Kā pastāstīja muzeja vadītāja Zane Balčus, Latvijā kino ir sācies tikai dažus mēnešus pēc tam, kad noticis pirmais kino seanss pasaulē.
“Varam lepoties ar to, ka ir pašiem savi inženieri, kuri ir radījuši skaņu ierakstu aparatūru šeit 30.gados, kad no mēmā kino tehnoloģijas pāriet uz runājošo kino,” uzsvēra Balčus.
Kinomuzejā var arī uzzināt, kāda bijusi kino uzņemšanas vēsture Latvijā jau no pašiem pirmsākumiem. Viens no interesantākajiem eksponātiem ir montāžas galds, kas darbojas vēl šobaltdien. Tagad gan visu ir nomainījušas digitālās tehnoloģijas, bet savulaik filmas lika kopā uz galdiem.
Muzeja krājumā ir arī dažādas kinokameras, kinoprojektori, kā arī kameras, ar kurām strādājuši konkrēti kinooperatori. “Viena no unikālām lietām ir konkrēta kinokamera, ar kuru kino hronikas 30.gados ir filmējis Eduards Kraucs,” stāstīja Balčus.
Apmeklētājiem tiek piedāvāta arī iespēja pasēdēt padomju laika kino krēslos, jo arī tā ir daļa no kino skatīšanās vēstures Latvijā, tāpat kino vēsturi var izzināt ar skārienjutīgu ekrānu palīdzību.
Kinomuzejā ko iesākt būs arī ģimenēm ar bērniem. Kā pastāstīja Rīgas Kinomuzeja muzejpedagoģe Gundega Melberga, tā saucamajā bērnistabā interesanti būs arī pieaugušajiem. Te caur dažādiem uzdevumiem un materiāliem no reālu filmu tapšanas tiek izstāstīts, kā top animācijas filmas. Var gan skaitīt kadrus, gan zīmēt, gan kustināt lelles. Ekskursiju laikā tiek piedāvāta arī iespēja izveidot pašiem savu animācijas filmu, liekot saprast, cik patiesībā ilgs un sarežģīts ir šis process.
“Animācijas darbnīcā gan bērni, gan vecāki var izmēģināt filmas tapšanas procesu no paša sākuma, radot ideju, par ko būs filma, izstrādājot un no papīra izgriežot filmas varoņus un uzfilmēt tos, padarot kustīgus,” teica Melberga.
