Dančus apkopojis etnomūziķis Ēriks Zeps, un turpmāk arī vietējie pašdarbības kolektīvi tos vairāk varēs izmantot savā repertuārā.
"Sēņu polka" ir viens no Varakļānu puses dančiem, ko jau šovakar varēs dzirdēt Varakļānu Kultūras centrā, kur "Senatnīgi mūsdienīgajā tradīciju vakarā" klātesošie izdejos un izspēlēs pārdesmit varakļāniešu senās rotaļas un dančus etnomūziķa Ērika Zepa vadībā. "Nu, piemēram, tas, kas ir pierakstīts Varakļānos, ir viena tāda izplatīta – "Sēnēs, sēnēs". To dejo principā visā Latvijā danču kustībā un, jā, tā ir piefiksēta, ka tieši no Varakļāniem nāk," stāsta Zeps.
Pirms aptuveni 100 gadiem Varakļānu pusē pierakstītas vairāk nekā 30 melodijas, kas vēlāk arī publicētas latviešu tautas mūzikas krājumos.
Kā stāsta Ēriks Zeps, tieši pieraksta vieta liecina par rotaļas vai danča ģeogrāfisko izcelsmi, jo kopumā šīs puses danči ir diezgan līdzīgi: "Varakļānu danči, tāpat kā visas Latgales danči, pārsvarā ir jautri, enerģiski un aktīvi, un tur ir pamatā polkas solis, absolūti. Nu tāds, pie kura diezgan ātri var piekust, vajag diezgan labu fizisko sagatavotību."
Ēriks uzsver – ir svarīgi apzināties savas saknes un vērtības, ko tās dod, un labs veids, kā to aktualizēt, ir izzināt tieši savas vietas tradīcijas: "Apzināties savu vērtību, apzināties savas saknes, jo te mēs varam tādu analoģiju ar koku paņemt. Koka stumbrs bez kārtīgām saknēm, vienalga cik liela lapotne, neturēsies, un vienā brīdī tas vienkārši pazudīs. Un tas pats ir par mums latviešiem – ja mēs savas saknes neturēsim, ja mēs neturēsim to, kas mēs esam, tad mēs pazudīsim pārsimt gadu laikā."
Etnomūziķis Ēriks Zeps kā danču vakara vadītājs izvēlēts, jo dzimis un audzis Varakļānos, pārzina šīs puses folkloru un ar savu enerģiju spēj aizraut arī pārējos, apstiprina Varakļānu pašdarbības kolektīvu vadītāji un atzīst – senos dančus savā repertuārā izmantos arī turpmāk. Varakļānu folkloras kopas "Klāni" vadītāja Agnese Solozemniece teic: "Kur mēs piedalāmies, es vienmēr cenšos iekļaut, lai būtu interesanti klausīties. Nevis tikai dziedāt, bet rotaļu kādu, kādu stāstījumu pa vidu. Mēģinu tieši mūsu puses rotaļas."
Agnese Solozemniece Varakļānu dančus raksturo kā kustīgus un aktīvus. Nereti to pamatlicēji bijuši arī ebreji, kas agrāk dzīvojuši Varakļānos: "Piemēram, paņemšu es vienu rotaļu, kas saucās "Ak, žeids". Mēs bijām aizbraukuši uz Kurzemi, un mēs to rotaļu izvedām. Un nu tur tā sākumā lec, un tad visi pieliekušies iet, un tās rokas nākamajam dod roku, un priekšējam. Tas tik interesanti visiem likās, un teksta nav daudz, bet tā darbība tieši. Tā gan ir unikāla, patiešām Varakļānu rotaļa."
Tieši iepazīstināt vietējās folkloras kopas un pašdarbnieku kolektīvus ar vietējo kultūras mantojumu bijis galvenais pasākuma rīkotāju mērķis, stāsta Varakļānu Kultūras centra vadītāja Anita Upeniece: "Neesmu pārliecināta, varbūt tas tagad ilgtermiņā – gadus piecus sešus notiks, bet īstermiņā noteikti, jo arī folkloras kopas būs uz danču vakaru, kur arī vadītāji mācīsies. Varbūt ne deju kolektīvi, bet folkloras kopas noteikti izmantos. Kas ir svarīgi – lai mēs paši zinātu, kad mums ir tradīciju svētki – vai tie ir Ziemassvētki, Lieldienas, vai Jāņi, Jumji, vai Meteņi –, lai mēs zinātu tieši mūsu Varakļānu senos dančus."
Varakļānu puses danči apkopoti Kultūrkapitāla projektā. Varakļānu Kultūras centrs un danču vakara idejas autori cer – izzinot un aktualizējot šīs puses senatnīgo kultūru, vietējie pašdarbnieki to vairāk izmantos un arī citos novados meklēs iespējas plašāk izzināt tuvējās kultūras vērtības.
