"Ne jau viss simtprocentīgi ir rožaini un labi, bet vienmēr var ieraudzīt rezultātu, un tas ir tas, kas mani priecē un tur pie pārliecības, ka man tas ir jāturpina darīt. Nu, cik es spēju." Tā filmā izskan Jaņa Rozentāla Mākslas skolas pasniedzēja un fotogrāfa Raimo Lielbrieža atziņa. Viņš māca fotogrāfijas pamatus, bet ir arī kā audzēkņu dzīves skolotājs un dziļāk domāt rosinātājs: "Un tajā prom došanā ļoti svarīga nianse ir tāda, ka es redzu, ka tas tiek arī paņemts. Ir bijuši tādi skolnieki, kas ir tādi kā dvēseles radinieki."
Līdzās pasniedzēja darbam Raimo Lielbrieža hobijs ir seno laiku stikla plašu kameru izgatavošana un darbošanās analogās fotogrāfijas žanrā.
Tieši nejauša tikšanās ar viņu pirms pusotra gada režisorei Žaklīnei Zāberei-Gāgai arī deva iedvesmu īsfilmu ciklam par izciliem skolotājiem, kas būtu kā pretsvars negācijām, kas pēdējā laikā tik daudz virmojušas ap skolotāja profesiju.
"Kaut kā tā visa saruna ar Raimo vairāk nekā stundas garumā bija tik iedvesmojoša, ka es izgāju laukā no "rožiem", spīdēja saulīte, un man bija pilnīgi skaidrs (tā radošās profesijās mēdz notikt), ka šeit ir universāls stāsts, un ne jau tikai par šo vienu cilvēku, bet tā ir iespēja kopumā parādīt, ka skolotāji ir ļoti nozīmīgi katra cilvēka dzīvē. Un, ja viņi paši ir piepildīti, harmoniski un ar savām interesēm, tad viņi spēj radīt interesi arī citos," atceras režisore.
Īsfilmu ciklā iekļaujas četras filmas par četriem lieliskiem skolotājiem, bet režisore uzsver, ka tā ir velte visiem Latvijas skolotājiem, kas tieši šobrīd šķiet vēl svarīgāka nekā pirms pusotra gada, kad viņa sāka darbu pie filmām: "Šogad vienkārši sanāca tā, ka filmas ir pabeigtas, un mēs trāpījām absolūti desmitniekā. Jo šobrīd diemžēl šī profesija vairāk saistās ar nomocītiem, izdegušiem cilvēkiem, zemām algām un veselības problēmām. Bet patiesībā šī profesija, manuprāt, ir ļoti skaista, pievilcīga, un šo cilvēku stāsti to apliecina.
Ja iepriekšējos gados mēs pateicāmies mediķiem un tagad mēs pasakāmies karavīriem, tad skolotājiem šajā grūtajā laikā tā īsti neviens nav pateicis paldies."
Viena no filmu varonēm ir Emīla Dārziņa Mūzikas skolas skolotāja un koncertmeistare Ieva Sarja. Filmā viņa uzsver: "Es teiktu, ka skolēni ir tā kā ceļabiedri. Mēs dodamies kopīgā virzienā, ar ceļabiedriem vienmēr ir sarunas, ceļabiedram tu ne tikai stāsti, bet tu arī viņu uzklausi, saklausi un no viņa mācies."
Kā visiem četriem filmu varoņiem, arī Ievai Sarjai ir hobijs – profesionāla putnu vērošana. "Man ir sava speciālā lapa, kur man ir jāatzīmē, ka, lūk, tur 25 metru attālumā dzied paceplītis, 30 metru attālumā dzied žubīte un tā tālāk. Visi putni jāsaskaita," filmā stāsta Ieva Sarja.
Ciklā iepazīstam arī Indru Lapšinu, kas trenē jaunos baletdejotājus Baleta skolā. Kādreiz pati bijusi baleta soliste, tagad viņa atzīst, ka turpina dejot savos audzēkņos un ka baleta profesijā nevar iztikt bez īpaša fanātisma un absolūtisma. Viņas hobijs savukārt ir skatuves tērpu šūšana. "Šī arī ir Žizeles kleita, bet jau no 2. cēliena. Parasti ir tā, ka, ja iedod baleta kostīmu šūt ateljē šuvējām, nekas labs tur nesanāk. Tur ir savi maziņi noslēpumi," filmā atklāj skolotāja.
Ceturtais cikla varonis ir Doma kora skolas skolotājs un diriģents Mārtiņš Klišāns, kura hobijs ir fotografēšana, filmēšana un dronu vadīšana. "Kad tu vakarā apgulies zālē, foršā augusta naktī paskaties zvaigznēs un tad pēc tam mēģini "atčipot" tās smadzenes, lai tu saprastu, kas ir tālāk kaut kur," viņš filmā dalās pārdomās.
Katras īsfilmas vizuālā un skaniskā estētika veidota tā, lai sasauktos ar katras portretējamās personības būtību, fizisko un emocionālo telpu, stāsta režisore Žaklīne Zābere-Gāga: "Ja Raimo mums ir fotogrāfs, tad arī visa estētika mums ir balstīta tajā, lai tas sasauktos ar fotogrāfiju. Ja Ieva ir vairāk dabas cilvēks, tad mums ir jāmeklē kaut kāds vijīgums, plūdums, ūdens, dabiskums, gaisīgums. Savukārt baleta pasaule ir ļoti grezna, dinamiska, krāsaina, kas arī atspoguļojas filmā. Un tad ir Mārtiņa pasaule, kas ir tāda radoši trausla, ļoti noskanīga, uz pārdomām rosinoša.
Man gribētos, lai cilvēki uz šo profesiju paskatās it kā ar citām acīm, lai paši skolotāji sajūt savu nozīmību un lomu.
Kaut kas pozitīvs visas šīs krīzes tēmas saistībā, manuprāt, ir ļoti, ļoti vajadzīgs."
Cikla pirmo filmu Latvijas Televīzija izrādīs 15. novembra vakarā uzreiz pēc "Latvijas koda" dokumentālajām filmām. Pārējās filmas sekos turpmāko otrdienu vakaros.
Cikls tapis kopā ar "Vides filmu studiju", to atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla centrs un PIKC "Nacionālā mākslu vidusskola".
