Sarunā ar Latvijas Radio 3 "Klasika" viņš iepazīstina ar festivāla galvenajiem uzdevumiem, kā arī baznīcām un ērģelēm, ar kurām var lepoties viss novads.
Signe Lagzdiņa: Kā jums šķiet – vai daudzie festivāli savā starpā konkurē?
Jānis Kalniņš: Galīgi nē! Mums jau tās teritorijas nepārklājas, sāksim ar to. Mērķauditorija ir reģionālā publika.
Signe Lagzdiņa: Vai atgādināsiet Ventspils novada starptautiskā sakrālās mūzikas festivāla vēsturi? Kas bija galvenie iemesli, kāpēc šādu festivālu noteikti vajag?
Galvenokārt tie ir unikālie instrumenti, kas ir Ventspils novadā.
Pirmkārt, Ugāles baznīcas baroka ērģeles, kas ir vienīgais īstais baroka instruments Latvijā: šeit baroka mūziku varam klausīties autentiskā skanējumā,
ieskaitot labi temperēto skaņojumu ar diezgan izteiktām "vilka kvintām" un netīrajām tonalitātēm, kas baroka ērģeļmūzikai ir ļoti būtisks izteiksmes līdzeklis.
Otrkārt, tā ir vēlme mudināt pašus novada iedzīvotājus apzināties to, kas ir viņu vērtība. Visbeidzot, arī Ventspils novada pašvaldībai gribas parādīt, kas mums ir tas vērtīgais, jo katrai pašvaldībai ir kādas vizītkartes, ar ko nu katra no tām lepojas.
Un Ventspils novadā mums tiešām ir izdevies pārliecināt mūsu valdītājus, ka šīs ērģeles un līdz ar to arī festivāls, kuru varam sarīkot, balstoties uz šiem instrumentiem, varētu būt viena ļoti izcila Ventspils novada vizītkarte, jo patiešām – tādu festivālu neviens cits Latvijas novads faktiski nav spējīgs noorganizēt.
Svarīga ir tieši instrumentu specifika, jo mums ir no baroka līdz pat vismodernākajām ērģelēm Latvijā! Ja pieskaitām Ventspils koncertzāles ērģeles, tieši Ventspils reģionā pārstāvēts pilnīgi viss spektrs.
Tāpēc arī festivālam ir tik zīmīgs nosaukums – "No baroka līdz mūsdienām"?
Jā gan! Festivālā tiek atskaņota arī mūsdienu autoru mūzika; latviešu mūzikai vienmēr pievēršam vērību. Šogad skanēs arī ukraiņu komponistu mūzika, jo sevišķi noslēguma koncertā Popes baznīcā: būs gan latviešu, gan ukraiņu autoru skaņdarbi.
Kuras ir senākās Ventspils novada ērģeles?
Senākās ir jau pieminētās Ugāles baznīcas ērģeles – 1701. gads. Un tūlīt blakus stāv arī Piltenes baznīcas instruments, kurš pašlaik gan ir visai bēdīgā stāvoklī, bet Piltenes baznīcas ērģeles gan Latvijas, gan vispār Eiropas vēstures kontekstā varētu izrādīties ļoti, ļoti nozīmīgs instruments.
Ar deviņdesmitprocentīgu pārliecību varam apgalvot, ka tas ir Mozengelu darbnīcā tapis instruments;
vienīgās ērģeles pasaulē, kas saglabājušās no šīs savulaik slavenās darbnīcas, kura uzbūvējusi ērģeles Kēnigsbergas Domā un daudz kur citur.
Pēc tam seko 19. gadsimts, kas ir ļoti plaši pārstāvēts: tās ir Hermaņa ērģeles Puzes baznīcā – 1852. gads, Ernsta Zauera ērģeles Landzes baznīcā. Visi zinās Rīgā, Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā un Jēzus baznīcā skanošās Vilhelma Zauera ērģeles, bet Landzes baznīcā atrodas Vilhelma Zauera tēva Ernsta Zauera instruments! Tur viņš ieradās ar savu mācekli Karlu Bitneru, kurš jau tūlīt pēc tam patstāvīgi uzbūvējis instrumentu, kurš skan vēl aizvien.
