Izrādes un vienlaikus filmas “Kino un mēs” centrālā tēma ir Latvijas padomju laiku aktierkino. Tās līdzautori un arī visu lomu atveidotāji ir Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis un improvizators, stand-up komiķis Jānis Skutelis.
Kopā ar režisoru Matīsu Kažu trijotne pēta leģendāras Rīgas Kinostudijā uzņemtas kinolentes, cenšoties rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram, vai Voldemāra Pūces brāļu Kaudzīšu klasiskā romāna ekranizācijā “Mērnieku laiki” aktierspēles ekspresīvā groteska ir laikmeta zīme vai vienkārši pārspīlēta stilizācija; kāpēc Vara Braslas “Ezera sonātē” Gunārs Cilinskis savu kaislīgo mīlestību spēlē tik introverti; kādus noslēpumus slēpj Aloiza Brenča kriminālfilma “Dubultslazds”, kuras varoņi mūsdienu skatītājam var šķist neticami naivi.
Reizē “Kino un mēs” ir arī izrāde par Rīgas Kinostudiju.
Tāda apjoma un nozīmes centralizēta kino ražošanas uzņēmuma mūsdienu Latvijā vairs nav, tāpēc izrādes veidotāji pievēršas laikam, kad tajā vēl kūsāja dzīvība.
“Mēs esam diezgan nopietni atspērušies no oriģinālajiem personāžiem, un mēs varam aptuveni nojaust, kāds tas klimats filmēšanas laukumā un ap to visu bija. Un, man liekas, salīdzinot ar mūsdienu pasauli, tie tomēr ir cita kalibra cilvēki, jo tajā laikā Brenčs un Streičs ir grandi, kas var darīt brīnumu lietas. Un arī aktieru mijiedarbība ar režisoru – mūsdienās kaut ko tādu, man liekas, ir ļoti grūti novērot. Bet sajūta – ceļojums laikā, vismaz man,” stāsta Jānis Skutelis.
Savukārt Andris Keišs atklāj: “Mēs iedvesmojāmies no “Dubultslazda” epizodes, kura ir tīra filmas epizode, bet, kā jau mēs zinām, kino mānās. Tā radīšana ir, atsperoties no citu radīšanas, un citu radīšana ir notikusi astoņdesmitajos, septiņdesmitajos, un tam visam ir tāda nostalģijas un salda piegarša. Tāpēc tas ir ļoti patīkami.”
Bet Egons Dombrovskis uzsver, ka aktieri viesojušies arī Kino muzejā, kur iepazinušies ar dokumentālajiem ierakstiem, materiāliem un protokoliem. Aktieri aplūkojuši arī oriģinālos scenārijus, un bijis interesanti salīdzināt scenāriju ar epizodēm, kādas tās nonākušas uz ekrāna.
Par aizraujošām viņi atzīst arī kritikas, piemēram, Anšlava Eglīša kritiku par filmu “Mērnieku laiki”.
“Gandrīz neviena laba vārda tur nebija,” bilst Skutelis.
Andris Keišs atgādina, ka faktiski jau šeit jārunā par laikiem, kad kino un televīzijai cilvēku dzīvē bija cita nozīme – piemēram, par to laiku, kad Jelgavā bija trīs kinoteātri, kurpretī mūsdienās vairs nav neviena.
Viena no kino-teātra filmas “Kino un mēs” epizodēm ataino filmas “Dubultslazds” epizodes uzņemšanu, kurā Jānis Skutelis ataino aktieri Miervaldi Ozoliņu, Andris Keišs – aktieri Juri Pļaviņu, savukārt Egons Dombrovskis – režisoru Aloizu Brenču, kolēģu vidū bieži sauktu par Aļiku.
“Šobrīd iecere ir tāda, ka produkts, kas mums būs gatavs 30. jūlijā, būs kaut kas viens, kas tiks parādīts tajā dienā un, iespējams, atkārtojam kaut kad vēlāk. Bet ir iecere pēc tam to pārcelt citā formātā uz skatuves, bet tad, protams, tā būtu pavisam cita izrāde, jo šeit forma nosaka to, kā mēs spēlējamies. Teātrī jau tu kā skatītājs pats izvēlies, uz ko tu skatīsies – šeit to nosakām mēs, to, kuram būs tuvplāns, kurai detaļai mēs pievēršam uzmanību. Tādā ziņā te ir sinerģija starp teātri un kino,” par projekta “Kino un mēs” tālākajām gaitām stāsta režisors Matīss Kaža.
Izrādes “Kino un mēs” operators, kurš to uzņems vienā dublī, būs Aleksandrs Grebņevs, mākslinieks Rūdolfs Baltiņš, kostīmu māksliniece Līga Krāsone, skaņu režisors Jevgeņijs Načiss. Izrādes dramaturģiju veidojuši paši aktieri, pētot Rīgas Kinomuzeja materiālus, filmu scenārijus, kino vēstures un teorijas grāmatas, intervējot Rīgas Kinostudijas aktierus un darbiniekus, kā arī smeļoties pašu fantāzijā.
Filmu-teātra izrādi “Kino un mēs” ceturtdien pulksten septiņos iespējams skatīties arī tiešsaistē, biļetes meklējamas tīmeklī.
