"Šī gada konkursam pieteiktajās tēmās dominēja stāsti, kas aplūko subkultūras, kultūrvietas, mākslas transformāciju šodienas Latvijā, daudz bija arī portretstāstu. Jāatzīst, ka līdz šim projektā tēmas par mākslu nav bijušas daudz pieteiktas, tāpēc žūrija lēma, ka šoreiz jāsniedz režisoriem iespēja filmās parādīt padziļinātu skatījumu uz dažādiem ar mākslu saistītiem procesiem šodienas Latvijā, kā arī pētīt subkultūru nozīmi dažādos sabiedrībai aktuālos procesos. Izvēlētās piecas filmas veidos daudzveidīgu Latvijas šodienas attēlojumu no bērnu, jauniešu, cilvēku ar invaliditāti, mākslinieku, kā arī dzīvnieku skatu punkta," teic projekta vadītāja Zane Valeniece.
Konkursā atbalstīti šādi projekti:
- "Runcis", režisors Andrejs Verhoustinskis, SIA "Studija Cetrums".
- "Nāc ārā!", režisore Žaklīne Zābere-Gāga, SIA "Air Productions".
- "Savvaļas burtnīca", režisors Aleksejs Beļeckis, SIA "fon Films".
- "Labāk nezīmē!", režisors Toms Upītis, SIA "FTP Production".
- "Sliktie dzīvnieki", režisore Ildze Felsberga, SIA "Bergmane Production".
Gaidāmo filmu anotācijas:
"Runcis", režisors Andrejs Verhoustinskis
Dzejnieks, trīs dzejoļu krājumu autors Reinis Runcis dzīvo radoši intensīvu dzīvi, būdams piekalts gultai un retos brīžos – arī ratiņkrēslam. Viņa dzīvi nekādi neatvieglo vides pieejamības ierobežojumi. Ar draugiem un pasauli viņš sazinās datorā, kas ir viņa logs uz "lielo dzīvi". Tomēr Reinis sapņo – sapņo izdot dzejoļus angliski, sapņo uztaisīt savu interaktīvu mājaslapu, sapņo lidot gaisa balonā. Filma atvērs skatītājiem acis uz invalīda ikdienu, vienlaikus atklājot viņu kā radošu, garīgi intensīvu un nepadevušos cilvēku. Filma būs stāsts par attiecībām starp mūsu fizisko un garīgo ķermeni.
"Nāc ārā!", režisore Žaklīne Zābere-Gāga
"Nāc ārā!" – tā vēl pirms nepilniem divdesmit gadiem bērnībā sauca kaimiņbērnus, lai kopā dotos atkal jaunos dienas piedzīvojumos laukos vai tepat pilsētā. Šodien šāda vēsture vēl satiekama Baldones ielas mājā un tās pagalmā, ko apdzīvo tie, kuru fantāzija lido augstāk par viedierīču ekrāniem. Šeit garlaicība pārtop aizraujošās dzīves spēlēs, kurās iesaistās visi – paaudzes savienojas, izveidojas tradīcijas un neaizmirstamas atmiņas. Filma būs stāsts par aizejošo laiku un bērnību, bet reizē arī par paliekošo – radošiem cilvēkiem, stiprām saitēm un daudzsološu Latvijas nākotni. Filmas veidotāji cer noķert beidzamos brīžus, pirms Jānis un Alise pavisam atvadīses no bērnības, kā arī fiksēt to īpašo atmosfēru, kādu abiem (un pārējiem) izdevies Baldones ielas mājā radīt beidzamo gadu laikā.
