Mākslinieki Romans Suta un Aleksandra Beļcova aizvadītā gadsimta 20.–30. gados bija kaismīgi Art Deco stila cienītāji. Eleganti un asprātīgi bija viņu radītie karnevāla tērpi. Muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva laikmetu pēta dažādos avotos, lai sagatavotu izstādi “Starpkaru laika karnevāli Rīgā”. Viņa pastāstīja: “Tas būs stāsts arī par delartiskajiem tēliem – Arlekīnu, Pjēro – kāpēc tik bieži šos personāžus attēloja 20. gadu mākslinieki, kādi simboli tie bija, ko tas nozīmēja.”
Latviešu mākslinieki dzīvoja vienā elpā ar zvaigznēm, kuras atpūtās Franču Rivjērā. Nataļjas Jevsejevas izpētītās fotogrāfijas, par kurām viņa stāsta savā “Instagram” vietnē, palīdz atklāt Art Deco laiku.
“Aiz katras sejas tiešām ir savs veiksmes vai traģisks stāsts.
Parasti arī ieskatos, kas ar kuru bija saistīts tajā laikā. Piemēram, Luīze Bruksa, viena no tā laika stila ikonām, dejotāja šovos, bija arī kino zvaigzne, viņai bija īss romāns ar Čārliju Čaplinu. Viņa tiešām iemieso tā laika skaistuma ideālu. Mani pašu ļoti uzrunā franču fotogrāfs Žaks Anrī Lartigs, kurš ilgu laiku bija zināms tikai šauram profesionāļu lokam, viņa kolēģiem. Slava viņam atnāca gandrīz mūža beigās ar foto albumu, kuru publicēja mūža nogalē. Viena modele bija Renē Perle, ar kuru viņam Franču Rivjērā bija īslaicīgs romāns, viņš viņu iemūžināja vairākās fotogrāfijās, un, manuprāt, tās arī iemieso tā laika garu ar dzīves baudīšanu,” atzina Nataļja Jevsejeva.
Iedvesma, kas pasmelta slavenu zvaigžņu dzīvesstāstos un attēlos, būs sajūtama topošajā izstādē “Starpkaru laika karnevāli Rīgā” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā februāra vidū.
