"Optižūns" ir jaunās scenogrāfes Mariannas Lapiņas un viņas domubiedru radīta pasaule, kurā gaidīti visi, kas vēlas radoši eksperimentēt, meklēt domubiedrus un jaunus ceļus mākslā.
Tā, piemēram, 2022. gada "Optižūnā" varēja piedzīvot notikumu, ko autori ar veselīgu ironiju dēvēja par "mega giga rokoperu" ar nosaukumu "Mīts par Māri Ansīti". Radošā komanda tai esot iedvesmojusies no metāloperas "Kurbads. Ķēves dēls". Vairāk nekā 40 minūšu garajā uzvedumā kalna galā spēlēja grupa "Jānis", piekalnītē sasēduši skatītāji, bet dziedātāji un dejotāji veikli izspēlēja drāmu uz slēpošanas kalna stāvās nogāzes.
No dārza ballītes par festivālu
"Pirmoreiz mēs notikām 2018. gadā, un pirmos divus gadus tā bija, kā es to saucu, laba dārza ballīte. Bet pēc tam tas uzņēma apgriezienus. Ideja radās, kad mana ģimene un māmiņa iegādājās šo Pārsteigumkalna teritoriju. Tur ir 26 hektāri ar kalniem, purviem, takām, ozoliem… Mēs stāvējām lapenē ar skatu uz Jumurdu, kur kādreiz bija bijusi slēpošanas trase, un nolēmām, ka vajag organizēt festivālu! Šis festivāls arī dzima aiz tā, ka bija vajadzība dažādu nozaru māksliniekiem satikties," par festivāla pirmsākumiem stāsta Marianna Lapiņa.
Viņa ir scenogrāfe un Latvijas teātra mākslinieku kolektīva "Grāfienes" dalībniece, un mākslinieki ir arī viņas ģimene. Tāpēc par Pārsteigumkalna nodošanu mākslai jautājumu neesot bijis.
Pats nosaukums "Optižūns" esot Mariannas bērnības izgudrojums, ar vecākiem apmeklējot tolaik jauno festivālu "Positivus".
"Kad man bija deviņi gadi, es nekādi nevarēju atcerēties, kā to festivālu sauc. Pozitīvs, optimistisks… Tā es "Positivus" visu laiku saucu par "Optižūnu". Un, kad mēs vēlāk meklējām nosaukumu savam festivālam, mana māsa teica: jums tas ir jāsauc par "Optižūnu", jo tas ir tik labs nosaukums! Un tas arī katram asociējas ar kaut ko citu."
Marianna atceras, ka, jau mācoties Rozentāla mākslas vidusskolā, kopā ar Viju Moori no Dārziņskolas veidojušas kopīgus pasākumus, lai dažādu nozaru radošie ļaudis varētu satikties.
Augšana neapstājas
Vija Moore ir arī viena no "Optižūna" dibinātājām. "Es esmu mūzikas programmas kuratore un "Optižūnā" biju jau 2018. gadā," viņa ar sevi iepazīstina.
"Pirmajos divos gados es biju vienīgais mūziķis, kas uzstājās. Esmu bundziniece, spēlēju dažādus sitaminstrumentus un pašlaik studēju pasaules tautas mūziku maģistrantūrā Sibēliusa Mūzikas akadēmijā Somijā. Tā kā Marianna nāk no vizuālās nozares, viņa nepazina tik daudz mūziķu, tāpēc sākumā es biju "Optižūna" galvenais mūziķis. Man bija pilnīgs monopols," smejas Moore. "Kad mēs uzņēmām apgriezienus, ļāvu pievienoties arī citiem. Tad festivāls arī pamazām sāka sadalīties pa nozarēm – teātris un performances, vides māksla un mūzika. Ar katru gadu tas aug arvien vairāk un vairāk, un mēs tiešām ejam uz to brīvdabas apdzīvošanu: katram mākslas veidam ir jāatrod, kā reizē pārveidot vidi un iedzīvoties tajā."
Iepriekšējos gados "Optižūnā" uzstājušies tādi mūziķi kā komponists Henrijs Poikāns ar mūziķu sastāvu – kontrabass, klarnete, koncertkokle un balss, kas piederēja dziedātājai Katrīnai Paulai Felsbergai; trio no Somijas ar bungām, čellu un elektroniku, folkelektronikas duets, kurā satiekas sintezatori un tradicionālie latviešu dziedājumi.
"Šogad mums vairāk ir elektronikas tēmu. Mums brauks vēl viens ļoti internacionāls sastāvs no Somijas, kuri spēlēsies ar ķīniešu dzeju, elektroakustiku, ir divi klasiskie ģitāristi un komponists no Japānas, kurš veido skaņas dizainu tam visam. Viņi uzstāsies koka skatuvē – tā ir tāda platforma, kas ir kokā," par muzikālo programmu stāsta Vija Moore.
Līdzās tam svarīgu vietu ieņem arī vides māksla. Ildze Jurkovska "Optižūnā" piedalās jau piekto gadu un pērn kļuva arī par vides mākslas programmas kuratori: "Mēs ar Mariannu sākām studēt scenogrāfiju Latvijas Mākslas akadēmijā, un viņa mums izstāstīja par festivālu. Profesors Viktors Jansons mums teica: jūsu kursam būs jāpiedalās Mariannas rīkotajā festivālā un kaut kas kopā jārada! Jā, sanāca tāda vasaras prakse. Viss mūsu kurss tagad ir kļuvis par apvienību "Grāfienes", un tur bija mūsu pirmā performance. Tajā gadā es uzbūvēju vides objektu – pieturu "Vizbuļi" pļavas vidū, un tagad kūrēju vides mākslu.
