Venēcijas kinofestivāls ir pirmais A klases kino festivāls pasaulē, kas kopš Covid-19 pandēmijas sākuma norisinās klātienē – no 2. līdz 12. septembrim. Ar Alesandro Rosellīni dokumentālo filmu "Es piedzimu Rosellīni" 11. septembrī noslēgs kinofestivāla "Kritiķu nedēļu".
Oktobra otrajā pusē filmu demonstrēs gandrīz 200 kinoteātros visā Itālijā, Latvijas kinoteātros filmu demonstrēs nākamgad.
Filmas pieteikumā teikts: “Itāliešu režisors Roberto Rosellīni bija gana sarežģīts tēvs saviem bērniem. Viņa tam laikam skandalozie romāni ar sievietēm (tostarp Holivudas aktrisi Ingrīdu Bergmani) aizņēma laikrakstu pirmās lappuses un atstāja aiz sevis virkni etniski daudzveidīgu pēcnācēju. Režisora vecākajam mazdēlam Alesandro aiz muguras ir nevienmērīga fotogrāfa karjera un gara narkotiku atkarības pagātne. Tā arī nespējis turēt līdzi vectēva-ģēnija uzvārda uzliktajai latiņai, viņš 55 gadu vecumā nolemj veidot filmu par Rosellīni sāgu, ar neatlaidību un ironiju sapulcinot savus slavenos radiniekus uz teju neiespējamu ģimenes terapiju ieslēgtas kinokameras priekšā.”
"Izvēloties filmas nosaukumu, es vēlējos paironizēt par uzvārdu, kas iegājis kino vēsturē, pateicoties mana vectēva, režisora Roberto Rosellīni revolucionārajām idejām, bet kas man vienmēr ir bijis ļoti apgrūtinošs. Visi pasaules sinefīli joprojām dēvē manu vectēvu par pravieti, taču viņš bija labi pazīstams arī ar savu ārkārtīgi azartisko privāto dzīvi. Viņa talants un harisma pievilka žurnālistus, radot ap viņu milzīgu mediju cirku. Tāpēc mūsu ģimenes albumā ir gan glancētas fotogrāfijas, gan sensacionāla satura kino žurnāli. Tas viss ļoti smagi ietekmēja manu un pārējo Rosellīni dzīvi arī tad, kad paša Roberto Rosellīni vairs nebija,” stāsta filmas režisors Alesandro Rosellīni.
“Jebkura ģimene mitoloģizē savu pagātni, kas ir pieblīvēta ar notikumiem un priekiem, sāpīgākos konfliktus dažkārt paslaukot zem paklāja. Šajā ziņā varbūt mēs, Rosellīni, esam ģimenes hiperbola – glamūrīgi, kaislīgi un nepatiesi. Iespējams, ka māksla pasniegt sevi vislabākajā gaismā ir vienīgais, ko esam mantojuši no vectēva ģenialitātes.
Šī dokumentālā filma ir personisks mēģinājums parādīt atklātu manas lielās, karsti mīļotās un sarežģītās ģimenes portretu."
Filmas producents no studijas “B&BFilm” Rafaēle Bruneti atklāj, kā filma tapusi: “Pirms trim gadiem Alesandro Rosellīni ieradās "B&BFilm" studijā ar savādu ideju. Viņš bija pārliecināts, ka visu viņa ģimeni ir skārusi dīvaina slimība, ko tikai daži viņa radinieki spējot atzīt. Viņš pat bija devis tai nosaukumu – "rosellinīts". Tās galvenais simptoms – neatbilstības sajūta, kas piemīt slavenu cilvēku bērniem, it īpaši tāda tēva bērniem, kurš spēja būt izcils, valdonīgs un promesošs vienlaikus.
Tajā pašā laikā viņš atbruņojoši atklāti atzina, ka ir nokļuvis finansiālās grūtības un ka, viņaprāt, beidzot ir pienākusi viņa kārta "slaukt ģimenes zīmolu".
Viņa pretrunīgo nodomu apburti, mēs laidāmies avantūrā. Kāds murgs! Trīs gadus ilga terapija – īsta, starp mums un Alesandro, kā arī ar daudzajiem pasaulē izkaisītajiem Rosellīni ģimenes locekļiem. Trīs gadus ilga materiālu izpēte, rakņājoties gan ģimenes skapjos, gan arī ļoti dārgajos amerikāņu televīzijas un slavenu fotogrāfu arhīvos. Neskaitāmi braucieni pie Alesandro onkuļiem un tantēm, kas izmētāti pa visu pasauli: Itālijā, uz vientuļas salas Zviedrijā, ASV un Katarā.
