Fotogrāfs Aivars Liepiņš 1989. gada 23. augustu atceras kā ļoti trauksmainu. Viņš sēdējis preses namā, kad saņēmis ziņu, ka būs jāfotografē Baltijas ceļš – lielākā miermīlīgā akcija Atmodas laikā. No augšas. Viņš fotografējis no helikoptera, vienīgās dokumentālās liecības no gaisa.
“Tad, kad mēs pie Līgatnes nosēdāmies pļavā, es aizskrēju nofotografēt cilvēkus tuvplānā, un tie bija puikas, tīņi. Ja tā padomā, tagad tie ir veči, vīri spēka gados,” saka Liepiņš.
Kopā ar viņa fotogrāfijām izstādē apskatāmas arī desmitiem citas foto liecības. Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītā dokumentālā izstāde ir līdz šim vērienīgākā, un tā tapusi, sadarbojoties visu trīs Baltijas valstu nacionālajiem arhīviem.
Šoreiz izstādīt izvēlētas pašas emocionālākās foto liecības, kā arī tās fotogrāfijas, kuras iepriekš vēl nav rādītas. Un tādu ir daudz.
“Tas vienkārši ir apbrīnojami, ka laikā, kad fotogrāfija nebija ikdienas pasākums, kad bija jābūt noteiktām iemaņām, prasmēm un zināšanām, lai to darītu, to ir tik daudz. Tās spēj nodot arī tā brīža emocijas, cilvēku domas par nākotni, cerības un šo vienotības sajūtu,” saka Latvijas Nacionālā arhīva vadītāja Māra Sprūdža.
Tikmēr Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns atceras, ko domāja brīdī, kad tapa šī fotogrāfija: “Es domāju par to, vai ķēde ir. Vai ķēde ir izveidojusies, jo Latvijā bija aizliegta radio tiešraide.”
Bet, par spīti tam, viss notika. Tautas frontes līderis atceras, ka stāvējis uz Latvijas – Igaunijas robežas. Viņam mugurā uzvilkta ārzemju latviešu uzdāvināta un darināta jaka, uz kuras zīda diegiem izšūts tolaik vēl aizliegtais valsts ģerbonis. Cilvēki, kas piedalījās Baltijas ceļā, visi bijuši ļoti drosmīgi.
“Viena bija latviete no Valkas, otra bija igauniete. Un es tieši atceros to brīdi, kad es runāju savā runā pa radio, ka tagad mēs atcerēsimies šo mirkli pēc gadiem un gadu desmitiem, kad mums kā elektriskais lādiņš izies cauri šie trīs vārdi – brīvība, brīvība, brīvība,” saka Īvāns.
Izstāde bez maksas būs apskatāma vēl līdz 29. augustam.
