Mākslinieki gatavi iesaistīties
Dainis Rudens ielu mākslā ir daudzus gadus. Jautāts, cik lielā mērā cilvēki runā par vides problēmām caur ielu mākslu, viņš atzsīt: "Ielu mākslā šis temats ir šad un tad atspoguļots, bet tas noteikti nav populārākais temats, par ko runāt. Tas diezgan reti, es pat teiktu, parādās."
"Kas attiecas uz ielu māksliniekiem – neviens tik ļoti aktīvi par to nerunā, jo nav šāda problēma ikdienā. Mēs zinām par visām šīm vides problēmām un visu pārējo, bet, iespējams, tas paliek kaut kur tikai runu līmenī," iemeslus min mākslinieks.
Daudzviet Rīgā mēs varam redzēt uz namu sienām, sētām dažādus grafiti, uzrakstus un ielu mākslas darbus, bet absolūtajā vairākumā gadījumu tie ir nelikumīgi, un problēma ir tā, ka nav atvēlētas legālas sienas, kur izpausties, un saskaņot nepieciešamās atļaujas arī ir sarežģīti.
"Pirms dažiem gadiem bija paredzēts lielisks projekts, lai pievērstu un runātu par upju tīrību un tamlīdzīgi. Rīgas iedzīvotāji staigā pa pilsētu, un tad arī Rīgas centrā tas ir jādara, bet diemžēl no pašvaldības puses to neakceptēja un tad,
no vienas puses, ir par to lietu jārunā, cilvēkiem vajag rādīt un par to atgādināt, bet, no otras puses, tas kaut kur tiek bremzēts, lai iznestu plašākai publikai.
Šajā vasarā mēs ļoti iespējams, ka varēsim vērot precedentus, ka patiešām kaut kur kaut kas varētu notikt, jo tas, kas ir līdz šim, ir vairāk runu līmenī, vai, tiklīdz ir ieslēgta kamera, saka, ka mēs pievērsīsim uzmanību, mēs meklēsim vietu un risinājumus, bet, kad kameras tiek izslēgtas, viss aizmirstas.
Es domāju, ka gan no manis, gan daudziem citiem māksliniekiem būtu atbalsts un ka viņiem būtu interese piedalīties," teic Dainis Rudens.
Ielu mākslas vieta jeb tās trūkums Rīgā
Katram savas vides problēmas ir prioritārākas – citam izcirsti meži, citam aizsprosti upēs, citam putekļainās ielas vai kas cits, bet jautājums, kur vispār māksliniekiem par šīm problēmām runāt?
Rīgas domes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns stāsta: "[Vietas] zināmā mērā trūkst, jo patiesībā mums [Rīgā] centrs un vēsturiskais centrs ir labi aizsargāts, un mēs labi kopjam savas kultūrvēsturiskās tradīcijas. Tur tādas lielas intervences parasti netiek pieļautas. Skatoties ārpus centra, ir atsevišķas vietas, bet tā ir problēma.
Tādas īpaši iedalītas zonas pagaidām nav, bet es uzreiz varu pateikt, ka pašvaldība pie tā strādā."
"Mēs kopā ar Attīstības departamentu un Pilsētas arhitektu dienestu tieši ar to nodarbojamies un gribam iezīmēt tās zonas, kur mēs redzam nākotnē, ka šī ielu māksla varētu attīstīties. Tas, ka līdz šim nav darīts tā sistemātiski, nav pievērsta uzmanība, – tas ir jāatzīst," teic Krievkalns.
Ir izstrādāts attīstības plāns, kurā ir iedalītas prioritārās vietas, kur varētu ielu mākslai atvēlēt vietu.
"Šovasar prioritārā mums ir Ķengarags, Ķengaraga apkaime un Iļģuciems. Uzreiz varu pateikt, ka Ķengaragā mēs jau veicam tādu kā ielu mākslas intervenci sadarbībā ar Mākslas akadēmijas studentiem, un tur šīs vasaras laikā taps vairāki vides objekti, kas paredzēti uz ilgāku laiku tur eksponēties un būs arī viens murālis, es ļoti ceru," teic domes pārstāvis.
"Tad mums ir uzbūvēts jaunais Brasas pārvads, kur ir diezgan laba plaša teritorija, kur var izpausties ielu gleznojumiem, un mums ir plānā veikt tur intervenci," atzīmē Krievkalns.
Drīz tiks uzstādīta 30 metru gara siena pie Bolderājas bibliotēkas, kur taps sienu gleznojumi sadarbībā ar Bolderājas mākslas skolas audzēkņiem. Šis ir viens no veidiem, kā turpmāk vairāk nodrošināt telpu māksliniekiem.
Dainis Rudens atzīmē, ka telpas māksliniekiem noteikti trūkst, un tādēļ ir rasta vieta "Provodņikā", kur ir izveidota pirmā atvērtā legālā grafiti siena, jo nekur Rīgā nav nevienas vietas, kur kaut ko tādu varētu darīt un kas ir pasvītrošanas vērts: "Šī teritorija ir privāta, un šī nav pašvaldības."