Vides mākslinieku specifika festivālā ir tāda, ka teritorija ir ļoti plaša un katram māksliniekam ir specifiska lokācija. Viņiem ir jāspēj aptvert apkārtējo vidi un jāapzinās, ka viņu radītā māksla, visticamāk, paliks tur vairākus nākamos gadus.
Tāpēc tai ir jābūt pietiekami labai, kvalitatīvai un dabai draudzīgai, lai tā var dabiski turpināties un katru gadu joprojām izskatīties skaisti. (..) Tas ir mans augstākais mērķis, ko ar vides māksliniekiem šajā festivālā gribu panākt: ka viņi to apzinās un festivāla teritorija veidojas kā brīvdabas ekspozīcija, kas ir pieejama skatītājiem jebkurā laikā."
Dažādu paaudžu mākslinieki
Līdzīgu dabas un dažādu jomu mākslinieku satikšanos turpat Vidzemē jau vairākus gadus īsteno arī brīvdabas mākslas telpa "Savvaļa", kuras vārds varbūt izskanējis plašāk, bet "Optižūns" jau septīto gadu mērķtiecīgi iet savu ceļu: vienu dienu garš festivāls, ko ievada nedēļu gara radošā nometne "Žūns". Festivāla slava ceļo no mutes mutē, un daudzi mākslinieki piesakās paši, stāsta Marianna Lapiņa.
Šogad būs vairāk nekā 80 dažādu paaudžu mākslinieku.
"Ja tu pats veido kādu performanci, vides mākslu vai izrādi, tad rezidences vakaros vari paaicināt kādu mūziķi paskatīties savu mēģinājumu vai parunāties. Šogad mums ir 86 dalībnieki, kuri dzīvo telšu pilsētiņā. Viss festivāls ir diezgan mežonīgs, katru rītu mums ir rīta rosme un modināšanas dziesma," stāsta Marianna Lapiņa.
Nav grūti iedomāties, kā šādā atmosfērā dzimst jaunas draudzības un radošās partnerības. "Rezidence ir ļoti svarīga, jo lielākā daļa ir jaundarbi, kas veidoti tieši tai vietai. Nezinu, kā citādāk mākslinieki tos varētu radīt, strādāt un iedziļināties. Rezidence ir par to, ka darbi top pēc iespējas pašā vidē un pie viena izveidojas jauni kontakti ar citiem māksliniekiem," atzīmē Vija Moore.
"Svētdienas vakarā visi sabrauc, un tad mums ir garš iepazīšanās aplis. Atceros, ka viena māksliniece atbrauca ar milzīgu pikapu, kurā bija baļķi, dēļi un visādi citi materiāli. Daudzi ir "Optižūna" veterāni un citiem pastāsta, kur ir festivāla centrs, kur lapene… Tā kā teritorija ir tik liela, visi satiekas tikai no rīta, pusdienās un vakariņās, bet pa vidu tu tikai dzirdi, kad vējš papūš īstajā virzienā, ka kāds kaut kur urbj, zāģē, metina, muzicē," papildina Marianna Lapiņa.
Taču tā nav tikai līgani radoša rosīšanās domubiedru "burbulī": lai ienestu skatu no malas, rezidences vidū tiek rīkota Mentoru diena. "Atbrauc nozares profesionāļi, kuri pārstāv tādus žanrus kā režija, horeogrāfija, vizuālā māksla, mūzika un šogad arī dramaturģija. Viņi ik pa stundai tiekas ar kādu no mākslinieku grupām, noskatās mēģinājumu vai paskatās procesa skices un sniedz atgriezenisko saiti. Jo Pārsteigumkalns tiešām top par tādu "burbuli", kurā nekas ārpusē neeksistē. Tāpēc ir veselīgi, ka atbrauc kāds no malas," stāsta Lapiņa. Mentoru vidū šogad būs režisors Toms Treinis, mākslinieks Krišs Salmanis, horeogrāfs Krišjānis Sants un citi.
"Mentori arī savā ziņā veicina tieši šo starpnozaru mākslas rašanos," papildina Ildze Jurkovska. "Piemēram, mūziķu mentors iet pie mūziķiem un saka: varbūt jums te tomēr vajag arī kādu horeogrāfu vai scenogrāfu. Vai arī pretēji: vides māksliniekam piesaista kādu mūziķi."
Neko nevar nokavēt
Kad radošo meklējumu nedēļa aizritējusi, novērtēt rezultātu tiek aicināts ikviens skatītājs. Festivāla programma ir lineāra, tāpēc neko nevar nokavēt – skatītāji dodas ceļā pa kūrētu maršrutu un bauda visu pēc kārtas. Marianna Lapiņa stāsta: "Tā kā tie lielākoties ir jaundarbi un festivāla programma ir lineāra, dzejnieks un dramaturgs Roberts Vilsons ir izveidojis laikmetīgu tekstu ciklu, balstoties uz Annas Brigaderes "Sprīdīti".
"Sprīdītis" ir festivāla tēma, un dramaturgs ir izveidojis festivāla vārdnīcu ar 25 šķirkļiem, kas kaut kādā ziņā raksturo Sprīdīti.
Katrs mākslinieks vai mākslinieku grupa gada sākumā saņēma vienu fragmentu, ko izmantot kā iedvesmas avotu savam festivāla jaundarbam, un apmeklētāji pie ieejas saņem festivāla vārdnīcu, un katram šķirklim apakšā ir rakstīts, kuri mākslinieki ar to strādā un kur un cikos tev jābūt Pārsteigumkalnā, lai to redzētu."
Festivāls "Optižūns" Ērgļu Pārsteigumkalnā šogad notiks 13. jūlijā – sāksies dienas vidū un turpināsies līdz pat rītausmai. Savukārt augustā tur trīs nedēļas būs pieejama vides mākslas objektu taka "Takužūns".