"Savvaļas burtnīca", režisors Aleksejs Beļeckis (debijas filma)
"Savvaļa" ir unikāla parādība Latvijas laikmetīgās kultūras kartē – reizē vieta, brīvdabas izstāde un notikumu sērija, ko pirms vairākiem gadiem aizsāka mākslinieks Andris Eglītis. Tajā katru vasaru pulcējas mākslinieki, mūziķi, dzejnieki un apmeklētāji, lai bristu cauri purviem un brikšņiem, pieredzētu brīnumainu mākslu un mēģinātu saprast, kā dzīvi padarīt dzīvojamu. Katrīna Eglīte, jaunā māksliniece, šajā vietā ir izaugusi. Filma vienlaikus dokumentēs spilgtu, vizuāli krāšņu laikmetīgās mākslas piedzīvojumu sēriju, kā arī jaunās mākslinieces pieredzi un refleksiju par notikumiem – koncertiem, izstādēm, sarunām, iepazītajiem cilvēkiem. "Savvaļas" komanda vēlas šo vietu veidot kā inovatīvu kultūrtelpu, kurā tiek radītas jaunas mākslas un kolektīvās apziņas veidošanās pieredzes, pārskatot cilvēka, kultūras un dabas attiecību un sadarbības iespējas.
"Labāk nezīmē!", režisors Toms Upītis
Krāsas baloniņam satiekoties ar fasādi, iemesli, gluži kā sekas, var būt ļoti dažādi – no neapdomīgi naivā līdz ļaunprātīgi atriebīgajam. Filma "Labāk nezīmē!" skatītāju vedīs līdz šim neredzētā ceļojumā no grafiti aizsākumu aizkulisēm 2000. gadu Latvijā līdz mūsdienām, klaji un bezkaunīgi akcentējot, ka administratīvā pārkāpuma protokols par ķēpāšanos uz sienas ir tikai sīkums, kas naksnīgās Rīgas ielās var notikt ar kādu, kurš nolēmis iemēģināt roku krāsu baloniņa izpriecā. Grafiti visur, arī Rīgā, ir pilsētas, sabiedrības un laika spogulis. Šī filma būs ieskats aizspogulijā, tikšanās ar cilvēkiem, kuru sejas nezina neviens, bet vēlētos zināt daudzi. Personāži ar stāstiem un liecībām par nīstāko un nesaprastāko subkultūru Latvijā nodos savu brutālās realitātes vēstījumu sabiedrības vēlmei pierunāt jauniešus nezīmēt uz ielām.
"Sliktie dzīvnieki", režisore Ildze Felsberga (debijas filma)
Cilvēku attieksme un attiecības ar dabu ir kļuvušas par, iespējams, nozīmīgāko mūsu laikmeta un paaudzes izaicinājumu. "Sliktie dzīvnieki" kalpos kā liecība, ka viss svešais un citādais mūsos vispirms izraisa bailes, bet, novietots drošā vietā, – interesi un apbrīnu. Filmas 26 minūtes ļaus skatītājiem pašreflektēt un jaunā veidā ieraudzīt citam citu, kā arī aiz stikla mītošās īpatnējās radības. "Sliktie dzīvnieki" aicinās būt iejūtīgiem un saprast, kas šajos trauksmainajos laikos ir īpaši svarīgi. Filma būs asprātīgs 2023. gada Latvijas zoodārzu iemītnieku un apmeklētāju vērojums, kas aicinās domāt par pasauli bez nošķiroša stikla.
Konkursam iesniegtos filmu projektus izvērtēja žūrija: projekta "Latvijas kods. Latvija šodien" vadītāja Zane Valeniece, Valsts kultūrkapitāla fonda Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas pārstāvis Andis Mizišs, projekta "Latvijas kods. Latvija šodien" satura redaktore Zane Balčus, LTV galvenā redaktore Sigita Roķe, LTV satura redaktore Vikija Valdmane-Rozenberga, LTV Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv kultūras ziņu redaktore Laila Burāne.
LTV ēterā jaunās filmas būs skatāmas novembrī.
Par "Latvijas kods. Latvija šodien"
Konkursu "Latvijas kods. Latvija šodien" Latvijas Televīzija sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu un Nacionālo kino centru organizē vienpadsmito gadu. Tā mērķis ir atbalstīt filmas, kas īsā, kodolīgā un vizuāli spēcīgā veidā ļauj izprast unikālas tēmas, cilvēkus un fenomenu šodienas Latvijā.
Iepriekšējos gados tapušās filmas iespējams noskatīties sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REplay.lv, savukārt portālā LSM.lv filmas skatāmas ar subtitriem angļu valodā.
