Temats par nepietiekamu valsts teātru, orķestru, koru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojumu pēdējos mēnešos aprunāts vairākkārt. Zinot budžeta iespējas, atalgojumu izdosies celt vidēji par vidēji līdz 6%, kas rasti, pārdalot finansējumu no citām programmām. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra darbinieku algas pieaugs vidēji par 100 eiro pirms nodokļu nomaksas, to svētdien, 3. decembrī, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" atklāja orķestra direktore Indra Lūkina.
Vienlaikus itin nesen Dziesmu un deju svētku kustības organizēšanā iesaistīti pievērsa plašu uzmanību ilgstoši nepietiekamajam finansējumam amatieru kolektīvu vadītājiem.
Pašlaik valsts mērķdotācija katra kolektīva vadītājam ir ir 39 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas; pārējo sedz pašvaldības. Turpmākajiem trīs gadiem valsts budžetā pašdarbības kolektīvu atalgojuma pieaugumam ir paredzēts papildu finansējums, ko komentēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme.
Viņa bilda: "Valdība ir atbalstījusi priekšlikumu par papildu finansējumu 1,2 miljoniem eiro turpmākajiem trīs gadiem, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju darba samaksas reformai nepieciešamo finansējumu. Kultūras ministrijai jāizstrādā un jāiesniedz valdībā attiecīgi normatīvie akti par šī finansējuma pārdali."
Saskaņā ar Dziesmu svētku likumu kolektīvu vadītāju atalgojumu nodrošina pašvaldības to iespēju robežās, kas atšķiras, un ļoti bieži ir runa par ārkārtīgi zemu atalgojumu, kas nav atbilstošs izmantotajam laikam un svētku nozīmīgumam. Tāpēc plānotais finansējuma pieaugums ne tuvu nav pietiekams, vērtē viens no Dziesmu svētku virsdiriģentiem Ints Teterevoskis.
"Ja Dziesmu svētku process ir nepieciešams, ir jāsakārto jaunā reforma un steidzami jāievieš. Tai "trepei" jābūt adekvātai, jo plānotais kāpums bija 4,9 miljoni eiro nākamajā gadā un pēc tam adekvāti tikpat. Ja tagad ir 1,2 miljoni eiro, tad tā ir inflācijas kompensēšana pie neesoša atalgojuma," sacīja virsdiriģents.
Budžeta komisijas sēdes turpinājumā atbalstu neguva opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" frakcijas rosinājums palielināt valsts iesaisti kolektīvu vadītāju atalgojumā, nosakot skaidru finansējuma piešķiršanas modeli, kurā 50% segtu valsts un 50% – pašvaldības. Šāds plāns valsts budžetā izmaksātu Teterovska minētos 4,9 miljonus eiro, kuru novirzīšanu šim mērķim Finanšu ministrija neredz kā budžeta iespējām atbilstošu.
Jāpiebilst, ka budžeta komisijā atbalstu negūst neviens no opozīcijas priekšlikumiem. Šī prakse budžeta virzībā uz apstiprināšanu Saeimas plenārsēdē neatšķiras no iepriekšējiem gadiem. Lēmumus par kultūras darbinieku un arī amatieru kolektīvu vadītāju atalgojumu vēl jāpieņem Saeimas ārkārtas sēdē ceturtdien, 7. decembrī, valsts budžeta galīgajā lasījumā.
KONTEKSTS:
Iepriekš Latvijas diriģentu asociācijas atklātā vēstulē cēla trauksmi par neatbilstošu amatierkolektīvu vadītāju atalgojumu, kas nākotnē varētu ietekmēt arī Dziesmu un deju svētku pastāvēšanu.
Valsts budžeta prioritātēs valdība nav iekļāvusi nepilnus piecus miljonus eiro, kas bija paredzēti Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam.
Ministru kabinets lēmis 2024. gadā budžetā piešķirt papildu 3,81 miljonu eiro Kultūras ministrijas prioritātēm.
Valsts dibināto teātru, koru, orķestru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojuma palielināšanai ir paredzēti 2,09 miljoni eiro, Dziesmu un deju svētku kolektīvu darba samaksas reformas uzsākšanai — 1,22 miljoni eiro, un 500 000 eiro papildu finansējums ir atvēlēts sakrālā mantojuma programmas īstenošanai.
