Nacionālajā teātrī 3. oktobra vakarā notika jubilāram veltīts pasākums ar viņa paša piedalīšanos, kurā viņš satikās gan ar saviem kolēģiem, gan skatītājiem.
Arī Latvijas radio Uldi Dumpi varēja dzirdēt gan "Kultūras rondo", gan raidījumā "Ielūdz Radioteātris", kas bija mūsu kolēģes Ingvildas Strautmanes veidots pirmatskaņojums.
Ulda Dumpja ilggadīgais draugs Ģirts Jakovļevs bija viens no šīs dienas jubilāram veltītā radio raidījuma viesiem. Viņš cita starpā pastāstīja, kāpēc viņus it nemaz nesajūsmina lūgums uzdziedāt "Lilioma dziesmu", ko daudzi uzskata par viņu meistarstiķi, un kā viņi reiz izmantoja izdevību, lai no šīs dziesmas tiktu vaļā.
Uldis Dumpis ir liels radio klausītājs, tāpēc Ingvilda Strautmane raidījumā līdzās viņa kolēģiem sapulcināja arī aktierim mīļas radio balsis, kas uzdos viņam gan nopietnus, gan nenopietnus jautājumus.
Piemēram, kas izdomāja Ērika graciozos lēcienus pa vagām un slavenās viņa frāzes par hokeju un rokasbumbu filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", lūk, ko aktieris uz to atbildēja: "Ar lēcieniem pa vagām mums ar Streiču ir neatrisināts strīds. Streičs saka, ka viņš to izdomāja. Man atkal liekas, ka es pats to izdomāju, bet, kā tur patiesībā bija, galu galā nav jau liela nozīme. Bet par to GDA čempionu Talsu rajonā, to es pats izdomāju, scenārijā tā nebija, un par to hokeju un rokasbumbu – to laikam arī mēs paši izdomājām.
Māra Svīre vienreiz bija atbraukusi uz filmēšanu. Tajā reizē mēs filmējām skatu, kur tā meitene skudrās iesēžas. Viņa man vēlāk pienāca klāt un teica – jā, es gan to Ēriku biju iedomājusies tādu mazliet citādāku. Jūs viņu mazliet tādu kā tizlu tēlojat… Es pēc tam Streičam saku – tu zini, autore saka, ka viņa tā kā mazliet neapmierināta ar to manu tēlojumu… Streičs teica – tev nav jāklausās uz autori, tev ir jāklausās tikai uz mani."
Radio raidījumā atklāja, kā tika filmētas romantiskās ainas ar Lilitu Ozoliņu filmā "Melnā vēža spīlēs", kur Uldis Dumpis dzied Viktora Lapčenoka balsī, kā viņš kopā ar Ģirtu Jakovļevu devās haltūrās pa kolhoziem, kur stāstīja par Ameriku un rādīja diapozitīvus, tāpat viņš pastāstīja, ko mantojis no baušķenieku humora, kāda viņam saistība ar kādām smalkām Raimonda Paula kurpēm un kuras no lomām viņam ir sirdij tuvākās.
Tāpat uzzinām, kur viņš rod spēku saņemties grūtajos dzīves pārbaudījumos:
"Tā ir pati dzīve, cilvēki apkārt. Man ir veicies ar labiem cilvēkiem. Gan kolēģi, gan draugi, gan ģimene mani vienmēr ir ļoti atbalstījuši. Es domāju, ka tas ir galvenais. Es nekad neesmu juties vientuļš un pamests. Ne priekos, ne bēdās."
Jubilejas vakarā Uldis Dumpis bija savā Nacionālajā teātrī, kur tikās ar kolēģiem un skatītājiem. Jubilejas vakaram bija divas daļas, un to veidoja režisori Edmunds Freibergs un Ināra Slucka, kura uzskata, ka Uldis Dumpis ir viens no tiem aktieriem, ar kuriem skatītājiem ir viegli identificēties, tādēļ skatītājiem viņš ir tik tuvs un iemīļots.
Ināra Slucka sacīja: "Uldis var būt viens no mums uz ielas. Viņam piemīt ļoti liels siltums un patiesības izjūta. Viņš ir īsts. Viņš ir viens no tiem retajiem aktieriem, kuru zina ļoti daudzas paaudzes. Man gribējās vēlreiz atgādināt gan par to, ko viņš ir teātrī darījis, un uzklausīt paša Ulda pārdomas, kas tad teātris ir. Un vēl es šoreiz izmantošu iespēju parādīt fragmentus no kino provēm. Kino proves un arī filmu fragmentus. Man gribējās parādīt kaut ko tādu, ko skatītājs nav redzējis un arī pats Uldis nav redzējis."
Režisors Edmunds Freibergs uzskata, ka Uldim Dumpim piemīt ļoti laba aktieriskā intuīcija, viņā kā aktierī un arī kā cilvēkā jūt dievišķo pieskārienu: "Vienā vārdā – viņš ir ļoti pozitīvs cilvēks. Lai gan es zinu, ka varbūt brīžiem viņam šo pozitīvismu ir bijis grūti saglabāt, jo bijuši visādi dzīves pārbaudījumi, bet ar viņu vienmēr ir patīkami kontaktēties tāpēc, ka viņš nekad nav īgns, sarūdzis vai dusmīgs.
Viņu patiešām mīl gan kolēģi mūsu teātrī, gan visā Latvijā. Kur viņš parādās, tur uzreiz iestājas tāda pozitīva gaisotne."
Ulda Dumpja 80. jubilejai veltītais vakars notika 3. oktobrī Nacionālajā teātrī.
