Motormuzeja vide ir īsti atbilstoša izstādes stāstam, jo tās centrā ir vairāki desmiti dažādu ierīču un mehānismu izgudrojumu, kas pierāda da Vinči spēju būt tālu priekšā savam laikam. Izstādē skatāmās ierīces izgatavojuši mūsdienu itāļu meistari, balstoties uz da Vinči skicēm.
Izstādē neiztrūkstošas ir Leonardo da Vinči slavenāko gleznu reprodukcijas, ko papildina stāsti. Līdzās "Monai Lizai" redzama glezna "Pasaules glābējs", kas ir pasaulē līdz šim dārgāk pārdotais mākslas darbs, īpaši stāsti ir arī par darbiem "Svētais Vakarēdiens", "Pasludināšana", "Dāma ar sermuliņu" un citiem.
Taču gleznas šoreiz vairāk ir izstādes fons, jo tās centrā ir dažādas no koka izdreijātas un citiem materiāliem veidotas smalkas ierīces, kas tapušas mūsdienās pēc da Vinči skicēm. Par izstādes galveno ideju stāsta viena no tās organizatorēm, kompānijas "Zbigņeva Peržinas izstāžu organizācija" pārstāve Kamila Gierko: "Galvenais mērķis ir atklāt Leonardo da Vinči ne tikai kā gleznotāju, bet arī kā arhitektu, inženieri, matemātiķi, filozofu, humānistu un vēl citu jomu spilgtu pārstāvi.
Māksla izstādē ļoti cieši savijas ar zinātni.
Varam redzēt un arī pamēģināt darbībā virkni viņa izgudrotu ierīču. Mani pašu, piemēram, pārsteidza, ka tieši viņš ir izstrādājis domkratu, par ko viņam šodien var būt pateicīgi visi, kad, piemēram, automašīnai ir jānomaina riepa. Protams, pārsteigums bija arī viņa jau 15. gadsimtā izgudrotais tanks. Jo īpaši tādēļ, ka es zināju, ka viņš ir bijis pacifists, kurš karu uzskatījis par cilvēces lielāko neprātu."
Izstādē arī uzzinām stāstu, ka savulaik da Vinči lolojis sapni kļūt tieši par militāro inženieri, bet, kad viņam nācies reāli saskarties ar kādu asiņainu kara slaktiņu, viņš no sava sapņa atteicies uz visiem laikiem. Viņa piezīmju grāmatiņā saglabājies ieraksts no šī perioda: "Karš ir neprātīgākais no nezvēriem."
Taču dažādas kara mašīnas ir viņa izgudrojumu vidū, tostarp arī jau pieminētais tanks, kas darbināms ar cilvēku spēku. Rīgas Motormuzeja pārstāvis Valts Ceplevičs to raksturo: "Kā redzams, ir arī bruņojums, lielgabali. Jā, priekš 15. gadsimta tas šķiet neticami. Tanks ir apaļš no visām pusēm, tam nav tāda torņa kā mūsdienās, kas grozās. Šim ir daudzi lielgabali apkārt pa perimetru, un tādā veidā izstrādāta šī tehnoloģija."
Projektējot dažādas lidošanai paredzētas ierīces, da Vinči bieži vien iedvesmojies no dabas. Viņam ir skice, kurā redzams mūsdienu helikoptera prototips, un savs iespaids tā tapšanā bijis vērojumam, kā gaisā virpuļo krītoša kļavas koka sēkla.
Lidojošajai mašīnai, kas saucas ornitopters, iedvesma savukārt gūta no sikspārņu spārnu struktūras. Da Vinči izgudrojis arī izpletni, ko vairāki mūsdienu izpletņlēcēji pārbaudījuši praksē, atzīstot par veiksmīgu. Viņu vidū ir brits Adrians Nikolass, kurš 2000. gadā veica lēcienu ar izpletni, kas izgatavots precīzi pēc da Vinči rasējuma.
Izstādē skatāms arī bombards, higrometrs, odometrs, niršanas tērps, peldēšanas cimdi un citi viņa izgudrojumi, kuru izgatavošanas noslēpumi meklēti da Vinči piezīmēs, skicēs un tehniskajos zīmējumos, ko viņš apkopojis tā sauktajos kodeksos.
Valts Ceplevičs skaidro: "Zināms, ka viņam ir bijuši ap 13 000 lapaspušu šie te visi tehniskie zīmējumi, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušies 7000. Uz to pamata ir arī radīti šie izstādē skatāmie maketi. Interesenti tos varēs arī izmēģināt, ne tikai apskatīt ar acīm. Re, kur arī, piemēram, ciļņa āmurs, kas darbojas – tā ir pārdomāta tehnoloģija, lai atvieglotu darbu, atliek tikai griezt rokturi. Viņa izgudrojumi bija ģeniāli, bet tam laikam par agru, jo nebija pat iespējas tos visus realizēt. Pateicoties šīm skicēm, ir iespēja par to pārliecināties, cik ļoti viņš bija priekšā savam laikam."
Izstādē var uzzināt, ka Leonardo da Vinči bija veģetārietis, kuram gaļas lietošana uzturā šķitusi atbaidoša. Viņš bijis arī dzīvnieku aizstāvis. Lai arī asiņainas dzīvnieku medības 15. gadsimta Itālijā bija ikdiena, da Vinči tajās atteicās piedalīties un nosodīja. Kā vēsta nostāsti, mākslinieks tirgus laukumā pircis putnus būros tikai tāpēc, lai tos palaistu brīvībā.
Izstādi "Leonardo da Vinči mašīnas" Rīgas Motormuzejā atklās ceturtdien, un tā būs skatāma līdz nākamā gada jūnijam, pēc tam ceļos uz Ameriku.
