Vēstnešu rindās ir dažādu jomu profesionāļi un sabiedrībā pazīstamas personības, kuri brīvprātīgi palīdzēs Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumus padarīt redzamākus. Valdības piešķirtie 10 miljoni eiro ir līdzvērtīgi Eiropas kultūras galvaspilsētām piešķirtam finansējumam. kaimiņvalstīs.
Liepājas vēstneši – no māksliniekiem līdz ekonomistiem
"Lai mums nepietrūkst drosmes, un tā drosme Liepājā ir fantastiska, te ir vētras, te ir smiltis, kas vētras laikā briļļu stikliņus skrāpē, bet, lai mūsu drosme kļūst zināma Eiropai un pasaulei," tā par gaidāmo notikumu, dodoties pastaigā pa Liepājas ielām, saka viens no Eiropas kultūras galvaspilsētas vēstnešiem, komponists Ēriks Ešenvalds, klausītājiem atklājot, kā viņš jau gatavojas Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas notikumam.
"Es saņēmu lielu drosmi izdarīt kaut ko tādu, ko pasaulē dara ļoti maz, – salikt divus dažādus orķestrus koncertzālē. Tas lai paliek noslēpums, ko abi orķestri darīs. Jārunā par lieliem sapņiem, par to, par ko mēs degam, par ko es degu. Kā Pēteris Vasks iedrošināja mūs, jaunos komponistus: ticiet, ka pasaule grib dzirdēt jūsu mūziku. Pēteris Vasks parādīja, ka tas ir iespējams. Tā mēs viņam sekojam. Iedrošināt māksliniekus, mūziķus, dzejniekus, rakstniekus – visi, kas radām, lai mums nepietrūkst drosmes," teic komponists.
Eiropas kultūras galvaspilsētas vēstnešu rindās ir arī finanšu jomas pārstāvji. Piemēram, Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks, kuram saknes ir Liepājā. Jautāts, kāpēc viņš piekritis iesaistīties un būt klātesošs, Kazāks atbild: "Liepāja ir manas mājas, es te esmu izaudzis, gājis skolā, ceru, ka arī pensionēšos Liepājā. (smejas) Liepāja pēdējos padsmit gados ir uzplaukusi, arī no ekonomiskās puses, ir daudz pozitīvu pārmaiņu, bet tas potenciāls, ko Liepāja var pacelt, ir krietni lielāks. Ja mēs skatāmies uz algām, iedzīvotāju pirktspēju un maciņu biezumu, tas var būt biezāks.
Liepāja daudz dara, bet man kā liepājniekam ir pienākums palīdzēt."
Mākslas pasauli vēstnešu komandā pārstāv komponists Ēriks Ešenvalds, dziedātāji Aija Andrejeva un Ralfs Eilands, dizaineri Elīna Štobe, Bruno Birmanis, Ivars Pilips, Ingūna un Holgers Eleri, horeogrāfe Kristīne Brīniņa, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, režisors Valters Sīlis, TV raidījumu veidotāja Marta Selecka, mākslas kuratore Solvita Krese, kordiriģente Ilze Valce. No uzņēmējiem vēstneši savukārt būs Ilze un Uldis Pīlēni, jaunuzņēmumu ekosistēmas līderis Ernests Štāls, radio SWH vadītājs Jānis Šipkēvics, LMT vadītājs Juris Binde, izdevēja Santa Anča. Tāpat par vēstnešiem kļuvuši arī dažādu kultūrvietu vadītāji – Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītāja Dagnija Baltiņa, vietējo kultūrvietu pārstāvji – Dace Kārkla, Irita Kalēja, Madars Markus-Narvils, Timurs Tomsons, Orests Silabriedis. Izglītības bloku vēstnešu programmā savukārt pārstāvēs Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore, Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe, RTU Liepāja direktore Dace Medne, kā arī "Valodu vēstniecības" vadītāji Gunita un Andris Lanka. Par vides izglītību programmas ietvaros rūpēsies Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, par labu pārvaldību – "Providus" pārstāve Līga Stafecka, par iekļaujošu sabiedrību – apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, par finanšu pratību – Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks. Tāpat par "Liepāja 2027" vēstnesēm kļuvušas kultūras ministre Agnese Lāce un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, kā arī WRC pilots Mārtiņš Sesks.
