ĪSUMĀ:
- KM ir veikusi revīziju un konstatējusi, ka vairāki muzeji līdz šim finansējumu saņēmuši bez konkursa vai vienotiem kritērijiem. Šādai kārtībai iebilst Muzeju padome.
- Šobrīd tiek izstrādāts jauns finansēšanas modelis, kas paredz ministrijas izvēlētu privāto valsts akreditēto muzeju finansēšanu nodot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) pārvaldībā.
- Jaunais modelis varētu skart Imanta Ziedoņa, Žaņa Lipkes, Barikāžu un Mākslinieku savienības muzejus. Pirmie divi publiski pauduši bažas par iespējamo apdraudējumu savu muzeju pastāvēšanai.
Bažās par pastāvēšanu
Par finansējuma izmaiņām īpaši satraukti ir Imanta Ziedoņa muzeja pārstāvji, kas vērsušies ministrijā ar atklātu vēstuli, kurā izteiktas bažas par apdraudējumu muzeja pastāvēšanai.
"(..) Kultūras ministrija bez iepriekšēja paziņojuma nākusi klajā ar negaidītu lēmumu – selektīvi izslēgt Ziedoņa muzeju un vēl trīs privātos valsts akreditētos muzejus no ikgadējā valsts finansējuma aprites. Kultūras ministrijas piedāvājums – visu šo muzeju kopīgo budžetu nodot VKKF rīcībā, ar atļauju rīkot projektu konkursu, kura rezultātā (lasīt – veiksmīgi uzrakstīta projekta gadījumā) muzeji katru gadu tiks pie pamatdarbību nosedzoša finansējuma. Tas nozīmē tikai vienu – regulāru cīņu starp muzejiem, kas atņems resursus ne tikai jaunradei un attīstībai, bet arī viens otram," pausts vēstulē.
Pēc Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja Rūtas Šmites teiktā, ir redzama vēlme likvidēt vēsturiskus arī politiski pieņemtus lēmumus, kā nauda tikusi piešķirta atsevišķiem privātajiem muzejiem, taču tas izskatās sasteigti, nesistemātiski. "Līdz šim saņemtais valsts finansējums bija algu, īres un komunālo maksājumu nodrošināšanai, un viss," Latvijas Radio skaidroja Šmite. "Tajā brīdī mēs rakstām Valsts kultūrkapitāla fondam projektus. Ierastā prakse ir, ka viņi nekad neiedod 100% prasīto. Ziedoņa muzejam liela daļa projektu ir atbalstīti, bet ir lielākā daļa ir atteikti ar tekstu "nav aktuāli".
Mums šobrīd šī Kultūrkapitāla fonda sistēma nerada pārliecību, ka mūsu muzejs viņu vērtētāju acīs būs tas, kurš kotēsies, lai saņemtu gana lielu finansējumu arī pamatfunkciju nodrošināšanai."
Konkursa kārtība visiem privātajiem muzejiem
Vēl trīs muzeji, kurus skartu jaunais finansējuma modelis, ir Žaņa Lipkes muzejs, Barikāžu muzejs un Mākslinieku savienības muzejs.
Kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie") gan uzsvēra, ka sadarbība starp Žaņa Lipkes memoriālo muzeju un Kultūras ministriju turpināsies arī nākotnē. Par to runāts sarunās ar muzeju 30. septembrī, kultūras ministrei uzsverot, ka muzejs ir ilggadējs KM partneris, īpaši skaidrojot vēsturiskos notikumus, piedaloties sabiedrības izglītošanas un saliedētību veicinošos pasākumos.
Kā aģentūrai LETA norādīja Žaņa Lipkes muzeja direktore Lolita Tomsone, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) patlaban izstrādā nolikumu programmai, kurā kultūras nevalstiskās organizācijas un akreditēti privātie muzeji varēs pieteikties uz valsts finansējumu. Tā kā nolikums tikai top, patlaban nav zināms laiks, kad varēs pieteikties programmai.
Taujāta, ja kaut kādu apstākļu dēļ Lipkes muzejs šajā programmā finansējumu nesaņemtu, vai muzejs varētu turpināt strādāt, piemēram, ar ziedotāju un sponsoru atbalstu, Tomsone atbildēja, ka tas nebūtu iespējams, jo ziedojumu apjoms nav tik liels un ar to nevarētu samaksāt nedz algas, nedz uzturēt muzeju un krājumu.
