Jura Kursieša debijas filma "Modris" ir pirmā un vienīgā latviešu filma, kas pirms Latvijas pirmizrādes 24.oktobrī jau iekļauta prestižajā Toronto filmu festivāla oficiālajā izlasē. Toronto festivāls ik gadu pulcē vairākus tūkstošus filmu industrijas pārstāvju un ir viena no nozīmīgākajām viņu tikšanās vietām pasaules kartē.
Filmas stāsta pamatā ir patiesi notikumi kāda tikko pilngadīga jaunieša liktenīgā dzīves posmā, kurā ir gan konflikti ar māti, gan problēmas ar likumu, gan sarežģītas attiecības ar vienaudžiem.
Kā vēstījām, "Modris" ir pirmā Latvijas filma, kas piedalās Toronto filmu festivālā.
Tas, ka tāds festivāls paņem, tas ir garants skatītājiem, ka viss ir kārtībā, ka aktieri nav slikti nospēlējuši vai scenārijs - izdevies. Tas ir kā garants, ka būs kino piedzīvojums," saka filmas režisors Juris Kursietis.
Pabeigta arī Andra Gaujas spēlfilma ''Izlaiduma gads", kas pasaules pirmizrādi piedzīvos 27.augustā Monreālas Pasaules filmu festivālā.
Kā vēstījām, pirmizrādi Latvijā filma piedzīvos 9.oktobrī.
Režisora Andra Gaujas jaunā spēlfilma ''Izlaiduma gads'' stāsta par jaunu skolotāju, kura, cenšoties nodibināt draudzību ar savu audzināmo klasi, iekļūst sarežģītu personisku attiecību mezglā.
Režisors skaidro, ka sākotnēji filma tapa kā dokumentāls stāsts par kādas Rīgas vidusskolas klasi, taču skola sadarbību pārtrauca, jo sižets kļuvis pārlieku personisks. Tiesa, atsevišķi jaunieši turpināja piedalīties filmēšanā.
Spēlfilmā, kur ir konkrēti uzdevumi, mums visiem nācās pasvīst, bet es domāju, ka profesionālie aktieri stimulēja nepieredzējušos jauniešus un otrādi, jo šie jaunieši savukārt ļāva profesionāliem aktieriem atbrīvoties un kļūst dabiskākiem," saka Andris Gauja.
Režisora ieskatā ar galveno varoni - gaišo un labestīgo skolotāju, kas meklē sevi, - identificēties varēs ikviens.
"Tas ir stāsts par cilvēku, kurš ir ļoti labs un gaišs, kurš visiem vēl tikai labu, tikai kaut kā tajā reālajā dzīvē nesanāk. Ja gribi visiem vienlaicīgi darīt un vēlēt labu, var sanākt visiem slikti," norāda Gauja.
Skolotājas lomu filmā atveido Inga Alsiņa-Lasmane. Pēc darba pie filmas aktrises prātu arvien nodarbinot jautājums par ētikas un personīgās laimes attiecībām
Ir skaidrs, ka viņa nav tāda standarta skolotāja. Viņai ir svarīgs ģimeniskums pat ar klasi, viņai ir svarīga personiskā saikne. Es vispār apbrīnoju skolotājus, turklāt, ņemot vērā Latvijas situāciju, arī no jauniešu visatļautību," saka Inga Alsiņa-Lasmane.
Kinokritiķe Dita Rietuma secina, ka dokumentālās vides un cilvēku raksturu savīšana ar spēles elementiem bijis sarežģīts uzdevums, bet pārsteidz ar rezultātu, kas mūsdienu latviešu kino kontekstā nav redzēts. Simpātiska ir patiesā skolas vide, kas uzburta filmā un uzrunā ikvienu.
"Efekts ir ļoti ticams. Skatītājs (vai es) spēj noticēt, ka tā tiešām ir jauna skolotāja, kurai ir flirts ar audzēkni. Viņa nav iniciatore, bet viņa tomēr pārāk konsekventi nenovelk robežu un šo robežu nenoliedzami pārkāpj. Tas nešķiet ne izdomāts, ne samocīts. Šī filma spēj uzrunāt ar organiku, ar patiesuma efektu. Ir interesanti, ka autori to tiešām ir spējuši panākt," norāda Dita Rietuma.
Filma uzņemta mazbudžeta apstākļos, piesaistot dažādus privātus ziedojumus un Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļus.
Filmā nenoliedzami var just šīs radošas komandas enerģētisku spītu izstāstīt stāstu mūzdienīgi, jauneklīgi, savienot aktierus ar dokumentālo vidi, kas ir Andra Gaujas stiprā puse. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums jaunam režisoram," vērtē kinokritiķe Daira Āboliņa.
Atsevišķas filmas ainas uzņemtas ne vien Latvijā, bet arī Francijā un Krievijā, savukārt tās pēcapstrāde notikusi Indijā, Bombejā.