Iziet ārpus Liepājas robežām
Līdzās Liepājai Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumos būs iesaistīts gan viss Dienvikurzemes novads, gan kaimiņu UNESCO kultūras mantojuma pilsēta Kuldīga un novads. Viena no nodibinājuma "Liepāja 2027" radošās komandas cilvēkiem ir kuldīdzniece Maija Jankovska, kura saka: "Esam ceļa sākumā, bet vairāki procesi jau ir iekustināti."
Viņa ir sabiedrības iesaistes vadītāja. "Vismaz manā jomā, kas ir saistīta ar sabiedrības iesaisti, beidzot sākas kustība. Mums ir sākusies jauniešu programma, lai iesaistītu jauniešu auditoriju, ir sākusies kopienu programma, lai pastrādātu gan ar Liepājas apkaimi, gan novados rosināt, ka cilvēki iet kopā un caur kultūras prizmu atrastu veidu, kā iekustināt pilsonisko aktīvismu par to, kādā vietā mēs dzīvojam. Pavisam drīz sāksim ar brīvprātīgajiem strādāt. Tā ka lietas notiek," stāsta kuldīdzniece.
Nodibinājuma "Liepāja 2027" vadītāja Inta Šoriņa spriež, ka tagad lielākais izaicinājums būs uzrunāt un iesaistīt gan jauniešus, gan apkaimju kopienas: "Lai mēs vispār tiekam līdz tam, ka uzrunājam viņus. Nevis tikai – hei hei, jaunieti, bet viņu valodā, izpratnē, lai viņi paši var veidot notikums! Tikt līdz iedzīvotājiem, auditorijām, pirms vēl nesam priekšā kultūras programmu, jo būs liels uzdevums pašiem veidot šos notikumus."
Uzraudzīs, kā tērēs 10 miljonus
Valdība ir piešķīrusi 10 miljonus eiro projekta "Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" īstenošanai. Tam būs liela nozīme ne tikai vietējā mērogā, bet arī starptautisku kultūras sakaru veidošanā, nesot Latvijas vārdu pasaulē, teic kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie"): "Piešķirtā finansējuma apjoms ir līdzvērtīgs tam, kāds bija Kauņā, kāds šobrīd ir Tartu. Arī tie līdzfinansējuma principi ir līdzīgi, ka pašvaldība apņemas arī pati ieguldīt līdzekļus, piesaistīt privātos sponsorus, lai programmu plaši atspoguļotu. Valsts finansējuma mērķis ir tieši kultūras produktu satura radīšana un programmas piepildīšana."
"Lai mēs skatītos uz to starpdisciplināri un tālredzīgi, esam izveidojuši arī uzraudzības padomi, kurā darbojas dažādu ministriju pārstāvji, arī Valsts prezidenta deliģēts pārstāvis, jo Valsts prezidents ir kultūras galvaspilsētas patrons," norāda ministre.
Nodibinājums "Liepāja 2027" jau sākotnēji startējis ar saukli – "(ne) miers". Viens no izaicinājumiem, kā minēts "Liepāja 2027" mājaslapā, kas jau tagad pieejama ikvienam interesantam, ir – iemācīties sadarboties. No provinces uz Eiropu. Mērķis ir uzlabot sabiedrības iesaisti, radīt augstvērtīgus kultūras notikumus, veicināt procesus, kas uzlabo kultūras un atpūtas infrastruktūru, domāt par mantojuma saglabāšanu un citi. Liepājā iecerēts pievērst uzmanību arī vides jautājumiem.
