Atsevišķā konkursā tika noteikta arī labākā studentu filma. Tradicionāli tika pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā, kā arī īpašās žūrijas un atbalstītāju balvas.
“Lielā Kristapa” tēma šogad ir kino skaņa, tāpēc pirmos sumināja skaņu režisorus. Nacionālo balvu “Lielais Kristaps” par labāko skaņu režiju ieguva Ģirts Bišs par filmām “Nakts pastaigas" un “Zāģeri”, par labāko montāžas režisori tika atzīta Andra Doršs par filmu “Turpinājums”.
“Lielo Kristapu” par mūža ieguldījumu kino mākslā šogad saņēma Ābrams Kleckins un Miks Savisko.
Ābrams Kleckins arī pasniedza nacionālo kino balvu par labāko debijas filmu. To šogad saņēma Guntis Bojārs par filmas “Vīrietis un dālija” režiju.
Nākamajā nominācijā – par labāko dokumentālās filmas operatora darbu – balvu saņēma Valdis Celmiņš par filmu “Turpinājums”. Par labāko dokumentālās filmas režisoru žūrija atzinusi Ivaru Selecki, kurš ir režisējis “Turpinājumu”.
Savukārt “Lielo Kristapu” par labāko dokumentālo filmu saņēma režisoru Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa veidotā “Laika tilti”.
“Lielā Kristapa” lukturis tradicionāli tika piešķirts kategorijā “Labākā studentu filma”. To saņēma Marta Elīna Martinsone par filmu “Viesturs Kairišs iznāk no meža”.
Apbalvotas tika arī labākās grima un kostīmu mākslinieces. Balvu par grima mākslinieci tika atzīta Aija Beata Rjabovska par darbu dokumentālajā lentē “Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”, bet par labāko kostīmu mākslinieci - Liene Rolšteina, “Homo Novus”.
Nacionālo balvu “Lielais Kristaps” kā labākā māksliniece saņēma filmas “Tēvs Nakts” māksliniece Kristīne Jurjāne.
Balvu kategorijā “Labākais operators” saņēma Andrejs Rudzāts par darbu filmā "Tēvs Nakts".
Starptautiskās kino kritiķu federācijas “Fipresci” balvu saņēma Kristīne Želve par filmu “Mērijas ceļojums”. Želve saņēma arī laikraksta “Diena”, žurnāla “SestDiena” un “KDi” balvu.
“Lielo Kristapu” kā labākā animācijas māksliniece saņēma Lizete Upīte par filmu “Nakts pastaigas”, bet par labāko animācijas filmu režisoru starptautiskās žūrijas vērtējumā kļuva Vladimirs Leščovs ar filmu "Elektriķa diena".
"Elektriķa diena" izcīnīja arī nacionālo balvu kategorijā "Labākā īsmetrāžas filma".
Par labāko komponistu “Lielā Kristapa” žūrijas vērtējumā kļuva Vestards Šimkus ar savu veikumu lentē “Elpa marmorā”.
Labākais scenārists “Lielā Kristapa” žūrijas vērtējumā – Oskars Rupenheits par filmu “Kriminālās ekselences fonds”.
Šogad žūrija piešķīra arī īpašu balvu par meistarīgu unikālu arhīva materiālu lietojumu, meklējot iespējas vizualizēt pagājušo laiku - Kristīnei Želvei par scenāriju filmai “Mērijas ceļojums”. Savukārt "Delfi" speciālbalva nonāca pie "Kriminālās ekselences fonda" veidotājiem. Savukārt "Rīgas nami" speciālbalvu piešķīra filmai "Homo novus".
Par labāko aktrisi otrā plāna lomā tika atzīta Ilze Blauberga, kura filmā "Tēvs Nakts" atveidoja Žaņa Lipkes sievu.
Savukārt “Lielo Kristapu” kā labākais aktieris otrā plāna lomā saņēma Andris Daugaviņš par lomu filmā “Kriminālās ekselences fonds”.
Nacionālo kino balvu kā labākā spēlfilmas aktrise saņēma Elita Kļaviņa par lomu filmā “Rīga. Dublis 1”.
Par labāko aktieri žūrija atzina Vili Daudziņu par lomu Jāņa Norda filmā "Ar putām uz lūpām".
Par labāko spēlfilmas režisoru šogad “Lielā Kristapa” žūrija atzinusi Dāvi Sīmani par filmu “Tēvs Nakts".
Savukārt “Lielā Kristapa” kulminācijā tika pasniegta balva par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu. Šogad to ieguva Ināras Kolmanes režisētā “Bille”.
Valsts jubilejas gadā, Latvijas kinematogrāfistu savienība konceptuāli aicināja starptautiskajā žūrijā tos profesionāļus, ar kuriem rēķinās visa kino pasaule, bet kuri dzimuši Latvijā. “Lielā Kristapa” žūrijā šogad strādāja: kinozinātnieks Juris Civjans (ASV), Holivudas aktrise Rutanja Alda (ASV), kinozinātniece Elīna Reitere (Vācija), viņiem pievienojās kino festivāla “Riga IFF” radošā direktore Sonora Broka, režisors Viesturs Kairišs un filmu producente Linda Krūkle.