Vainagojums visam ir divi lieliski vēlīnie romantiskie instrumenti: Zlēku baznīcā – 1875. gads, tas ir Karls Aleksandrs Hermanis, un Popes baznīcā – tas ir 1898. gads, Eberhards Frīdrihs Valkers.
Par Zlēku baznīcu vēl jāpiemin, ka interesantākais un unikālākais ir tas, ka mums izdevies savā īpašumā iegūt Karla Aleksandra Hermaņa būvēto flīģeli, un tas pašlaik ir vienīgais zināmais viņa būvētais flīģelis! Jo Pēterburgas periodā viņš patiešām būvējis arī flīģeļus.
Tā kā Zlēku baznīcā ir veseli divi Hermaņa būvētie instrumenti – gan ērģeles, gan flīģelis! Un 3. augusta koncertā flīģelis tiks izmantots.
Tagad var saausīties pianisti!
Jā, muzicēs Līga Ivane. Tā kā šī festivāla muzikālā palete ir ļoti daudzveidīga – tas neaprobežojas tikai ar ērģelēm: nāk klāt klavieres, un kur tad vēl kameransambļi...
Ko šo ērģeļu stāsti vēsta par Ventspils novada vēsturi? Jo tas ir pamatīgs mantojums! Kam bija jānotiek, lai tādās mazās baznīciņās būtu tik ievērojamu meistaru darinājumi?
Ja paraugāmies uz karti, tad ieraugām, ka lielākā daļa šo instrumentu atrodas kādreizējā Piltenes bīskapijas teritorijā, un tas ir tā saucamais fon Bēru stūris Kurzemē – Ugāle, Ēdole, Piltene, Pope, Angerminde jeb šodien Rinda, un tad drusciņ arī Ēdole, kas ir Kuldīgas novadā, bet arī turpat. Visi šie instrumenti faktiski ir fon Bēru īpašums. Un, zinot, kāda bijusi patronātu baznīcu sistēma Kurzemē, tas liecina par divām lietām: pirmkārt, par fon Bēru milzīgo bagātību. Viņi bija tiešām bagāti! Kad ieraugām Zlēku, Ugāles baznīcu, un atceramies Zlēkās 1709. gadā uzcelto pirmo parādes tipa pili Latvijā, saprotam, ka tur bija ļoti liela bagātība... Plus tam visam – arī izglītība, jo viņi visi bija ar universitāšu izglītību. 19. gadsimtā fon Bēri runāja latviski!
Man gadījies satikt Ulrihu fon Bēra kungu, kurš dzimis Latvijā – nu jau viņš ir aizsaulē, bet viņš lieliski runāja latviski. Izglītības līmenis un mūzikas kultūra!
Viņa sencis, Ulrihs fon Bērs, 1786. gadā pasūtinājis divas klavieru fantāzijas Johana Sebastiana Baha dēlam Vilhelmam Frīdemanim Baham, kura katalogā arī ietverts, ka tā ir pēc Zlēku barona Ulriha fon Bēra pasūtinājuma rakstīta mūzika. Šādu instrumentu klātbūtne apliecina, ka uz tiem ticis arī spēlēts. Un par Zlēkām taču jāpiemin, ka tā bija otrā vieta Latvijā, kur 1944. gada 18. novembrī skanēja Lūcijas Garūtas kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" ar autori pie ērģelēm.
Ventspils novada Trešā starptautiskā sakrālās mūzikas festivāla "No baroka līdz mūsdienām" turpinājumā...
