«Dvēseļu putenis» producents: Filma ir svarīgāka par diskusijām, kā iegūta nauda
Toreiz - pirms vairākiem gadiem - kad deputāti īpaši atbalstīja filmu "Dvēseļu putenis", tas bija vēl nebijis precedents. Taču šogad līdzīgi ir rīkojušies vēl vairāku citu filmu autori.
Tomēr "Dvēseļu putenis" režisors un producents Dzintars Dreibergs pauž, ka šī filma Latvijai ir ļoti vajadzīga, tāpēc ārpus kārtas finansējums tai bija pamatots.
"Veids, kā toreiz šo lēmumu pieņēma, bija likumīgs. Cilvēki, kas gribēja šo filmu veidot, gāja šo ceļu, negaidot, ka būs šāda ažiotāža," atminas Dreibergs.
Viņš gan atzīst, ka var būt labāka sistēma, kā iegūt filmai finansējumu.
Tomēr veids, kā iegūt valsts finansējumu, esot nebūtisks salīdzinājumā ar to, cik tā ir vajadzīga Latvijai.
Kopā ar nākamgad paredzēto naudu, "Dvēseļu puteņa" tapšanā valsts būs ieguldījusi 1,37 miljonus eiro jeb 65% no filmas kopējā budžeta. Šo gadu laikā nomainīti vairāki scenāristi, bet scenārijs vēl nav pabeigts. Uzfilmēts līdz šim tikai filmas treileris.
Dreibergs intervijā teica, ka līdz šim no saņemtās naudas ir iztērēti tikai 65 000 eiro. Viņš raidījumam solīja precizēt un atsūtīt izsmeļošu finanšu izlietojuma pārskatu, taču pat pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem to neizdarīja.
Deputāts Vucāns: «Dvēseļu putenim» un «Nameja gredzenam» ir politisks atbalsts
Ar līdzīgu pamatojumu šogad Saeimas deputātus uzmeklēja arī filmas "Nameja gredzens" veidotāji, lūdzot piešķirt papildus finansējumu - 300 000 eiro, kaut iepriekš Nacionālā kino centra (NKC) konkursos filma jau bija saņēmusi 700 000 eiro.
"Gandrīz ikvienos svētkos tiek rādītas mūsu filmas. Tāda būs arī "Nameja gredzens" - tā būs Latvijai nozīmīga un noderīga filma, tāpēc arī prasījām finansējumu Saeimai," saka filmas "Nameja gredzens" izpildproducente Aija Ansone.
"Šīs divas filmas ir kā veltījums Latvijas simtgadei ar konkrēti iezīmētu līniju - patriotiskā audzināšana, dzimtenes mīlestība, cīņa par savu tēvzemi," finansējuma piešķiršanu paskaidro Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS). Viņš atzīst, ka filmām "Dvēseļu putenis" un "Nameja gredzens" ir politisks atbalsts.
Pie Saeimas deputātiem šogad vērsās arī Latvijas simtgades filmu programmā iekļautās un valsts finansējumu saņēmušās filmas "Bille" veidotāji, kam pietrūkstot vēl 50 000 eiro filmas pabeigšanai. Filmas režisore Ināra Kolmane no intervijas atteicās.
Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) netieši norāda, ka iespējamais cēlonis ir meklējams producentu neprofesionalitātē.
"Mums Filmu padomē ir jāizrunā, kāpēc ir izveidojušās situācijas, kad nepietiek ar budžetu, kas ir ticis noteikts," viņa atzīmē.
Visu filmu finansēšanas priekšlikumus Saeimā tālāk virzīja Nacionālā apvienība, un to atbalstīja visas koalīcijas partijas. "Mums ir bijušas diskusijas Nacionālās apvienības ietvaros, ka loģiskāk ir palielināt filmu budžetu, par ko ir atbildīgs NKC," piezīmē ministre.
