā padomju dzīves īstenība. Tā ir satriecoša tajā filmā – tā mūsu padomju dzīve, kāda viņa mums bija.”
Savukārt kinokritiķe Daira Āboliņa par filmu stāstīja: “Būtībā šīs psiholoģiskās drāmas žanrs, viņš ir absolūti pamests. Šāda tipa filmas gandrīz vairs neveido. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka tā ir zināmā mērā krievu kino tradīcija. Ir izmainījies laiks, bet par to, ka ir ļoti grūti atrast godīgu attieksmi pret sevi un bieži būt godīgam pret cilvēku, kuram esi līdzās, tur jau nekas nav mainījies!”
Diemžēl tuvākajā nākotnē plašākai publikai filmu “Dvēseles aizvējā” izrādīt nav iecerēts.
