Rīgas dome grib latviskot galvaspilsētas seju (precizēts)

ĪSUMĀ:

• Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks grib izskaust krievu valodu Rīgas pilsētvidē, taču viņam nav tam likumiska pamata.
• Valsts valodas centram lielāku uztraukumu par krievu valodas eksponēšanu pilsētvidē rada angļu valoda Rīgā.
• Arhitekts Andis Sīlis uzskata – lai Rīga turpinātu attīstīties, tai jābūt atvērtai un multikulturālai.
• Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji "Kultūršokam" atzīst, ka  jauni ierobežojumi krievu valodas lietošanai nemainīs viņu etnisko piederību.

Kara ēnā vēršas pret Čehova teātra afišām krievu valodā

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks savu vēlmi aizliegt krievu valodas klātbūtni galvaspilsētas vizuālajā tēlā pamato ar iedzīvotāju sūdzībām. Tās esot ienākušas arī par Čehova teātri, kas uz savām afišām sniedz informāciju latviešu un krievu valodā.

"Kāda ir tā vēlme – leģitimizēt krievu valodu pilsētā? Manuprāt, nē, tā tam nav jābūt. Ir jābūt valsts valodai, kuru visi iedzīvotāji saprot. Un jo ilgāk mēs turēsim uzrakstus krievu valodā, jo mazāk cilvēki sapratīs tekstus valsts valodā," ir pārliecināts Edvards Ratnieks.

Čehova teātra direktori Danu Bjorku Rīgas vicemēra publiskie paziņojumi pārsteidz, jo gadiem ilgi "koleģiālajās attiecībās" viss esot bijis kārtībā: "Mēs esam teātris, kas strādā krievu valodā. Šim teātrim ir jau 141 gads. Tā ir Latvijas vēsture, un šodien, ļoti smagos ģeopolitiskajos apstākļos, mūsu teātris ir kļuvis arī par kultūrpolitikas instrumentu, par organizāciju, kas spēj ļoti efektīvi uzrunāt krievvalodīgos cilvēkus, kas dzīvo Latvijā, un aicināt mūs visus skatīties vienā virzienā, atbalstīt valsts kultūru, valsts pozīciju šajā kara laikā un integrēties, saliedēties."

Čehova teātris Valsts valodas likumu nepārkāpj

Pirms 24 gadiem pieņemtais Valsts valodas likums ir Čehova teātra pusē, jo Ministru kabineta noteikumi pieļauj izņēmuma gadījumus, kad līdztekus valsts valodai var izmantot svešvalodas. Un tas ir arī Čehova teātra gadījums, kura stratēģiskais mērķis ir nodrošināt teātra mākslas pieejamību dažādām sabiedrības mērķauditorijām, lai veicinātu sabiedrības integrāciju un rosinātu starpkultūru dialogu. "Valsts valodas centrs saskata, ka varētu tikt saistīta šī publiskā informācija arī ar starptautisko tūrismu," norāda Valsts valodas centra direktora vietniece Madara Rēķe.

Čehova teātra direktore Dana Bjorka aicina Ratnieku nevilkt vienlīdzības zīmi starp krievu valodu un Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā: "Krievijas Federācijas politiskais spēks rīkojas amorāli, veicina karu, bet tas nenozīmē, ka krievu valoda to dara, jo ļoti daudz krievvalodīgo cilvēku, dzīvojot uz pasaules, ir pret karu, un popularizēt šo pozīciju pret karu – visefektīvākais veids ir runāt tieši krievu valodā par to, ko arī dara mūsu teātris."

Kultūras ministrija Rīgas vicemēra uzbrukumu neizprot. "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris komunikācijā ar auditoriju strikti ievēro Valsts valodas likuma normas; tostarp komunikācijā par izrādēm (plakātos) – un Rīgas dome šos plakātus ir saskaņojusi pirms publicēšanas pilsētvidē," savā paziņojumā "Kultūršokam" uzsver Kultūras ministrija.

Arī Valsts valodas centra direktora vietniece Madara Rēķe nespēj atrast juridisku pamatu Rīgas domei neapstiprināt Čehova teātra vides reklāmas: "Juridiski pamatojumi vienmēr ir jāmeklē. Un tātad, ja arī šī institūcija atzīst, ka viņiem nav citu juridisku pamatojumu, tad tieši tādu pašu citu juridisku pamatojumu nav arī Valsts Valodas centram."

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks nav gatavs padoties un vērsies pēc palīdzības Tieslietu ministrijā, aicinot veikt grozījumus Valsts valodas likumā. "Šajā situācijā tiesiskais regulējums ir pietiekami skaidrs, skaidri piemērojams, pietiekami izprotams un nosaka gan robežas, gan iespējas. Tiesiskajam regulējumam ne vienmēr jābūt aizliedzošam, lai šo jautājumu regulētu," norāda Tieslietu ministrijas Konstitucionālo tiesību nodaļas vadītāja Ilze Ziemane. Ministrija nav gatava Rīgas vicemēra iniciatīvas dēļ atvērt Valsts valodas likumu, jo pēc konstitucionālo tiesību ekspertes teiktā "kazuistiski izstrādāt regulējumu katrai konkrētajai situācijai – tas nav labas prakses piemērs. Situācijas ļoti mainās, sabiedrība attīstās."

