Latvijas mazākumtautību festivāls dalībniekus pulcē jau trešo reizi. Tā ir iespēja kultūrā, mūzikā, dejā un dziesmā iepazīt Latvijā dzīvojošo atšķirīgo tautību tradīcijas.
Koncertos visā pilsētā vairāk nekā 90 dažādi mākslinieciskie kolektīvi no visas Latvijas priecēja ar savu tautu raksturojošām koncertprogrammām.
"Mēs no pretējā Latvijas gala. Baltkrievijas pierobežā dzīvojam. Tieši pretī jums – Liepājai. Mēs pat paspējām izpeldēties jūrā. Ūdens silts. Tikai vējš. Viļņi, bet mums patīk," stāstīja ansambļa "Viktorija" dalībniece Antra Kalviša.
Jēkabpils baltkrievu biedrības "Spatkanne" baltkrievu tautas dziesmas ansambļa "Zaviruha" dalībniece Inna Jansone atklāja, ka tērpus pašas gan šuva, gan izšuva: "Mēs piedalījāmies meistarklasēs. Ļoti noguruši, bet ļoti patika."
Savukārt krievu biedrības vokālā ansambļa "Slovjanočka" vadītāja Ērika Bogdanova bilda: "Pie mums ir ļoti jauki, mums ir ļoti draudzīgs kolektīvs. Pie mums dzied arī ukrainietes, četras skaistas meitenes, un mēs dziedam gan krievu dziesmas, gan ukraiņu dziesmas, un mums ir vēl čigānu dejas."
Instrumentālo ansambļu un orķestru koncertprogrammas veidotājs Arnis Miltiņš pauda: "Nekā jau jauna pasaulē nav. Mēs vienkārši saskatām to kādā brīdī. (..) Šeit var redzēt tautību dvēseli. Katrs mēs esam ļoti dažādi ar savām rakstura šķautnēm, bet šeit ir prieks pāri visam."
Nedalītu festivāla apmeklētāju interesi raisīja dažādu tautu tradicionālo ēdienu degustācijas. Ukraiņi uz vietas gatavoja ar kartupeļiem pildītus pelmeņus, igauņi cienāja ar spēka graudu maisījumu, krievi ar tēju, bet baltkrievi ar kartupeļu pankūkām. Savukārt meistarklasēs varēja iemēģināt roku dažādu mākslu veidos.
Festivālā izskanēja ne tikai tautas mūzika. Garīgās mūzikas programma ar psalmiem un svēto rakstu dziedājumiem mazākumtautību koru izpildījumā izskanēja Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē.
Savukārt svētku noslēgumā festivāla dalībnieki un skatītāji pulcējās koncertzālē "Lielais dzintars". Bija iespēja iepazīties ar daudzveidīgo dalībnieku tautastērpu kolekciju. Bet folkloras kopas, tautas deju kolektīvi un ansambļi, autentiskās dziedāšanas meistari un tautas instrumentu orķestris sniedza vērienīgu koncertu, izceļot savas tautas kultūras mantojumu, kā arī atskaņojot latviešu dziesmas un dejas.
"Viņi izpilda mūsu tautas dziesmas – mūsu dziesmu vērtības vai dzīvesziņas. Arī gājiens apliecināja to, ka tad, kad viņi pieliek klāt arī savu temperamentu, katra no šīm daudzām tautībām, mūsu kultūra tajā momentā kļūst vēl plašāka, interesantāka. Un mēs paskatāmies uz sevi arī citādāk," sacīja festivāla veidotājs, režisors Juris Jonelis.
Līdzās viņam koncepcijas autors ir arī Mārtiņš Kagainis, kurš piebilda: "Tiem, kurus var redzēt festivāla norisēs, Latvija tiešām ir mājas. Viņi ir piederīgi. Un viņi ne tikai uzstājas ar savām kultūras vērtībām, bet arī izpilda latviešu. Un tas jau vien ir kā apliecinājums tam. Arī kvalitāte priekšnesumiem ir krietni augusi šo gadu laikā, un tas ir tāds augstvērtīgs mākslas baudījums šo divu dienu garumā."
