Kuldīgas vecpilsētas iekļaušana UNESCO pasaules mantojuma sarakstā bija ilgs un tāls ceļš, kuram tika pakārtotas arī pilsētas prasības ēku īpašniekiem un iedzīvotājiem. Piemēram, ir noteikts, no kāda materiāla tiek veidoti jumti, arī saules paneļus vecpilsētā neredzēs, kā arī vecajās ēkās nav atļauts iebūvēt plastmasas logus.
Tā kā tās ir papildu izmaksas, ik vasaru ikviena mājsaimniecība dažus logus var atjaunot pašvaldības izveidotā darbnīcā.
Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa stāsta: "Vecpilsētas iedzīvotājiem ir iespēja nākt pie mums šeit, uz Restaurācijas centru, un atjaunot sava īpašuma koka logu rāmjus. Tas iedzīvotājiem praktiski neko nemaksā. Viņi investē savu laiku un darbu."
Logu atjaunošana sākas ar vecās krāsas notīrīšanu, stāsta restaurators Kārlis Heniņš: "Viņi veic attīrīšanas darbus, sagatavo gruntēšanai. Gruntēts tiek ar lineļļas pernicu. Kad rāmis ir nogruntēts un nožuvis, tad viņi veic ķitēšanas darbus. Šādā veidā tiek iestrādāts tradicionālais materiāls – lineļļas ķite. Stikli tiek noblīvēti."
Meistari šajos darbos palīdz, un, ja ir nepieciešams, salabo bojātās logu vietas. "Mēs ar kolēģi veicam protezēšanas darbus. Bojātās vietas tiek aizpildītas ar jaunām koka detaļām," atzīmē restaurators.
Loga restaurācija var aizņemt vairākas nedēļas, bet citiem pat mēnesi un vairāk. "Tas ir visas vasaras garumā. Ne jau vienmēr visiem ir laiks katru dienu nākt. Gruntēšana ir starpžūšana, kas atkal ir 3–4 dienas. Kad ieķitē, tad ķitei ir jāžūst 7–10 dienas. Tas atkal ir laiks. Krāsošana ir divās vai trīs kārtās. Tas atkal paņem laiku," skaidro meistars.
Vidēji ik gadu Restaurācijas centrā logu atjaunošanā iesaistās aptuveni 30 mājsaimniecības. Restaurētas tiek arī ēku ārdurvis un logu slēdži. Ēku īpašnieki tiek konsultēti būvju atjaunošanā. Ir iemesls, kāpēc izremontētās ēkas vecpilsētā no ārpuses neizskatās tā, it kā tās būtu piedzīvojušas "eiroremontu".
"Mēs vairāk izmantojam skandināvu metodiku, arī, piemēram, atjaunojot koka izstrādājumus, mēs iepriekšējos krāsas slāņus, ja tie ir pietiekami noturīgi, netīrām nost. Mums nav tāda metode, ka noslīpējam, lai izstrādājums izskatās pilnīgi jauns, – mēs maksimāli cenšamies saglabāt vēsturisko substanci, tai skaitā arī krāsojumu, vēsturisko reljefu," norāda Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa.
Pēc iekļūšanas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā Kuldīga pamazām gatavojas lielākam tūristu pieplūdumam.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska atzīmē: "Mēs jau šobrīd paredzam tuvākā laika pirmos uzdevumus, kas saistīti ar stāvvietām, tāpat ar dažādām labierīcībām, kas būtu paredzētas lielākām tūristu grupām. Un kā pakliedēt šo tūrisma plūsmu, lai viņa nekoncentrējas tikai vienā vien vietā, piemēram, Vecpilsētā, bet lai izkliedējās vismaz pilsētas vai novada teritorijā."
Pašvaldībā atzīst, ka Kuldīgas vecpilsēta ir dzīva un tai ir jāpaliek vietējo iedzīvotāju apdzīvotai, tāpēc ne viss tajā tiks pakārtots tūristu interesēm.