Rīgā izteikti latviska pilsētvide ir bijusi tikai Ulmaņlaikā

Vēsturiski Rīga vienmēr bijusi multietniska pilsēta. Līdz 1870. gadam visi uzraksti Rīgā bija tikai vācu valodā, tad vācu un krievu, bet pēc 1905. gada – vācu, krievu un latviešu valodā. Tikai pēc Latvijas Republikas dzimšanas pieņemts likums, ka obligāti līdzās citām valodām jābūt latviešu valodai. Viss mainījās pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma, kad likumā nostiprināts – Latvijas valstī visiem, arī privātuzņēmēju uzrakstiem, veikalu izkārtnēm, afišām, plakātiem un paziņojumiem jābūt valsts valodā, un citu valodu lietojums ir pieļaujams tikai ar iekšlietu ministra vai tam pakļauto personu atļauju.

"No dažādām atmiņām un no preses rakstiem, no 1934. gada vasaras un rudens ir tādi daiļrunīgi citāti, ka, piemēram, dažu nedēļu laikā tā dēvētā trīsvalodīgā Rīga pēkšņi kļūst par vienvalodīgo, latvisko Rīgu. Protams, tā ir tikai ārēja izkārtņu maiņa, kas nostiprina latviešu valodas pozīcijas, bet, protams, tas veicina arī kaut kādas pašizpratnes nostiprināšanos gan latviešos, gan arī citos Latvijas pilsoņos, ka latviešu valodai šeit ir tomēr galvenā loma ierādāma," stāsta Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures pētniecības nodaļas vadītājs Imants Cīrulis.

Duelī ar krievu valodu pilsētvidē uzvar angļu valoda

Viedokļi, vai šobrīd Rīgas vizuālajā sejā galvenās raizes sagādā krievu valoda, ir atšķirīgi. Arhitekts Andis Sīlis uzskata, ka cīņa pret krievu valodu afišās nav šobrīd vajadzīga: "Jā, šobrīd ir tāda dīvaina attieksme pret krievu valodu, mēs visi zinām, kas tur notiek, un skaidrs, ka ir kaut kāda pretreakcija, bet viss tas, kas ir saistīts ar krievu valodas, krievu kultūras tā saucamo cancel culture man galīgi neliekas jēdzīgs risinājums. Drīzāk, ja skatās uz latviešu valodas situāciju gan Rīgā, gan Latvijā vispār, manuprāt, tā problēma ir tāda, ka paši latvieši vairs nerunā un nekopj savu valodu. Paklausos Vecrīgā kaut kādus jauniešus, labi ģērbtus, no labām ģimenēm, un paklausos, kādā valodā viņi runā – tās ir kaut kādas šausmas, tur ir pilns ar anglicismiem."

Par angļu valodas dominanci pilsētvidē satraukta ir arī Valsts Valodas centra direktora vietniece Madara Rēķe: "Šobrīd pilsētvidē dominē svešvaloda, nevis valsts valoda, jo sevišķi, ja runa ir par privātpersonu veidotajiem, izvēlētajiem nosaukumiem, informācijas izvietošanu. Tur būtu jādomā vairāk, kā popularizēt tieši vietējo valsts valodu un celt tās nozīmi, jo neba tūristi brauc skatīties uz angļu valodu."

Tomēr Rīgas vicemērs draudu redz tikai krievu valodā.  Viņš ir sācis apzināt arī piemiņas plāksnes uz namu fasādēm, kurās ir uzraksti krievu valodā, un meklēs finansējumu to nomaiņai. "Manuprāt, es atbildēju, ka karš notiek mums austrumu kaimiņos un šajā karā ir iesaistīta agresora valsts, kuras valsts valodu mēs šobrīd redzam pilsētā, ka tiek lietota šī valoda, un mēs gribam, lai tā netiktu lietota. Manuprāt, ir ļoti skaidri iezīmējies šis te," savu pārliecību atkārtoti skaidro Edvards Ratnieks.

Valsts valodas centram visas svešvalodas līdzvērtīgas

Vēsturnieks Imants Cīrulis aicina apzināties, ka krievu valodai un angļu valodai Rīgā ir atšķirīga lietojuma jēga: "Es tomēr laikam nenoliktu šajā ziņā tās valodas uz vienādiem svaru kausiem, jo krievu valoda tieši no tā funkcionālā lietojuma – tas bieži vien un pārsvarā tas tomēr ir tikai ērtību dēļ. Ne tādēļ, lai cilvēks, kurš neko citu, nevienu citu valodu nesaprot, saprastu, bet tieši krievvalodīgo ērtības dēļ."