Viņa pieminēja, ka muzeja budžets patlaban ir 70 000 eiro, un, ja tiktu saņemti, piemēram, 20% no šīs summas, tad muzejs varētu nodarbināt vienu vai divus cilvēkus, kas ievērojami apgrūtinātu muzeja funkciju pildīšanu. Tomsone skaidroja, ka patlaban nav zināms, vai VKKF varēs konkursa kārtībā piešķirt finansējumu tādā apjomā, jo ir arī citas organizācijas un akreditēti privātie muzeji: "Runa drīzāk ir par neparedzamību. Mēs nezinām, kādas būs VKKF ekspertu prioritātes. Mēs šobrīd nevaram paredzēt, kādā veidā tālāk organizēsim muzeja un krājuma darbu. Mēs tikāmies ar KM, un KM domā, kā to risināt, bet pagaidām nekādu skaidru atbilžu un risinājumu nav, bet skaidrs, ka KM nav ieinteresēta, lai muzejs pārstātu darboties, un šobrīd ir jāsaprot, kā mēs turpināsim darbu."
Savukārt VKKF direktors Edgars Vērpe aģentūrai LETA apstiprināja, ka programmas nolikuma izstrāde patlaban ir procesā. Tāpat VKKF direktors akcentēja, ka akreditēti privātie muzeji arī iepriekš varēja pretendēt uz finansējumu VKKF, taču patlaban runa ir par īpašu programmu. VKKF finansējumu sadala konkursu kārtībā, tie ir atklāti, un uz finansējumu var pretendēt teju visi, kuriem ir kādas radošas idejas. "Ja es pareizi saprotu, tad līdz šim akreditētos privātos muzejus kaut kādā mērā finansēja valsts. Ja nekļūdos, KM ir veikusi revīziju un konstatējusi, ka šādi muzeji pie finansējuma ir tikuši bez kaut kāda konkursa, kura izstrāde patlaban ir uzticēta mums, un mēs ar to arī tālāk strādāsim," teica Vērpe.
Vienoti termiņi un kritēriji
KM Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktora vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova uzsvēra, ka valsts ir atbalstījusi akreditētos privātos muzejus un plānots šo atbalstu turpināt, bet ar VKKF starpniecību Nacionālā muzeja krājuma uzturēšanas funkcijai.
Pēc viņas paustā, Muzeju padome ir paudusi nostāju, ka akreditētajiem privātajiem muzejiem vajadzētu būt vienotiem kritērijiem, lai varētu pretendēt uz valsts finansējumu. Tādējādi visiem akreditētajiem privātajiem muzejiem būtu vienota un skaidra pieteikšanās kārtība, termiņi un nosacījumi, kā arī vienādas iespējas pretendēt uz finansējumu.
Derkusova skaidroja, ka akreditētie privātie muzeji ir dibināti dažādos laika posmos un būtu jāskatās, kad tie dibināti, kāda bijusi finansējuma piesaistes kārtība, kāda līmeņa lēmums tas ir bijis un kādā veidā finansējums piešķirts.
Viņa uzsvēra, ka līdz šim šis process akreditētajiem privātajiem muzejiem nav bijis vienāds.
"Muzeju padomē par šo jautājumu notika diskusija, un tās ieskatā ir jābūt vienotiem kritērijiem, skaidrai sistēmai, kā šādi muzeji var pretendēt uz valsts finansējumu noteiktu funkciju atbalstam. Tas kā princips ir atbalstāms," teica padomes priekšsēdētāja.
Iepriekš vēstīts – lai izskaustu vēsturiskus, politiskus lēmumus, ar kuriem finansējums valsts budžeta veidošanas procesā iepriekšējos gados piešķirts atsevišķiem privātajiem muzejiem, KM aicinājusi VKKF padomi lemt par programmas paplašināšanu profesionālo nevaldības organizāciju atbalstam kultūras mantojuma nozarē, nosakot, ka tajā tiek paredzēts papildu finansējums un projektus var pieteikt arī akreditētie privātie muzeji.
KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale pauda, lai visiem Latvijas akreditētajiem privātajiem muzejiem radītu vienlīdzīgus, taisnīgus un caurskatāmus nosacījumus valsts budžeta finansējuma saņemšanai, atbalsts ir administrējams VKKF programmas veidā, par finansējuma piešķiršanu tāpat kā citās kultūras nozarēs lemjot profesionālu ekspertu komisijai pēc iepriekš nodefinētiem un visiem zināmiem projektu vērtēšanas kritērijiem.
2025. gadā finansējums kultūras nozaru projektu īstenošanai VKKF programmās provizoriski pieaugs par 1,6 miljoniem eiro, palielinoties ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa.
