Brāļu Žagaru dzīves ir ritējušas blakus, savijoties un saskaroties jau kopš bērnības. Andrejs piedzima Sibīrijā, mammai esot izsūtījumā, bet Juris – Cēsīs. Abi studējuši aktiermākslu un abi kādā dzīves posmā nokļuvuši Dailes teātrī. Skarbajos deviņdesmitajos abi brāļi kļuva par uzņēmējiem – Andrejs iegāja restorānu biznesā (rīdziniekus un Rīgas viesus joprojām pulcē urbānām leģendām apvītais “Osiris”), savukārt Juris uzņēmējdarbībā pārvērta savu kaislību – slēpošanu.
Vienmēr abu biznesā lielākā nozīme bijusi jēgai, baudījumam un adrenalīnam, ne ienākumiem.
Vēlāk abi brāļi kļuva par kultūras iestāžu vadītājiem – Juris kopā ar domubiedriem sāka stiprināt dzimto Cēsu lomu Latvijas kultūrvidē, aizsākot Cēsu Mākslas festivālu un šobrīd vadot koncertzāli “Cēsis”, savukārt par Andreja mūža darbu kļuva Latvijas Nacionālā opera – to viņš vadīja 17 gadus un kļuva arī par interesantu operu režisoru.
“Stāsts par Andreju un Juri ir stāsts par Latvijas kultūras stiprākajiem cilvēkiem. Tādiem, kas neapstājas, nebaidās, dara, iet uz priekšu un progresīvi domā.
Uz tādiem kā viņi balstās mūsu kultūrtelpa. Un Andreja zaudējums Latvijas kultūrvidei, manuprāt, ir daudz lielāks, nekā mēs to šobrīd apjaušam. Šī filma ir vērojums, un skatītājiem dota iespēja izjust izcilu personību klātbūtni,” uzskata LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja, filmas producente Ieva Rozentāle.
“Mūsu sākotnējais plāns bija filmā rādīt divu izcilu brāļu sāncensību. Jura dzīvē gan nav bijis tādas traģēdijas – un es to nevaru nosaukt citādi – kā Andrejam, kurš tika padzīts no operas, ko 17 gadu vadības laikā izveidoja par Eiropā atpazīstamu opermākslas vietu – opertūristu iecienītu galamērķi. Un kurā viņš pats kļuva par vērā ņemamu operu režisoru,” pauž filmas scenārija autore Henrieta Verhoustinska.
Filmas scenāriju pārrakstīja dzīve, kas ieviesa savas korekcijas.
Filmas tapšana vienlaikus bija viegla un sarežģīta. Brāļu kinoaktieru pieredze ļāvusi abiem ar muguras smadzenēm sajust, kad viņiem pievēršas kamera, tādēļ liels veidotāju izaicinājums bijis notvert mirkļus, kad kāds no viņiem par kameru nedomā.
“Viņiem ļoti patīk patikt,” atzīst Henrieta.
“Filmas uzņemšanas laikā brāļi bija ļoti pretimnākoši. Vajadzēja kāpt kalnā – kāpa nekurnēdami, lai gan laikapstākļi Andreja slimībai varbūt nebija piemērotākie.
Viņi nekad neatteica nevienai mūsu iecerei. Tādus imidžmeikerus kā abi brāļi es vēl nebiju sastapusi,” atklāj filmas scenārija autore un uzsver, ka brāļi, veikli nozūdot un pieklājīgi atvainojoties, arī sekmīgi izvairījušies no kadra brīžos, kad nav vēlējušies tikt iemūžināti.
Dokumentālā filma pirmizrādi piedzīvos 16. oktobrī, dienā, kad Andrejam apritētu 61 gads. Pirmizrāde notiks koncertzāles “Cēsis” lielajā zālē pulksten. 19.00. Pirmizrādes seanss būs bez maksas, un brīvbiļetes iespējams izņemt koncertzāles kasē. Savukārt televīzijas skatītāji filmas TV pirmizrādi varēs vērot 18. oktobrī pulksten. 21.15 LTV1 un REPLAY.lv. Stāstu par filmas tapšanu un materiālus, kas filmā netika iekļauti, no 19. oktobra varēs meklēt sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.
Filma tapusi Latvijas televīzijas Kultūras raidījumu redakcijā. To veidojusi LTV komanda – režisore Zita Kaminska, scenārija autore Henrieta Verhoustinska, galvenais operators Uvis Burjāns, skaņu režisore Diāna Pāvilsone, montāžas režisors Māris Martušs, producenti – Ieva Rozentāle, Artis Dobrovoļskis.