Solvita Krese: Latvijā trūkst politiski aktīvu mākslinieku
Arī Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese atzīst, ka publiskajā vidē cilvēki diezgan maz redz mākslinieku komentārus par vides jautājumiem. Spriežot, vai problēma ir tajā, ka negrib par to runāt, nav vietas, kur par to runāt, vai nav ideju, kā to pasniegt, viņa teic: "Man liekas, ka no visa pa druskai. Es gribētu teikt, ka mums Latvijā nav daudz tādu sociāli politiski aktīvu mākslinieku. Daudzi mākslinieki tiecas varbūt skatīties savās mikrovēsturēs vai mikroteritorijās, bet otrs ir tas, ko tu tikko minēji, ka nav telpas, kur par to runāt, jo, lai taisītu darbus publiskajā telpā, tas ir ļoti komplicēts process. Ar to nodarbojas tēlniecības kvardināles, vēl virkne institūciju, kas ir masīvs saskaņošanas, attīstīšanas darbs, kas nav tik vienkārši, bet murāļi, vai "street art" (no angļu valodas – ielu māksla) būtu daudz vienkāršāks risinājums, ja tam būtu kaut kāda leģitīma telpa, kurā izpausties."
Jāpiebilst, ka pašvaldība atvēlot legālas vietas, kur ielu māksliniekiem izpausties. Varētu arī likt uzsvaru kādiem konkrētiem tematiem, un piemērs, ka to var īstenot, nav tālu jāmeklē.
"Sporta iela, tur mums ir vesela milzīga siena, kas ir veltīta Ukrainas atbalstam, kur ielu mākslinieki varēja darboties. Vai šādu sienu mums vajadzētu Rīgā, kur mēs risinātu vides problēmas, vai nevajadzētu un tieši ar tādu uzstādījumu? Kāpēc ne? Ja man prasa personīgi, es saku jā," teic RD mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns. "No pašvaldības mēs dotajā brīdī strādājam pie tā, kāds būtu sistēmiskais, vislabākais, efektīvākais veids, kā mēs to varam nodrošināt. Respektīvi, mums pašiem iekšēji pašvaldībā ir jāsaprot šīs īpašumu lietas, apsaimniekošanas lietas, kurš par kuru sienu kurā vietā atbild, un tad jau mēs varam aicināt māksliniekus, un uz priekšu."
Solvita Krese uzsver, ka, viņasprāt, māksla ir ļoti jaudīgs instruments, lai risinātu dažādas problēmas, jo māksla ir universāla valoda bez vārdiem, kas spēj uzrunāt ļoti dažādas cilvēku grupas, ļoti dažādas mērķa grupas:
"Mākslai ir visi instrumenti, lai pastiprinātu kādu sociālo, marginālo grupu balsi, un kāpēc lai nerunātu par dabas, vides problēmām, jo mākslas līdzekļi ir daudz pamanāmāki, piesaistošāki, atraktīvāki un arī iedarbīgāki."
Vides tēma mūzikā, mākslā un acu priekšā
Jautāts, cik lielā mērā mūziķi caur dziesmām runā par dažādām vides problēmām un vai nav tā, ka nedaudz par maz, Latvijas hiphopa mākslinieks ansis bilst, ka viņam personīgi ir grūti nosaukt daudz piemērus: "Varianti, kur es pats esmu [tēmai] pieskāries, ir tīri kā kadrs komiksā, varbūt iezīmējot kaut kādu lielāku, distopiskāku ainu, kur loģiski, ka daba ir milzīgākais spēlētājs, bet personiski es neesmu tik daudz akcentējis specifiski kaut ko."
Reperim dziesmu vārdos gan ir izskanējušas tēmas par mašīnu motoriem un par pasaules sakaršanu. Jautāts, vai doma kādu dziesmu veltīt vides problēmām, ansis atbild: "Es ik pa laikam pārcilāju dažādas problēmas un mēģinu saprast savu kompetenci tajā visā – kam es varu skarties klāt, kam ne, jo mums mēdz kādreiz pārmest tādu, kā to sauc, diletantismu. Mums, reperiem, ka mēs iejaucamies lietās, ko mēs nesaprotam līdz galam.
Vienlaikus mūziķi patiešām satrauc nākotne: "Es jau esmu ar nerviem kapā ar to, ka nekādas nākotnes mums nebūs un viss slikti, un jāmēģina nodarīt mazāko ļaunumu, cik nu varam, lai pašiem mentālā veselība nesabrūk."
Vēl viens veids, kā runāt par vides problēmām, ir ar dažādām instalācijām, piemēram, pie Vecāķu pludmales drīz tiks uzstādīts milzu izsmēķis, kas liek uzsvaru par izmestajiem izsmēķiem jūrmalā.
Ar dažādu instalāciju palīdzību arī var runāt par dažādām problēmām, piemēram, par atkritumu jautājumu mežos, gaisa kvalitāti, šķirošanu un daudz ko citu.
"Par tādiem vides objektiem runājot, kas ir instalācijas, tas jau ir daudz komplicētāk. Tur ir vajadzīgi gan līdzekļi, gan saskaņošana, gan virkne dažādu citu procedūru," atzīmē Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.
Ielu mākslas darbu saskaņošana uz brandmūriem ir sarežģīta, jo sienu gleznojumi tiek pielīdzināti ilgtermiņa mākslas darbam un tie netiek uzskatīti kā pagaidu. Risinājums būtu šādus darbus skatīt un saskaņot līdzīgi kā reklāmas afišas, bet galvenais ir atrast un atvēlēt vietas, kur mākslinieki var legāli izpausties, un tad arī var runāt par vides tematikas atspoguļošanu gan ielu mākslas darbos, gan dažādās instalācijās.
