Brīvprātīgais festivālā "Survival Kit" Andris Freibergs stāsta: "Principā mana apzināta interese brīvprātīgajā darbā aizsākās pirms pusotra gada. Tolaik Latvijas Kultūras akadēmija otro gadu pēc kārtas izsludināja pieteikšanos mentoringa programmai. Par ko es esmu pateicīgs joprojām, Solvita Krese, kas ir Latvijas laikmetīgās mākslas centra direktore, piekrita būt par manu mentoru. Līdz ar to brīdi arī aizsākās mana brīvprātīgā iesaiste dažnedažādu projektu īstenošanā, ko realizē Laikmetīgās mākslas centrs. Un caur šo brīvprātīgo darbu un izrādīto interesi tas pamazām pārtapa par tādiem sadarbības piedāvājumiem."
Savukārt Diāna Ponaskova gaitas kultūras nozarē uzsākusi jau bērnībā. No sešu gadu vecuma darbojoties fonda "Nāc līdzās" veidotajos pasākumos. Vēlāk radusies interesi par kultūras norišu aizkulisēm, tāpēc sākusi darboties brīvprātīgi. Šobrīd izrādītās intereses dēļ viņai uzticēta citu brīvprātīgo koordinēšana festivālā "Homo novus".
"Neskatoties uz to, ka lielāko daļu bērnības biju uz skatuves, bet tieši tas aizkulišu darbs un tās emocijas, pirms tu kāp uz skatuves, tas ir kaut kas vienreizējs. Mani tas iedrošināja un iedvesmoja pašai darboties un citiem palīdzēt šo piedzīvot. Jo, esot blakus, tas ir pilnīgi cits [piedzīvojums], ļoti vērtīgs," saka Diāna Ponaskova.
Lai arī profesionālais darbs nav saistīts ar kultūras nozari, Normunds Skudra regulāri kā brīvprātīgais iesaistās mākslas norisēs. Viņš atklāj, ka viņam šī iecere sākās ar diezgan bēdīgu stāstu: "Mana dzīvesbiedre bija pieteikusies uz šo Dziesmu svētku dalību, bet diemžēl 17. maijā aizgāja citur… Tad es izdomāju, ka es piedalīšos viņas vietā. Turpināšu piedalīties."
Tā viņš piedalījies gan Dziesmu un deju svētkos, festivālā "Riga IFF", "Dod pieci" maratonā, kā arī piedalās filmu uzņemšanās.
"Ar katru nākošo pasākumu tu saproti, ka tur būs kaut kas cits. Tur būs kaut kas jauns. Sākumā ir tāda bailīte iekšā, vai es to varēšu? Vai man patiks? Vai tas ir tas, ko es gribu? Ir daudzi šie izaicinājumi, jā… Šie izaicinājumi cilvēkam, konkrēti man, dod pieredzi, norūda pret dažādām citām dzīves situācijām. Tas jau nav tikai pasākumu organizēšana. Tas ir… tā ir dzīves pieredze," uzskata Normunds Skudra.
Diāna Ponaskova piebilst: "Bieži vien gribas to faktisko atalgojumu par darbiņu, vai ne?! Taču tiešām es iedrošinu, ka arī bez faktiskā atalgojuma tas emocionālais pienesums un prasmju pienesums ir daudz vairāk, nekā mēs reizēm varam atrast tajās vietās, kur mēs saņemam šo atalgojumu."
Viņai piekrīt arī Andris Freibergs: "Šī praktiskā pieredze ļaus ikvienam saprast, vai izvēlētā nozare būs saistoša vai ne, vai tas konkrētais amats var potenciāli interesēt vai intereses stiepjas citos virzienos.
Tā kā jebkurā jomā šis brīvprātīgais darbs tiešām var nākt kā tāds vērtīgs izpratnes veicinātājs par to, ko gribas tālāk darīt."
Vienlaikus gan potenciālajiem brīvprātīgajiem būtu nepieciešams apzināties, kādēļ viņi vēlas piedalīties, cik daudz laika tam veltīt, lai gūtu sev piemērotāko pieredzi.
