"Baltā nakts" risināsies ļoti dažādās Rīgas vietās. Tās notikumi gan simboliski, gan arī praktiski savienos Rīgu no Imantas līdz Juglai, un šo savienotāja lomu pildīs 1. tramvajs, kura maršruts arī ikdienā ved cauri vairāk nekā desmit Rīgas apkaimēm.
"Baltajā naktī" arī pats tramvajs pārvērtīsies par ceļojošu performanci – reiva norises vietu.
Reiva kultūra arī Rīgā kļūst aizvien populārāka, un projektu vadītājam Akselam Kaulakānam jau ilgāku laiku bijusi iecere par reiva pasākumu kādā kustīgā vietā, piemēram, tramvajā.
Uzzinot, ka "Baltās nakts" ideja šogad ir savienot dažādas Rīgas apkaimes, kļuva skaidrs, ka šāds ļoti labs savienotājs ir 1. tramvajs, kas vienlaicīgi ļoti labi atbilst arī reiva tramvaja idejai.
Kas īsti ir reivs? Skaidro viena no reiva tramvaja idejas īstenotājām Ieva Niedre: "Reivs – mēs to varam klasificēt kā žanru, bet tā ir arī piederība kultūrai un subkultūrai. Tie ir dažādu vecumu cilvēki, kas jūtas piederīgi šai kultūrai, kas apmeklē dažādus ar reivu saistītus notikumus. Tas ļoti bieži saistās ar andergraundu, ar pamestām rūpnīcām un tamlīdzīgām vietām, kurās mēs ikdienā neesam. Tā ir arī filozofija par veidu, kā atpūsties, kā no ikdienas straujā ritma izkļūt un pārslēgt gan savu ķermeni, gan prātu mazliet citā kategorijā."
Tā kā "Baltās nakts" ideja šogad ir atklāt Rīgu no neierasta skatu punkta un atklāt jaunas pieredzes kopumā, tad braucienā ar reiva tramvaju ir aicināts ikviens, Ieva Niedre norāda tikai uz dažiem apstākļiem, ko būtu labi ņemt vērā: "Reiva tramvajā nevajadzētu braukt ar dzīvniekiem, un, ja visa ģimene vēlas apmeklēt pasākumu ar mazākiem bērniņiem vai gados vecākiem cilvēkiem, tad es ieteiktu padomāt par skaņu slāpējošajām austiņām vai kādu citu aizsargmehānismu, ja nu liekas drusku par skaļu, lai var pats sevi mazliet pasargāt.
Jo reivs – tas ir skaļi!
Skaļa mūzika, skaļa kultūra. Tā kā noteikti vajag sagatavoties ballītei, ritmiem, tam, ka varbūt mazliet varēs arī pakustēties. Uz krēsliem lēkt augšā mēs neiesakām, bet turpat tramvaja stāvošajā daļā noteikti var arī kādā dejas solī visu savējo sajūtu ietērpt."
Ceļojums ar reiva tramvaju sestdien sāksies pusseptiņos vakarā pieturā "Autoosta", interesentiem pirms tam ļoti ieteicams iepazīties ar pieturu sarakstu "Baltās nakts" mājaslapā, jo reiva tramvajs visās pieturās nepieturēs.
Pietura VEF būs no tām, kurās tas pieturēs, un, tajā izkāpjot, būs iespēja apmeklēt vēl vienu "Baltās nakts" norises vietu – VEF vasarnīcu, kur būs skatāma audiovizuāla instalācija "Pārmaiņu oāze". Instalācijas kuratori Tīnu Pētersoni sastopu milzīgā industriālā telpā, kur tieši tobrīd top kinētiskā skulptūra, kuras mērķis ir veidot kontrastu ar visapkārt valdošo industriālo un tehnisko pasauli, ievedot sapņainās un meditatīvās noskaņās. Instalācijā dominēs četri elementi – ūdens, augi, zeme un gaisma: "Ūdens, kas būs tādā kā ovālveida formā, tecēs no augšas uz šiem te augiem, kas ir nākamais elements, un tad augiem apkārt būs melnzeme arī ovālveida formā, un to visu aptvers tāda rozīga gaisma, kas nāks no apakšas. Apkārt visam šim ovālam viscaur – no ēkas griestiem līdz zemei – būs plēve, kas gaismu izkliedēs un radīs arī audiālo sajūtu, jo plēve, kas ir tāda ļoti plāniņa, pie katras kustības rada čaukstīgu skaņu. Šī skaņas būs simbiozē ar ūdens tecēšanu un pilēšanu."
Vidzemes tirgū "Baltā nakts" aicina izbaudīt Voldemāra Johansona veidotu skaņas performanci "Atraktoru klausāmtelpa", Botāniskā dārza Gurķu mājā – pasākumu "Neurogurķi", kas apvienos bioloģiju, mūziku, mākslu un tehnoloģijas.
Skatu laukumā Juglas ezera krastā būs franču mākslinieka Franka Perēna projekts "Tumšais kubs", kas sola ieskaujošu pieredzi, kas apvienos redzīgos un neredzīgos vienā telpā, paplašinot redzamā robežas. Bet Rīgas Krusta baznīcā – instalācija "Debesu ritmi", kas ar kustības, skaņas un gaismas palīdzību veidos stāstu par debess ķermeņu harmonisko un smalko mijiedarbību.
Kopumā "Baltajā naktī" notiks ap 30 dažādu mākslas norišu.