Pirmie, kas kopā ar mums noticēja filmai, bija "Rai Cinema" un Latvijas līdzproducents Uldis Cekulis no "VFS Films", pēc tam mums piepulcējās ASV producentu kompānija "Sundance Productions" un prestižais izplatītājs "Cinephil". Beidzot esam iznākuši otrā galā – noguruši, laimīgi, piepildīti. Apzinoties, ka mums ir bijusi milzīga privilēģija iekļūt dižas ģimenes dzīvē un vēsturē, bez filtriem un nepastarpināti, Alesandro Rosellīni rokas vadītiem. Mēs ceram, ka šis īpašais ģimenes portrets var mums palīdzēt izprast ikvienas ģimenes dinamiku. Tai skaitā mūsu pašu."
Latvijas producents Uldis Cekulis no studijas “VFS Films” stāsta: “No filmas aprišu plānošanas līdz pat montāžas pabeigšanai "Es piedzimu Rosellīni" mums visiem bija emocionāli piepildīts ceļojums, jo īpaši filmēšanas laikā, iepazīstot gandrīz visu režisora pasaulē izkaisīto ģimeni. Vēlos uzsvērt, ka filmas ideju pirms diviem gadiem starptautiski pirmo reizi kopā ar režisoru Alesandro prezentējām Baltijas jūras dokumentālā kino forumā Rīgā. Divus mēnešus vēlāk mēs jau visi kopā devāmies pirmajā ekspedīcijā uz Danholmenu un vairākas dienas pavadījām Ingrīdas Bergmanes mājā uz vientuļās salas.
Pagājušā gada augustā Ņujorkā visa Rosellīni ģimene sapulcējās slavenā modes fotogrāfa Marka Seligera studijā uz īpašu fotosesiju. Tā bija itāļu producenta kārtējā neticamā ideja, kuru arī visi kopā piedzīvojām, un tā atrada savu vietu filmā. Nu savā rudens numurā par filmu un tās varoņiem raksta arī prominentais "Vogue".
Filmā būs arī redzami daudzi unikāli, iepriekš nepublicēti ģimenes kino arhīvu kadri.
Man ir milzīgs prieks par mūsu komandas saliedēto darbu, kura rezultātu tagad nododam skatītāju rokās visā pasaulē. Latvijā visdrīzāk filmu ieraudzīsim nākamā gada sākumā – ar cerību, ka varēsim atvest uz Rīgu arī kādu no slavenās Rosellīni dzimtas."
Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma atzīmē: "Šī ir unikāla filma – Itālijas un Latvijas kopražojums, ko atbalstījis Nacionālais kino centrs. Tas ir intīms, emocionāls un arī provokatīvs darbs, kas ļauj ielūkoties 20. gadsimta kino klasiķa, Itālijas neoreālisma režisora Roberto Rosellīni dzimtas spožumā un pretrunās. Fantastiski, ka pasaulslaveno Izabellu Rosellīni, kura ir slavenā režisora un Holivudas ikonas Ingrīdas Bergmanes meita, un citus Rosellīni dzimtas pārstāvjus ir filmējuši latvieši – operators Valdis Celmiņš, filmas producents Uldis Cekulis, filmas tapšanā piedalījies arī Dāvis Sīmanis. Izrādās, viss ir tepat līdzās – pasaules kultūras leģendas un Latvijas talantīgākie filmu veidotāji.
Šī sajūta patiesi saviļņo, tāpat kā pārsteidzošā filma."
Filmas "Es piedzimu Rosellīni" režisors ir slavenā itāliešu kinoģēnija Roberto Rosellīni mazdēls Alesandro Rosellīni, un tās tapšanā līdzdarbojusies Latvijas kino komanda: producents Uldis Cekulis, filmas galvenais operators Valdis Celmiņš un scenārija līdzautors Dāvis Sīmanis. Filmas krāsu korekciju veica Krišs Roziņš, grafisko noformējumu – Nauris Ašenkampfs no studijas "Jauda". Arī filmas plakātu ir veidojusi Latvijas māksliniece Katrīna Vasiļevska. No Latvijas puses filma tapusi ar Nacionālā kino centra atbalstu.
