“Latvijas pastāvēšana nebūtu iespējama bez cilvēkiem, kuri cauri laika, laikmeta, politisko iekārtu un personīgas dzīves diktētiem līkločiem nebūtu ticējuši neatkarīgai Latvijai. Uz valsts vēsturi iespējams lūkoties caur globālu procesu prizmu, taču notiekošais ar valsti nav atraujams no notikumiem, kas skar noteiktas personības un viņu tuviniekus nākamajās paaudzēs.
Katram ir savs dzimtas stāsts – individuāls, bet vienlaikus neatraujams no procesiem, kas ietekmē ikvienu – izsūtījums Sibīrijā, okupācija, trimda, konfliktēšana ar varu, realitātes pieņemšana vai noliegšana,” stāsta raidījuma veidotāji.
Seši raidījumi atklās ne vien Būmeisteru, bet arī Virzas-Stērstes, Zemitānu, Cālīšu, Jansonu un Upīšu dzimtu stāstus, kas Latvijas vēsturi izstāstīs caur vēsturisko personību un viņu pēcteču dzīvēm, domām un darbiem. Kārlim ideja par raidījumu radusies, šķetinot savas dzimtas stāstu. Viņa mērķis bija izzināt sava vectēva, sociāldemokrāta, dzejnieka, profesora un disidenta Jura Būmeistera dzīvesstāstu. Juris Būmeistars ir pirmo Latvijas Republikas Saeimas sasaukumu deputāta Kārļa Būmeistera dēls.
Stāsti sāka raisīties brīdi, kad mamma nolēma pastāstīt to, ko bija nolēmusi “nekad nestāstīt”.
Kārļa vectēvs 1980. gadā tika notiesāts par dzimtenes nodevību un izsūtīts uz slēgtāko PSRS stingrā režīma cietumu “Perm 36”. Šajā cietumā vienlaikus atradās arī Gunārs Astra. Kārlis kopā ar filmēšanas komandu devās uz Sibīriju aplūkot vectēva izsūtījuma vietu un meklēt informāciju par viņa pieredzēto.
Negaidītas atklāsmes sarunās ar vectēva laikabiedriem un atklājumi arhīvu krājumos Kārļa dzimtas stāstā – 9. novembrī pulksten 21.25 LTV1. Kārlis Būmeisters par katru dzimtu arī sacerēs un iedziedās dziesmu, ko iedvesmojis dzimtas stāsts.
Raidījums “Dzimtaskoks” – no 9. novembra sestdienās pulksten 21.25 LTV1 un REPLAY.lv. Savukārt no 8. novembra sabiedrisko mediju portālā LSM.lv pakāpeniski būs pieejams arī papildu saturs par dzimtas vēsturi – grafisks dzimtas koks, fakti par Juri Būmeisteru, kā arī stāsts par “Perm 36” – vietu, kas pārdzīvoja gulagu nolīdzināšanu PSRS beigu posmā, bet nu “pārsaukta” atbilstoši šodienas varas vajadzībām.
