Viņa uzsvēra, ka sarunās ar ministri izteica iespēju piedāvājumu pieņemt, ja tiktu ievēroti nosacījumi: "1) No Kultūras ministrijas (KM) puses jāpārtrauc gan atklāta, gan slēpta "karošana" ar pārvaldi. 2) Uzaicināt pašreizējo iestādes vadītāju Dr. Arch. Juri Dambi turpināt darbu pārvaldē uz laiku vakantajā vadītāja vietnieka amatā, kuru nākotnē paredzēts pārveidot jaunas konsultāciju un atbalsta sistēmas vadīšanai, tajā skaitā arī ātras reaģēšanas situācijām civilajā aizsardzībā."
Ancāne norādījusi, ka NKMP strādā kompetenti speciālisti, bet katrs savā īpašajā jomā: "Strauji nomainot iestādes vadītāju, pārvalde zaudēs specifisku kompetences daļu, kura pagaidām nav aizvietojama. Tā ir kompetence kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina attiecībās – saspēlē, dažādu attīstības koncepciju izstrādē, kā arī mūsdienu kultūras mantojuma filozofijas ieviešana normatīvo aktu regulējumā, likuma normu formulējumu un pamatojumu radīšanā."
Diemžēl sarunas nav devušas iestādes interesēm optimālu risinājumu, sacīja Ancāne.
"Joprojām uzskatu, ka pārvaldes vadītāja amata konkurss organizēts novēloti, sasteigti un neprofesionāli, veidojot pārrāvumu iestādes darbībā un tādējādi to potenciāli vājinot. Nav saprotams, kam ir nepieciešams šāds starpposms? Nav arī skaidrs, kādēļ esošā vadītāja viedokli neņēma vērā konkursa kritēriju formulēšanā, kas būtu labā prakse, lai nodrošinātu pēctecību," vēstulē pauda Ancāne, kas ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas Latvijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece.
Viņa pārliecināta, ka līdzšinējais NKMP vadītājs Juris Dambis neplāno doties atpūtā, bet turpinās aktīvi strādāt, un pauž nožēlu, ka viņa zināšanas tālāk netiks izmantotas kultūras mantojuma aizsardzībai. "Tas būs zaudējums kultūras mantojuma aizsardzības sistēmai," uzskata pētniece.
Šajā situācijā Ancāne saskata analoģiju ar 2013. gadu, "kad Kultūras ministrija nepieņemamā veidā atbrīvojās no ilggadējā Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara, kurš bija kļuvis ierēdniecībai neērts".
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Linda Zonne-Zumberga atzīmē: "Mantojuma pārvaldi mēdz salīdzināt ar muzejiem, bet tā nav muzejs. Šeit pieņemtie lēmumi par kultūras mantojumu, kas ir stāsts par Latvijas identitāti, var kļūdainā veidā izdzēst daļu no šī stāsta. Mūsu darbs ir gan teorētisks, gan praktisks ar spēju saskatīt detaļas un kopbildi. Tāpēc vadītājs, kurš to nevelk, nevarēs izpildīt pienākumus vajadzīgajā kvalitātē."
Pagaidu vadību uzticēs pašreizējai vadītāja vietniecei juridiskajos jautājumos
Pēc Ancānes lēmuma slodzes dēļ neuzņemties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadību uz laiku to uzticēs pašreizējai vadītāja vietniecei juridiskajos jautājumos Vivitai Vīksnai-Bārbalei, stāsta kultūras ministre Agnese Lāce no "Progresīvajiem". Tas noteikts arī viņas amata aprakstā. Tāpēc iestādes darba nepārtrauktība būšot nodrošināta. Uz jautājumu, vai darbu pārvaldē citā amatā varētu turpināt tās līdzšinējais ilggadējais vadītājs Juris Dambis? No kultūras ministres, "Progresīvo" pārstāves Agneses Lāces atbildes nojaušams, ka nē.
"Augstu vērtēju Dambja kunga ieguldījumu gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes izveidē, gan kultūras mantojuma aizsardzībā. Viņš, protams, šo 36 gadu laikā ir izveidojis spēcīgu struktūru, ekspertu komandu. Mantojuma pārvaldē ir vairāk nekā 80 darbinieku, viņu lokā ir izcili eksperti. Esmu pārliecināta, ka darba nepārtrauktība un pieredzes pārmantošana tiks nodrošināta," pauž ministre.
Konkursu uz pārvaldes vadītāja amatu Valsts kanceleja izsludināja oktobrī. Kandidātu pieteikšanās noslēgsies jaunnedēļ, 6. novembrī. Kultūras ministre atbildē uz bažām par pārāk zemām prasībām konkursā uzsvēra, ka tās esot minimālās prasības. Žūrija izvērtēšot piemērotākos kandidātus. Tam vajadzēšot divus trīs mēnešus.
Fonā šīm pārmaiņām pārvaldes vadībā ir diskusijas Ekonomikas ministrijā par birokrātijas mazināšanu būvniecības sektorā. Dambis norādījis, ka atbalsta birokrātijas mazināšanu būvniecībā, bet aicina to darīt, neapdraudot Rīgas vēsturiskā centra apbūvi, kam ir arī UNESCO Pasaules mantojuma statuss.
Nesen TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs nepiekrita uzņēmuma "Citra Development" viesnīcu kompleksa projektam Vecrīgā, šis projekts negatīvu atzinumu saņēma arī no UNESCO.
KONTEKSTS:
Valsts kanceleja ir izsludinājusi konkursu uz NKMP vadītāja amatu. Ar Juri Dambi pēc viņa pilnvaru termiņa beigām darba attiecības vairs netiks turpinātas, līdz ar to viņa pēdējā darbdiena būs 8. novembris.
Vairāk nekā 30 arhitekti un domubiedri atklātā vēstulē kultūras ministrei un Valsts kancelejai aicināja pārdomāt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadības nomaiņas procesu un apturēt izsludināto vadītāja amata konkursu.
KM skaidroja, ka NKMP vadītāja amats ir ierēdņa amats. Dambis ir sasniedzis pensijas vecumu, neskatoties uz to, divas reizes amata pilnvaru termiņš viņam tika pagarināts.
Kultūras ministrija norādīja, ka vadītāja konkurss netiks apturēts. Dambim tika izteikts piedāvājums kļūt par ārštata padomnieku bez atlīdzības Rīgas jaunās akustiskās koncertzāles būvniecības jautājumos, no kura viņš atteicās. Savukārt uz laiku, kamēr atlases procesā tiek izvēlēts jaunais pārvaldes vadītājs, iestādes vadību Lāce piedāvāja uzņemties NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītājai Annai Ancānei.
