Stāstnieks, tāpat kā muzikants vai rakstnieks, arī ir amats, un viņa stāsti kalpo tuvākās apkārtnes amatu prasmju un vietējās kultūras kolorīta izziņai.
Šogad festivāla lielā tēma ir vecticībnieku garīgā un sadzīves kultūra Latvijas kultūras kontekstā. Un nav nejauši, ka šis festivāls notiek tieši Augšdaugavas novadā, kur ir kuplākā vecticībnieku kopiena.
Simbolisks Augšdaugavas novada mākslinieka Valda Grebeža veidots ābols būs šī gada Latgales stāstnieku festivāla "Omotu stuosti" dāvinājums vēstures izzinātājiem un tās stāstniekiem, pastāstīja šī festivāla idejas autore Vilhelmīne Jekimova, kura lielāko mūža daļu veltījusi skolotājas profesijai un bērnu bibliotēkai Preiļos.
"Viss sākās ar 2014. gadu, kad mēs iestājāmies UNESCO tīklā "Stāstu bibliotēkas" kā Preiļu galvenā bibliotēka. 2015. gadā jau bija pirmā Vislatvijas stāstnieku vasaras skola. Un 2016. gadā bija pirmais festivāls "Omotu stuosti" Preiļos un Jasmuižā. Un tas bija veltīts podniekiem. Katru gadu, kā to paredz festivāla nosaukums, bija cits amats, bija podnieki, bija audēji, klūgu pinēji, bija dravnieki, bija stikla pūtēji, bija kāzu saimnieces, ādas apstrādes meistari," pastāstīja Jekimova.
Bet šajā gadā Latgales stāstnieki pievēršas plašākai tēmai – Vecticībnieku garīgajai un sadzīves kultūrai Latvijas kultūras kontekstā.
"Latgale ir tāds multinacionāls apvidus, novads, kurā savijušās ļoti daudz dažādas tautības, kultūras, valodas, un man bija sen lolots sapnis iepazīstināt Latvijas stāstniekus ar šo nedaudz noslēgto, noslēpumaino lielāko Latgales minoritāti – vecticībniekiem," atklāja Jekimova. "Tas bija pirmajā festivālā, kad es stāstīju par pagānu krūzi. Daudzi pat nezināja, kas tas tāds ir."
Jekimova pieļāva, ka Latvijā kopumā varētu būt ap 65 vecticībnieku draudzēm. Latgalē to ir 60.
Nav nejauši, ka par šī gada vienu no festivāla norises vietām ir izraudzīts Augšdaugavas novads, kur Naujenes pagasta Slutišķu sādžā izvietotas Naujenes Novadpētniecība muzeja "Upānu" sētas un "Slutišķu vecticībnieku sētas" ekspozīcijas, atzina Naujenes Novadpētniecības muzeja vadītāja Evita Kusiņa-Koļesņika.
Viņa norādīja, ka pasākuma laikā varēs iepazīties ar Naujenes muzeja ekspozīcijām un vairāk iedziļināties stāstā par vecticībnieku kultūru. Naujenes muzejā atslēgas vārds būs mutvārdu dzīvesstāsti un garīgie dziedājumi.
"Naujenē ir Slutišķu ciems, brīvdabas vecticībnieku muzejs, kurā joprojām dzīvo daži vecticībnieki, un te var iepazīties ar vecticībnieku dzīvesveidu," pastāstīja Kusiņa-Koļesņika.
Stāstniecība ikvienā reģionā ir nozīmīga tieši kultūras mantojuma vērtību apzināšanā, saglabāšanā, informācijas kolekcionēšanai, reģiona kolektīvās atmiņas stiprināšanai, vietējās kopienas saliedēšanai, starppaaudžu dialoga veicināšanai un vietējo kopienu dzīvesziņas izzināšanā.
Tas šobrīd ir aktuālāk kā jelkad, sacīja festivāla idejas autore Jekimova:
"Tieši šodien ir jādomā par to, kā mēs vienojamies, nevis šķeļamies. Mēs esam šeit visi blakus, iegūstam viens no otra gan kultūras, etnogrāfijas un visādā ziņā. Mēs dzīvojam, lai būtu kopā, lai attīstītos, lai veidotu mūsu novadu kultūrvēsturiski daudz labāku. Stāstnieks ir tieši tas vidutājs, tas ir novadpētnieks, tas ir izzinātājs. Kādreiz par bibliotekāriem saka, ka tie ir gaismas nesēji, tad tādi ir stāstnieki."
Svarīgi, lai stāstnieku kustība Latgalē neapsīktu, bet kuplinātos un augtu, un Latgales stāstnieku festivāli "Omotu stuosti" ir tam priekšnoteikums, uzsvēra Jekimova.
Kopumā festivālam ir pieteikušies nedaudz vairāk kā 20 stāstnieki no visiem Latvijas novadiem.
