Režisors, scenogrāfs un performanču meistars Jansons video esejā "Café Spleen jeb Augusts 1914" noslēdz sava radošā darba gredzenu. Scenārijā iekļauta režisora 25 gadu darbība kino, muzejos, teātros un viņa vectēva Augusta Liepiņa, Piektā Zemgales pulka strēlnieka, ceļš.
Režisors skaidro, ka filmā viņš atklāj sevi un savu vectēvu: „Man nāk palīgā vectēva lietas no Pirmā pasaules kara. Tie ir viņa zābaki, kas saglabājušies bēniņos, noputējuši. Tās ir viņa lietas – tabakas maks vai tās ir lodes, kas saglabājušās kastē – milzīgi daudz informācijas.”
Akcija Rakstnieka Jāņa Akuratera muzejā "Café Spleen jeb Augusts 1914" režisoram Jansonam kļuva par vienu no impulsiem filmas būvēšanai. Tas centrā ir Pirmais pasaules karš. Filma ir veltījums pulkvedim Jukumam Vācietim, dzejniekam un strēlniekam Jānim Akurateram un vectēvam Augustam Liepiņam.
„Akuratera mājas dārzā es uzbūvēju kara telti un izspēlēju kādas deviņas akcijas, un visur tēma karš, karš. Tieši pirms 100 gadiem, 1916.gadā, iespējams, mūsu izcilākais pulkvedis Jukums Vācietis izdarīja ģeniālu iesaukumu. Savā Piektajā Zemgales pulkā pirmajās rindās viņš iesauca tādus vārdus kā Akuraters, Edvarts Virza, Voldemārs Tone, Kazāks, Ubāns un citi,” stāsta Jansons.
Filma tapusi ciešā sadarbībā ar režisoru un operatoru Jāni Rēdlihu, kurš 20 gadus dokumentējis Jansona darbus.
„„Cafe Spleen” ir paņemts no Akuratera brīnišķīgā stāsta, kā lauku pirtiņā viņi sapulcējās. Jukums Vācietis teica tā: „Jūs neiesiet šaut, bet jūs pirmajās rindās būsiet kā sanitāri, kā kaprači, un jums ir jāuzraksta vēsture dzejā, gleznā, zīmējumos,” skaidro Jansons.