Atradumi tiks rūpīgi izpētīti, un daļu no tiem eksponēs Vāgnera muzejā, ko arī paredzēts izveidot Vāgnera teātra ēkā.
"Likās jau, ka tajā mājā nekas nav palicis, jo tā ir pētīta, vētīta. Bet mūsu atradumi nāca ārā, kad mēs demontējām pārsegumus, kuri mums ir jāattīra līdz plikām sijām," stāsta Zaiga Gaile. Lai uzskatāmāk varētu parādīt, tieši kurās nama vietās slēpās atradumi, arhitekte par tiem stāsta pie Vāgnera teātra lielā maketa, kas atrodas viņas arhitektu birojā.
Galvenās lokalizācijas vietas bijis Muses telpas jeb trešais stāvs un bēniņi, bet daļa materiālu atrasti arī negaidītās un neparastās pagrīdes slēptuvēs, turpina Zaiga Gaile: "Tie bija kaut kur šeit zem grīdas, kaut kur bēniņos, sienām nāca nost tapetes. Mēs noņēmām šo iebūvēto spoguli, un aiz tā bija oriģinālais sarkana auduma imitācijas tapetes gabals ļoti lielā apjomā. Pie ieejas Muses zālē ir tāds apmēram septiņus metrus garš koridors, un tur arī ir milzīgs tapešu atsegums, ko neviens nevarēja paredzēt. Kā man saka eksperti – tas varētu būt no 19. gadsimta pirmās puses. Bēniņos – arī alus kausi, pudeles, kara laika ķivere un tādas lietas.
Tā ka šis būs tik interesants projekts un milzīga dāvana Rīgai."
Sevišķi bagātīgs ir dažādu papīra materiālu klāsts – dažādu laiku teātra biļetes, spēļu kārtis, kredītbiļetes, rēķini no vācu laikiem, kā arī īpaši vērtīga liecība – Muses biedrības 100 gadu jubilejas svinību programma ar pusdienu ēdienkarti un koncerta repertuāru. Muses biedrība, kas mita Vāgnera namā, dibināta 1787. gadā, un tajā satikās ietekmīgā Latvijas vācu muižniecības elite.
"Mēs varam uzburt vakara ainu," stāsta Zaiga Gaile. "Šeit ir ēdienkarte. Zupa "Viktorija", Holandes mērce, sviests, smalka ēdienkarte, kam pretī ir vīni. Un ielūguma otrā pusē ir muzikālā programma – Mocarta "Menuets", Johana Štrausa valsis, Verdi "Aīdas" ārija un citi mums labi pazīstami komponisti."
Kā saka Zaiga Gaile, šis atradums ir arī lieliska iedvesma programmai, ar kādu pēc aptuveni trim gadiem varētu atklāt Rīgas Vāgnera teātri.
Savukārt no 20. gadsimta sākuma modes žurnāla viņa jau noskatījusi modeli savam atklāšanas pasākuma tērpam: "Ir fotografētas dāmu modes. Tad ir praktisko padomu pielikums. Es jau sev kleitu esmu noskatījusi. Paskatieties, cik skaistas cepurītes! Dāmas tolaik bez cepurēm nekur negāja."
Atrastas arī skarbas kara laika liecības – maza izmēra kartītes ar to bērnu vārdiem, kuriem vecāki cietuši vai gājuši bojā karā, un lietām, kas piešķirtas viņu ikdienas vajadzībām, turpina Zaiga Gaile: "Tātad vārds puisītim Leons, vecums astoņi gadi, latvietis. Tēvs – karā. Vienā pusē rakstīts, kurā skolā mācās, kurā adresē dzīvo. Otrā pusē – ko viņš ir saņēmis. Vai zābakus, vai zeķes, vai mēteli, vai veļu. Kurā ķēķī ēd. Tā ka ārkārtīgi skumji! Jā, te mums ir visa vēsture kārtu kārtām."
Līdzās vērtīgiem un pozitīvi pārsteidzošiem atradumiem ir arī problemātiski atklājumi. Piemēram, demontējot apmetumu bijušā teātra zāles sienām, atklājās bēdīga aina, ka sienas ir bojātas daudz vairāk, nekā iepriekš varēja paredzēt. Apstiprinās fakts, ka pirms 250 gadiem teātra zāle ir uzbūvēta bijušās noliktavas vietā.
"Tagad, kad mēs noskaldām visu apmetumu nost no sienām, mēs redzam, ka tiešām apakšā ir spīķeris, kurš arī ir vēl kādus 100 vai 200 gadu vecs. Nolāpīts no vienas vietas, ar arkām, kuras ir aizmūrētas. Plaisas. Švaki pamati. Tas mums ir liels izaicinājums šo 250 gadus veco ēku savākt," neslēpj arhitekte.
Plānots, ka būvdarbi ilgs trīs gadus un Rīgas Vāgnera teātri atklās 2027. gada rudenī.