Pārējie filmu veidotāji saniknoti un pievilti
Sašutuši ir pārējie Latvijas filmu veidotāji, kuri ievēro Latvijā noteikto filmu finansēšanas kārtību, uz budžeta līdzekļiem pretendējot piedalīdamies NKC konkursos.
NKC vadītāja Dita Rietuma e-pasta vēstulē raksta:
“Saeimas tiešie piešķīrumu konkrētiem filmu projektiem diskreditē godīgu radošu konkurenci un apliecina, ka mūsu valstī lobija, sarunāšanas, izsišanas principi ir vitāli un dzīvotspējīgi.”
Dreibergs gan noraida šādus apgalvojumus. Viņaprāt, ja ir legāls veids, kā iegūt finansējumu filmām, tad par to ir jācīnās. Līdzīgi uzskata arī Ansone, "jo katra producenta uzdevums ir piesaistīt finansējumu saviem projektiem". "Es nedomāju, ka tas ir viegls ceļš. Jūs redzat visu šo ažiotāžu? Vienmēr visi ir gatavi skatīt svešu naudu!" norāda Ansone.
Šādiem argumentiem gan nepiekrīt režisori Pēteris Krilovs un Viesturs Kairišs. Krilovs atgādina, ka deputātu piešķirtā nauda filmām nav viņu, bet gan iedzīvotāju sarūpēta nauda. Savukārt Kairišs atgādina, ka tomēr ir svarīgi, kādiem līdzekļiem filmām tiek piesaistīts finansējums.
Arī kino producents Gints Grūbe uzsver, ka "tas ir ārpus ētikas rāmjiem"."Tas ir nopietns profesionālās ētikas jautājums," viņš secina.
"Arguments, ka ar NKC līdzekļiem nevar uztaisīt lielas, vēsturiskas filmas, neiztur kritiku, jo, kā mēdz redzam, kinoteātros ļoti veiksmīgi tiek izrādīta "Melānijas hronika", kas ir ļoti dārga, vēsturiska filma kas uztaisīta par NKC līdzekļiem, piesaistot finansējumu no ārzemēm," Dreiberga un Ansones rīcību kritizē arī Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente Aija Bērziņa.
Arī Rietuma e-pasta vēstulē norāda, ka „apgalvojumam, ka patriotiskas filmas var tapt tikai ar Saeimas tiešajiem piešķīrumiem, nav reāla pamata. (..) patlaban programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" top 16 šādas filmas.”
Neuzticības izteikšana nozarei
Kino profesionāļi uzskata, ka Saeimas deputātu rīcība nozīmē neuzticības izteikšanu nozarei.
"Ja tas atkārtojas un atkārtojas šādā veidā, tad tā ir vienkārši ņirgāšanās par tiem cilvēkiem, kas tajā nozarē strādā," saka producents Gints Grūbe. Savukārt Bērziņa norāda, ka Saeimas rīcība kropļo kontroles mehānismu tam, kādiem projektiem tiek piešķirti līdzekļi.
Vucāns gan noraida kino profesionāļu iebildumus. "Tika rasta iespēja papildus finansēt nozari par ko, manuprāt, nozarei būtu jābūt pateicīgai," pauž Vucāns.
Viņš uzsver, ka "deputāti ir tautas ievēlēti, un viņiem ir dotas tiesības pašiem noteikt zināmu kārtību". Tādējādi deputāti, viņaprāt, nav pārkāpuši pastāvošo kārtību. Viņš gan noraida varbūtību, ka būtu jālikvidē Nacionālais kino centrs, kura vietā tad lēmumus varētu pieņemt Saeima.
Vucāns arī norāda, ka "Dvēseļu putenis" un "Nameja gredzens" ir filmas Latvijas simtgadei, un tās ir dāvanas Latvijai. Tomēr, jautāts, vai pēc simtgades sistēma, ka deputāti, apejot NKC, var izlemt, kam piešķirt līdzekļus un kam nē beigsies, atbild izvairīgi.
