Lielākoties tie ir ar mākslu un skatuvi saistīti cilvēki - režisors Vladislavs Nastavševs, mūziķi Shipsi, Intars Busulis, pie vienas sienas arī amata brāļi un konkurenti Renārs Zeltiņš un Jānis Skutelis, arī rakstnieki un aktieri, kā arī citi sava darba lielmeistari. Lielāko daļu portretēto fotogrāfs pazinis jau līdz izstādes tapšanai.
"Skaidrs, ka tur jau nav bijis tikai viens portrets, ir bijuši daudzi, kur pēc tam ir bijusi izvēle - es izvēlpos to bildi, kur ir labāk redzams tas, kā es to cilvēku redzu," norāda Artūrs Kondrāts.
Fotogrāfijas ir tik lielas un tuvā plānā radītas, ka portretējamo sejās, skatītājam par mierinājumu, var ieraudzīt arī pa grumbiņai vai nepaklausīgai matu cirtai.
"Tas bija viens no galvenajiem uzstādījumiem - parādīt maksimāli pietuvinātu seju, līdzīgi, it kā viņš skatītos spogulī, kad neviens to neredz, tikai kad viņš redz sevi. Es ceru, ka man izdevās. Es gribēju maksimāli cilvēku parādīt tādu, kāds viņš ir dzīvē. Varbūt pumpas es izņēmu, kas man ļoti traucēja, bet visu pārējo es atstāju tādu, kāds ir," stāsta fotogrāfs.
Turklāt dažas no ģīmetnēm arī runā. Tam jālejuplādē Latvijā izstrādāta viedtālruņa aplikācija, kas atpazīst portretu un atskaņo attēlā redzamā cilvēka stātu par to, ko viņam nozīmē mirklis, kas arī ir šīs izstādes nosaukumā.
Foto pasaulē tā ierasts, ka redzami fotogrāfu darbi, bet to autorus redz mazāk. Bet Artūrs Kondrāts izmanīgi ieslēpies katra portretējamā acu zīlītēs.
