Augustā aprit pieci gadi, kopš "Hanzas perons" vēris durvis pēc vērienīgās rekonstrukcijas 2019. gada vasarā. Toreiz arhitektu birojs ‘Sudraba arhitektūra" darbu paveica astoņpadsmit mēnešos, šajā laikā iekļaujot gan projektēšanu, gan būvniecību. "Hanzas perons" kļuva par arhitektūras paraugu, kurā industriālās pagātnes liecības organiski savienojas ar laikmetīgo.
Biroja "Sudraba arhitektūra" arhitekts Reinis Liepiņš stāsta: "Tā arhitektoniskā ideja ir realizēta pilnībā – neraksturīgi gan Latvijai, gan citām valstīm. Šis bija tas gadījums, kad mūsu projekts tika realizēts pilnībā viss, bez tādām atkāpēm, teiksim, par 95 procentiem. Un šie pieci gadi ir iezīmējuši to, ka, ja ir kāda skaista arhitektūras ideja, tad cilvēkiem viņa patīk."
Vēsturiskā ēka tika pilnībā saglabāta, ietverta stiklotā ietvarā. Ēkas iekštelpa pilnībā saglabā noliktavas tēlu.
"Hanzas perona" mākslinieciskais vadītājs Miks Magone atzīmē: "Tā vietas specifika, tas plašums un spēja pielāgoties katru rītu faktiski kaut kam jaunam, nu, man liekas arī ir tas lielākais trumpis."
"Žanrisku ierobežojumu šeit īsti nav. Te var notikt koncerti, šeit var notikt arī koncerti instalācijās, un šeit turpmāk notiks arī teātra izrādes, stāvkoncerti, sēdkoncerti, nemaz nerunājot par turpmākajām divām Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonām, kas savus Rīgas koncertus lielākoties aizvadīs šeit – "Hanzas peronā"," teic Magone.
Kultūras ziņas "Hanzas peronā" viesojās vienā no četriem "Gordoniādes" koncertiem. Telpas scenogrāfiju veidojis mākslinieks Andris Eglītis, kurš saka: "Tas, kas mani Gordona darbos fascinē, ir laikam tas ritmiskums. Tāds modulārs un it kā vienveidīgs, ved kaut kādos iztēles ceļojumos, un tajā telpā arī gribējās mazliet līdzīgu principu saglabāt. Tad es izmantoju tādus ļoti vienkāršus un lakonisku dabas elementus – kopā trīs. Viens ir saknes, otrs ir akmeņi un trešais ir niedres."
Ģitārists Rihards Goba, kurš "Gordoniādē" spēlē piecdesmit septiņu minūšu partiju, trīs tikpat garas ierakstot savā studijā, atzīst: "Mani kā izpildītāju tas aizved kaut kādā citā pasaulē… Es to spēlēju, bet tā ievelk tajā transā. Klausītājiem, protams, tas vēl citādāk."
Koncerta apmeklētāja Adriana Roze teic: "Man šī pieredze bija par kaut kādu apziņas plūsmu, jo tā nebija par melodiju." Savukārt Astrīda Rogule pēc koncerta noklausīšanās saka: "Ļoti brīnišķīga pēcgarša, mūzika ir meditatīva."
