Saruna par tēmu “Latvijas kino. Ko gaidīt?” tika iecerēta un organizēta, lai aizpildītu “informatīvo pauzi”, kas parasti iestājas starp konkrēta projekta atbalstīšanu NKC ražošanas konkursā, un filmas pirmizrādi, kas visbiežāk notiek dažus gadus pēc ražošanas uzsākšanas. Šobrīd Latvijas filmu nozarē dažādās ražošanas vai gatavības stadijās ir vairāk nekā 60 filmas (starp tām 20 pilnmetrāžas spēlfilmas), turklāt 2020. gada rudenī pēc Kultūras ministrijas rīcības plāna ārkārtas situācijai filmu nozares budžets papildināts ar finansējumu, par kuru uzsākta divu mazbudžeta spēlfilmu un divu daudzsēriju filmu ražošana.
Konkrētus pirmizrāžu datumus šobrīd nevar nosaukt nevienas filmas autori, jo nav zināms, kad atsāks darboties ārkārtas situācijas dēļ slēgtie kinoteātri, taču skaidrs, ka visātrāk skatītāji redzēs filmas, kas jau piedzīvojušas starptautiskus panākumus pasaules festivālos – uz drīzu pirmizrādi ir gatava režisores Daces Pūces debijas spēlfilma “Bedre”, kas saņēmusi galveno balvu Lībekas festivālā, Lailas Pakalniņas “selfiju filma” “Spogulī”, kas jau izrādīta Tallinas festivāla galvenajā konkursā. Praktiski pabeigtas ir arī Martas Elīnas Martinsones pusaudžu komēdija “Tizlenes” un Jura Poškus spēlfilma “Saule spīd 24 stundas”, režisora Ivo Brieža dokumentālā filma “Homo Sovieticus” un divas romantiskas komēdijas – režisora Māra Martinsona filma “Saki “jā”!” un režisora Andreja Ēķa filma “Tabu”. Iespējamai izrādīšanai pavasarī gatavojas vēl dažas filmas, bet pārējās sarunā pieteiktās šobrīd ir dažādās filmēšanas procesa stadijās un uz ekrāniem gaidāmas 2021. gada beigās vai 2022. gadā, savukārt Māra Martinsona vēsturiskās lielfilmas “Zeme, kas dzied” pirmizrādes plāni pieskaņoti Dziesmu svētku tradīcijas jubilejai 2023. gadā.
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma komentēja:
“Ir ļoti svarīgi apzināties, ka, par spīti dažādiem satricinājumiem, Latvijas filmu nozare turpina darboties, piedāvājot žanrisku, tematisku un stilistisku daudzveidību.
Ar Nacionālā kino centra atbalstu topošās filmas piedāvā plašu spektru – te ir gan filmas par mūsdienām, gan neseno vēsturi, gan populāru literāru darbu ekranizācijas, gan filmas bērnu un jauniešu auditorijai, gan ekstravaganti pieteikumi pat mūzikla un vesterna žanros. Valsts finansējuma ietvaros vienlaikus strādā gan dažādu paaudžu režisori, gan sievietes un vīrieši, gan lielas un mazas filmu studijas, tātad arī par līdzsvara trūkumu Latvijas filmu nozarē nav iemesla raizēties.”
Aktiera Jāņa Skuteļa vadītā saruna izvērtās trīs stundu garumā, režisori un producenti no 16 filmu studijām stāstīja par 24 topošajiem projektiem, kas atbalstīti Nacionālā kino centra konkursos 2020. gadā un iepriekš. Sarunas dalībnieki, ievērojot visus epidemioloģiskās situācijas diktētos noteikumus, pēc kārtas ieradās kinoteātra “Forum Cinemas” / “Kino Citadele” 4. zālē, kur mākslinieces Mairitas Timrotes dizainētā studijā Jānis Skutelis viņus iztaujāja par topošajiem projektiem. Stāstījums tika papildināts ar uzfilmētā materiāla fragmentiem un treileriem.
