„Latvijas kods. Latvija šodien” tiek organizēts jau ceturto gadu. Tā mērķis ir veidot kinematogrāfiskus darbus, un caur autora vēstījumu spēt paskatīties uz šodienas Latviju.
„Šodienas Latvija nav tā, kas bija pagājušajā gadā, un arī ne tā, kas būs nākamgad, tāpēc meklējam aktuālos šodienas portretējumus. Mums šogad ir izveidojies ārkārtīgi dažāds, skaists un oriģināls Latvijas skatījums,” pārliecināta ir Latvijas Televīzijas projekta “Latvijas kods. Latvija šodien” vadītāja Zane Valeniece, piebilstot, ka pats projekts ir izaicinājums uzliktā rāmja dēļ – pusgada laikā izveidot filmu.
Šogad Latvijas kodu ir papildinājušas sekojošas filmas:
- "Deniss", režisors Armands Začs ("Mistrus Media"). Stāsts par kāda savrupi dzīvojoša krievvalodīga puiša centieniem integrēties Latvijas sabiedrībā, kā galveno komunikācijas kanālu ar apkārtējiem izvēloties "stand-up" komēdijas žanru.
- "Lai smuki!", režisore Lāsma Ābele ("2D Studio"). Filma kā sociālantropoloģisks pētījums, kas caur vienkāršu rīdzinieku centieniem radīt patīkamu vidi sev apkārt mudina skatītāju domāt par katra indivīda nepieciešamību iesaistīties savas apkārtnes sakopšanā.
- "Bez viņiem", režisors Dāvis Kaņepe (Kaņepes laikmetīgās kultūras centrs). Filma mudinās aizmirst atteikties no aizspriedumiem pret ieslodzījuma vietām un to iemītniekiem. Filmas galvenie varoņi būs Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē mītošie jaunieši, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem.
- "Vectēva tēvs", režisors Kārlis Lesiņš ("Woodpecker"). Filma ir režisora personisks, aizkustinošs stāsts par dzimtas vēsturi Latvijas traģisko vēstures notikumu kontekstā un divu paaudžu pasaules uzskatu sadursmi.
- "Runātāji", režisors Dainis Kļava ("Vides filmu studija"). Filma vēsta par latviešu valodas dialektiem un to atrašanos uz izzušanas sliekšņa, tādējādi fiksējot unikālu Latvijas kultūras šķautni un raisot diskusijas par iespējām to saglabāt.
Filmas “Vectēva tēvs” režisors Kārlis Lesiņš LTV raidījumā „Rīta Panorāma” stāsta, ka viņa filmas stāsts skar jebkuru iedzīvotāju Latvijā: „Tas ir par paaudžu atšķirību, vectēvs – mazdēls, atšķirīgi uzskati par pasauli, tāpat represijas skāra gandrīz jebkuru un ietekmēja attiecības un personības veidošanos.”
Jaunais režisors filmas tapšanas laikā iepazina savu vectēvu no jauna: „Sapratu, cik smagi bija apstākļi, ka visu mūžu bija jāsadzīvo ar to, ka viņš ir zaudējis tēvu un māti, zaudējis savas mājas, kuras viņš būtu mantojis. Viņam visu dzīvi bija jānoliedz, ka viņam ir bijis tēvs un māte, lai varētu normāli strādāt un eksistēt.”
Savukārt filmas “Runātāji” operators un fotogrāfs Māris Ločmelis atzīst, ka viņam ļoti paveicies, ka viņu uzaicināja uz šo projektu. Viņš filmā spēlējas ar laiku, to saspiežot un atkal pagarinot, jo filma sastāv no fotogrāfijām. „No sākuma es uztraucos, jo filmēšana un fotografēšana ir pilnīgi dažādi paņēmieni. Dažreiz nesapratu, kas jādara. Labi, ka bija asistenti, kas palīdzēja, un es tikai nospiedu podziņu,” smej Ločmelis.
