Sieviete ar velosipēdu. 20. gadsimta sākumā tas ir ekskluzīvs braucamais, un ne mazāk ekskluzīvi ir tas, ka šo portretu iemūžinājusi fotogrāfe sieviete. Tieši viņām, 20. gadsimta sākuma fotomeistarēm, veltīta Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstāde “(Ne)redzamās autores”, kas eksponēta pilsētas sabiedriskā transporta pieturās.
“Ko mēs parasti redzam pieturvietās – sievietes, kas mums mēģina kaut ko pārdot,” norāda izstādes kuratore Šelda Puķīte.
Kā daudzas radošās profesijas arī fotogrāfija 20. gadsimta sākumā tika attiecināta uz vīriešiem. Tomēr Latvijā šajā lauciņā darbojās vairāki desmiti radoši drosmīgu un profesionālu dāmu.
Tās bija revolucionāres, fotosalonu īpašnieces un ceļojošas fotogrāfes.
“Un, kas ir visinteresantākais, ka varbūt ne tā laika vide bija diskriminējoša, cik vēstures rakstītāji. Un tas pats ir noticis arī fotogrāfijā,” saka Puķīte.
Pieturvietās redzamas Antonijas Heniņas, Minnas Kaktiņas, Lūcijas Alutis-Kreicbergsas, Emīlijas Mergupes, Martas Pļaviņas un Ērikas Zariņas radītās fotogrāfijas. Izstāde apzina dāmas, kuras strādāja novados un pārsvarā portretēja vienkāršos cilvēkus. Un interesanti, ka visvairāk šādas fotogrāfes darbojās Kokneses un Aizkraukles pusē.
“Fotogrāfija tiek uztverta līdz pat šai dienai kā ļoti demokrātisks medijs. Nav jāiet uz muzejiem, nav jāmaksā ieejas maksa,” saka kuratore.
Izstāde iekļaujas šī gada Rīgas Fotogrāfijas biennāles tēmā “Realitātes arheoloģija”. Biennālē vēl gaidāmas atsevišķas diskusijas un radošās darbnīcas, bet izstāžu cikls tiks noslēgts oktobra sākumā, kad Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma ārvalstu autoru izstāde “Par fotogrāfiskām būtnēm”.
