Filmas centrā būs mūsdienu Latvijas kino reti apskatīts periods – padomju gadi. Pamatā stāsts risināsies 70. un 80. gados, kad jauna daudzsološa ārste konfliktā ar varu zaudē teju visu – karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu.
Vienā no filmēšanas epizodēm, kas notika pie Rīgas 49.vidusskolas, filmēšanas laukumā viesojās un ar radošo grupu tikās Latvijas Radio.
Agrā svētdienas rītā pie Rīgas 49. vidusskolas redzams bērnu pulciņš ar pionieru kaklautiem.
Pie skolas piestiprināta plāksne ar uzrakstiem latviešu un krievu valodā. Bērnu uzdevums ir uzskriet pa kāpnēm un doties iekšā skolā, un viņu vidū ir arī viena no filmas galvenajām varonēm – Nora, ko uz skolu atvedis patēvs un no kura viņa uz kāpnītēm mīļi atsveicinās. Tiek filmēta viena no epizodēm, kas ataino 80. gadu sākumu.
''Šodien ir drusku par daudz vēja, bet pārējais filmēšanai spēlē par labu. Mēs vaktējam, lai nav mašīnu atspīdumu skolas logos, tā kā ķeram momentus. No 15. septembra mēs ļoti intensīvi strādājām ārpus Rīgas – Limbažu pusē un tālu pie Lietuvas robežas Reņģē, kur mēs atradām brīnišķīgu vecu staciju, tādu, kādu mums vajag, tādu – gandrīz vai nekurienē. Un tagad mēs esam atpakaļ Rīgā. Vakar un aizvakar filmējām Rīgas dzīvokli, šodien mums ir skolas ainas un kafejnīcas aina, jā, padomju kafejnīca, tā kā mūsu galvenās varones ēdīs saldējumu no padomju laika saldējuma trauciņiem, tādi mums arī ir atrasti,'' stāsta filmas režisore Ināra Kolmane.
''Saistībā ar šo filmu var just lielu rezonansi, bet es to cenšos laist drusku ''gar ausi'', lai man tā atbildības sajūta nav par smagu, lai mēs visi varam brīvi un radoši strādāt, bet mums ir ļoti laimējies ar komandu, var teikt, ka tiešām tā ir tāda sapņu komanda. Visi zobratiņi strādā, visiem ir laba humora izjūta, un tas ir ļoti svarīgi, jo mēs tomēr filmējam diezgan traģisku stāstu, tā ir drāma''.
Viens no komandas aktieriem ir Juris Lisners, tērpts padomju stila brūnā lietusmētelī, viņš atveido mazās Noras patēvu, un stāsta, ka viņam nav sevi īpaši jānoskaņo, lai iejustos padomju laikos:
''Tās atmiņas jau tomēr ir diezgan spilgtas, nevar tās tā vienkārši izmest, aizmirst. Skatos, ka pionieru kaklauts nav sasiets pilnīgi pareizi, kā tam jābūt. Tā kā kaut kādas niansītes ir tādas, ko es varu pateikt, kā tajā laikā bija jābūt. Manuprāt, ir izveidots arī ļoti labs scenārijs, tas ir tāds, ka izdošanās gadījumā tā varētu būt filma, kas tiešām izies ne tikai ārpus Latvijas un Austrumeiropas, bet varbūt arī vēl ''tālākos ūdeņos''. Jo materiāls ir tieši tāds, kāds varētu interesēt visu pasauli''.
Skolas iekštelpās savu nākamo uznācienu gaida Noras lomas atveidotāja Rūta Kronberga, jau iepazīta no iepriekšējās Ināras Kolmanes filmas ''Bille''. Viņai gan būt apģērbtai padomju skolas formā ir kas absolūti jauns, bet tas arī palīdzot tēla veidošanā.
''Jā, protams, tas maina daudz ko. Tik nepierasti ir, kad es uzvelku šos svārkus un uzsienu kaklautu. Un man bija pārsteigums uzzināt, ka toreiz nebija jāpārģērbjas, ka uz skolu vienmēr visi gāja vienādās drēbēs. Tagad jau formu vispār nav, ir ļoti savādāk. Es domāju, ka tajā laikā bērni jau ļoti savādāki nebija, bet, kad ir šīs formas, tad tomēr liekas, ka visi bērni bija tādi kārtīgāki nekā tagad,'' spriež Rūta. ''Manu varoni sauc Nora, un arī es esmu ļoti kārtīga, rūpējos par māti, nu ļoti paklausīga meitene esmu. Jāatzīst, ka man filmēšana tiešām jau ir ļoti iepatikusies, es jūtos savādāk nekā ''Billē''''.
Ar galvenās lomas tēlotāju Maiju Doveiku ir izdevība parunāt, kamēr viņa tiek grimēta, un no Maijas pamazām pārtop par Astru:
''Reti notiek, ka bāze scenārijam ir tik ārkārtīgi dzīvs un uzrunājošs materiāls, un tas nav uzrunājis tikai mani, tas ir uzrunājis tik lielu daļu latviešu, ka tas jau kļūst biedējoši. Un es jūtos tāda kā izredzēta, ka es varu piedalīties tieši šajā filmā, šajā lomā, ka man ir uzticēta šī māte.
Bez šaubām, droši vien, ka mēs saskarsimies ar to, ka katram jau ir priekšstats, kā to vajadzētu darīt. Bet es tādā ziņā esmu saņēmusi tādu kā ''zaļo gaismu'' no darba autores – ņemt ne tik daudz autobiogrāfisku materiālu, jo arī darbs ir tikai daļēji autobiogrāfisks, bet vairāk tādu sajūtu atspiedumu. Teiksim, tik daudz, cik es zinu, cik manā rīcībā ir informācijas, un tad tāds mans atspiedums par šo visu, arī mana sajūta''.
Atsevišķas filmas epizodes plānots uzņemt arī vēlākā rudenī, jo tajās svarīgi, lai kokiem jau būtu nobirušas lapas, tāpat filmas veidotāji ļoti cer, ka šoziem uzsnigs sniegs, kam arī nozīmīga loma filmas vizuālajā tēlā.
Ilgāka filmēšana vēl paredzēta arī nākamā gada vasarā, un, ja viss ies kā plānots, tad filma ''Mātes piens'' pirmizrādi piedzīvos 2022. gadā.