5. jūlijā pulksten 19 Piltenes baznīcu pieskandinās Ilze Grēvele-Skaraine, soprāns Ieva Nīmane – baroka oboja, blokflauta, Māra Botmane – baroka čells, bet pie pozitīva būs Ilze Reine. Piltenes baznīcā atrodas 1719. gadā būvētas ērģeles, kuras atvestas no Kuldīgas. Tajā laikā tur strādāja izcilā Kēnigsbergas meistara Jūlija Mozengela dēls Gabriēls Mozengels. Nav skaidru ziņu, kurš no viņiem abiem ērģeles izgatavojis, bet neapšaubāmi tās nāk no viņu darbnīcas, līdz ar to Piltenes ērģeles ir vienīgā liecība par šo meistaru darbu. Tajā pašā laikā kā māceklis tur strādāja Jonas Visteniuss, kurš vēlāk pārcēlās uz Zviedriju, un viņa darbība ir pirmsākums Zviedrijā ļoti nozīmīgai Jenčēpingas ērģelbūves skolai. Diemžēl vēsturiskais instruments tikai daļēji izmantojams, tādēļ koncertā tiks izmantots 3 reģistru pozitīvs, kurš 2004. gadā izgatavots Ugāles ērģeļbūves darbnīcā Ventspils Nikolaja baznīcai – pateicība draudzei par laipnu instrumenta aizdošanu! Programmā ārijas un instrumentāli fragmenti no J. S. Bacha kantātēm.
21. jūlijā pulksten 16 pie Ugāles baznīcas ērģelēm sēdīsies ērģelnieks no Slovēnijas Dalibors Miklavčics. Viņš ir ļoti daudzpusīgs, daudz koncertējošs mūziķis, ir profesors Ļubļanas mūzikas akadēmijā un viesprofesors Grācas mūzikas augstskolā, kā arī mūzikas vēstures pētnieks. Koncertē daudzās pasaules valstīs, vadījis meistarklases, ir vairāku starptautisku konkursu žūrijas dalībnieks. Koncertā līdzās baroka ērģeļmūzikas šedevriem skanēs mums mazpazīstamu slovēņu baroka laikmeta komponistu skaņdarbi. Jāpiebilst, ka 19. jūlijā viņš koncertēs arī Rīgas Domā.
3. augustā pulksten 16 Zlēku baznīcā muzicēs ērģelniece Līga Ivāne un burvīgās balss īpašniece Katrīna Paula Felsberga. Koncertā tiks izmantoti abi Liepājas meistara K. A. Hermaņa radītie instrumenti: 1875. gadā uzbūvētās ērģeles un ap 1890. gadu Pēterburgā tapušais flīģelis. Koncerta romantisko gaisotni uzsvērs F. Šūberta dziesmas, A. Ritera sonāte ērģelēm un retāk atskaņota pirmā latviešu ērģeļvirtuoza Ādama Ores mūzika.
16. augustā pulksten 19 Ugāles baznīcā uzstāsies ukraiņu ērģelniece Nadja Veļičko no Ļvivas. Neraugoties uz karu, Ļvivas ērģeļu zālē koncerti notiek gandrīz katru dienu – tas ir mūziķu pienesums uzvaras kaldināšanai. Līdzās koncertiem mājās N. Veļičko aktīvi muzicē Rietumeiropā. Koncertā skanēs gan Rietumeiropas komponistu baroka mūzika, gan ukraiņu autoru skaņdarbi.
14. septembrī pulksten 16 festivāls noslēgsies Popes baznīcā, kur klausītājus skaņu pasaulē vedīs divas Cēsu mūziķes: ērģelniece Lelde Krastiņa un čelliste Ilze Petrovska. L. Krastiņa ir arī Cēsu sv. Jāņa baznīcas ērģelniece, kur ikdienas instruments ir E. F. Valkera 1907. gadā būvētās ērģeles. Šoreiz būs jāspēlē uz vecākās, bet mazākās māsas, jo Popes baznīcas instrumentu šī firma izgatavojusi 1898. gadā un tam ir 11 reģistri. Līdz ar to Popes baznīcas ērģeles ir visjaunākais no festivāla baznīcu instrumentiem, un tādēļ koncertā skanēs 20. un 21. gadsimta mūzika, kur goda vieta būs ierādīta latviešu un ukraiņu komponistu skaņdarbiem.
