Karostas ūdenstornī būs iespēja piedzīvot arī aktiera Ērika Vilsona monoizrādi "Mana Magadana". Jautājot Vilsonam, kurš dzimis izsūtījumā un skaudro un personīgo monoizrādi "Mana Magadana" spēlēs jau 107. reizi, kādas sajūtas pārņem, kad stāsts par izsūtīšanu un totalitārisma režīmu, par mammu un identitātes meklējumiem nonāk pie skatītājiem laikā, kad tik tuvu Latvijai notiek karadarbība, viņš atbildēja – viss skan vēl skaudrāk.
"Bija ļoti dīvaini, jo izrādi "Mana Magadana" es nespēlēju kovida laikā, man gan lūdza "Zoom" [platformā spēlēt], bet es atteicos; tad bija sācies karš, tad man likās, kā skanēs tās dziesmas, kas šeit skanēs, bet kuras ir nepieciešamas un kuras no konteksta nevar izraut. Skanēs "Mana Magadana", (..) man šķiet, vēl skaudrāk, vēl skaudrāk! Ja agrāk mēs skatījāmies, nu, bija kādreiz, ko tad par to runāt, bet tagad mēs saprotam, ka tā ir realitāte, tā ir šodiena."
Vēl viens notikums festivālā – dziedājumi. Karostas ūdenstorņa unikāla telpa ar vairākiem stāviem ir īpaša vieta, kur izskanēt slāvu dziedājumiem, kurus izpilda vokālais duets – Ansis Bētiņš un Artūrs Čukurs, par to Latvijas Radio stāstīja vienas dienas mūzikas, mākslas un laikmetīgā teātra festivāla rīkotāja un kultūras attīstības biedrības "Tapala lapa" pārstāve Ivonda Vilsone.
"Man ir sajūta, ka tā akustika un aura, kas šeit ir, ļoti atbilst dziedājumiem. Tādā rakursā ūdenstornis netiek izmantots. Viņu interese par slāvu tautu, garīgiem dziedājumiem, ir jau kādu laiku. Viņi meklē, izzina. Kas man ļoti patīk koncertprogrammās, ka viņi ne tikai dzied, bet arī izstāsta, no kurienes nāk dziesmas, par ko ir dziesmas, kā atraduši. Notiek izglītošana. Cilvēki man apkārt saka, kāpēc slāvu? Pirmā asociācija, nu, slāvi… Nezina, un ir tāda sajūta, ka nemaz negrib zināt. Ja nezini, tad to nepieņem. Man gribētos ar šo koncertu un pasākumu, lai cilvēki uzzina kaut ko jaunu, paplašinātu savu redzeslauku, tad mēs varam pieņemt to, patīk vai nepatīk, un varam spriest par to," sacīja Vilsone.
Vokālais duets īpaši izcels ukraiņu folkloru no Harkivas, Kijivas, Černihivas un Piekarpatu apgabaliem. Līdzās ukraiņu folkloras dārgumiem skanēs arī horvātu, maķedoniešu un serbu tautas dziesmas un garīgie dziedājumi. Festivālam un notikumam Karostas ūdenstornī sarūpēta īpaša koncertprogramma "Slāvu tautas dziedājumi. Pavasaris".
Dueta pārstāvis Bētiņš stāstīja: "Vislabākais, ko šajā brīdī darīt, ir tieši meklēt folkloru, kas ukraiņiem ir un saistās ar pavasari un ziedoņa atnākšanu. Ukraiņu tradīcijā, kultūrā šī pavasara atnākšana tiek svinēta un skandēta ar tā saucamajām vesņankām – pavasara dziesmām. Kaut arī lielākoties tās ir vienbalsīgas un divbalsīgas dziesmas, tās lielākoties izpilda bērni vai sievietes, mēs uzskatījām, ka varbūt šai tematikai būtu atbilstoša šādas programmas izveide."
Dziesmas vēstīs par pavasara atnākšanu, darbu, miera un brīvības meklējumiem, cilvēka attiecībām ar dabu un dievišķo.
"Ceram, ka ar mūsu balsīm mēs ieskandināsim pavasari gan Karostas ūdenstornī, gan tā apkārtnē," sacīja vokālā dueta dalībnieks. "Tematika dziesmās sasauksies ar to, kas šobrīd notiek dabā visapkārt. Putnu dziesmas, saules parādīšanās, zaļie lauki un meži, ūdeņi un putnu čalas."
Karostas ūdenstornis būs atvērts jau no pulksten 9.00, līdz ar to sāksies arī sezona pašam Karostas ūdenstornim, kas agrāk bija nepieejams objekts un tikai pēdējo gadu laikā atvērts mākslai un apmeklētājiem, tagad to ikdienā pieskata Rita Ūdre.
"Ar šo mēs atklāsim sezonu, parasti pirmais pasākums ir muzeja naktis, kas maija nogalē, bet šogad nepiedalāmies, tad šis būs atklāšanas pasākums. Pieļauju, ka pasākums būs ļoti sirdij tuvs un baudāms, gaidīsim, lai visi atnāk un paklausās," pauda Ūdre.
Festivālu pēcpusdienā atklās "Zīmējumu teātris", kas aicinās gan lielus, gan mazus, sākot no piecu gadu vecuma, piedalīties izrādes "Siltais zīmējums" tapšanā. Improvizētā zīmējumu izrādē uz milzīga papīra māksliniece Lote Vilma Vītiņa ar tušu zīmēs stāstu, ko skatītāji radīs sadarbībā ar stāstītāju Vari Klausītāju.
Festivāls ir baudāms bez maksas.