Valsts valodas centra direktora vietniece Madara Rēķe norāda, ka attiecībā pret valsts valodu pārējās svešvalodas pēc likuma atrodas vienādā līmenī: "Mēs nevaram izslēgt vienu konkrētu svešvalodu no kopējā valodas lietojumu klāsta, neskarot citas svešvalodas. Šis jautājums ir tik komplicēts un sarežģīts, ka līdz šim brīdim ne atbildīgās institūcijas, nedz lēmējvara nav spējusi nonākt pie vislabākā iespējamā rezultāta, un šī brīža rezultāts ir tāds, ka normatīvais regulējums nav mainīts, jauni normatīvie akti nav pieņemti, līdz ar to mēs dzīvojam ar to, ko mēs dzīvojam, jau esam dzīvojuši visus šos 20 gadus."

Jauni ierobežojumi krievu valodas lietošanā var izraisīt protestus

Alla Grigorjeva un Vladimirs Aņikins ar "Kultūršoku" sarunājas, brīvi mainot valodas no latviešu uz krievu. Abi jau sen ir naturalizējušies Latvijas pilsoņi. Alla stāsta, ka latviski saprot ļoti labi: "Es varu izlasīt tā un tā un pārtulkot. Bet, ja es redzu latviski, man galvā nav jātulko. Es saprotu, kas tur ir." Tikmēr Vladimirs grib, lai tajās pašās teātra afišās paliktu abas valodas: "Gribu, lai būtu latviski un krieviski. Publika ir dažāda. Ir cilvēki, kas atbrauc, ir vietējie. Lai paliek tā, kā ir."

Sarunu turpinot, ir skaidrs, ka abus personiski aizvainotu, ja notiktu tālāka vēršanās pret krievu valodu. "Mums ir bērni, ir mazbērni un aug mazmazbērni. Un viņi ir krievi. Un viņi runās krieviski. Un viņi dzīvos te. Un vecvecāki viņiem te palikuši un miruši te. Viņiem kapi te, un krievu valoda nezudīs nekur. Kā viņu neaizliegsi, tā paliks", pārliecināta ir Alla Grigorjeva.

Čehova teātra direktore Dana Bjorka uzskata, ka sabiedrības šķelšana būtu pēdējais, ar ko šobrīd nodarboties politiķiem: "Mums jārūpējas, es vēlreiz un vēlreiz atkārtoju, jo man tas tiešām sāp, jo mums ir jārūpējas par mūsu valsts stipru nāciju, par vienotu spēku, ka mums ir jāskatās vienā virzienā. Beigt mēģināt provocēt cilvēkus, spekulēt ar šīm sāpīgām tēmām, bet meklēt iespēju apvienoties. Kaut kā sadoties rokās, un tas ir iespējams."

Jauni krievu valodas ierobežojumi nemainīs rīdzinieku etnisko piederību

Arhitekts Andis Sīlis uzskata, ka jauns valodas ierobežojums kavētu Rīgas attīstību: "Daudzās pilsētās, kas ir tādas dinamiskas un attīstītas, vietējie iedzīvotāji ir 30, 40 procenti. Un tieši šis multikulturālisms ļauj viņām dinamiski attīstīties. Manuprāt, daudz produktīvāka ir tā atvērtība, nevis jebkāds aizliegums. Kāpēc? Tāpēc, ka mums tak šobrīd trūkst darbaspēka. Ko mēs tagad darīsim? Tiešām ievedīsim indiešus šeit vai ļausim arābiem nākt? Visticamāk, ka tās ir tik atšķirīgas kultūras, par kārtu atšķirīgākas domāšanas un tradīcijas veids, nekā ir krievvalodīgajiem."

Rīgas vicemērs nav gatavs padoties. Lai gan Nacionālās apvienības frakcija  Saeimā ir opozīcijā, Edvards Ratnieks cer, ka partijas biedri iesaistīsies, rosinot  nepieciešamos grozījumus valodas likumā: "Integrācija ir jāveicina tieši uz valsts valodas pamata. Integrāciju nevar veikt, piedāvājot tādus pašus apstākļus gan valsts valodā, gan krievu valodā. Manuprāt, integrācijai ir jābūt tieši pamatotai uz valsts valodas pamata."

Rīgas vicemēram līdzīgu viedokli pauž arī vēsturnieks Imants Cīrulis: "Ņemot vērā Latvijas pēdējo trīsdesmit piecu gadu vēsturi, es neesmu pārliecināts, ka daudzvalodība, ja to mēs ieceltu kā pašsaprotamu pilsētvidē vai iestāžu komunikācijā, piemēram, ar krieviski runājošajiem, ka tā veicinātu saliedētākas sabiedrības rašanos, varbūt pat tieši otrādi."

Rīdzinieks Vladimirs Aņikins tic, ka neviens likums nemainīs cilvēku "dvēseles": "Viss ir atkarīgs no tā, kas cilvēkam iekšēji. Ja viņam ir atbalsts valstij, tad būs. Ja nav, tad nebūs. Jūs varat lēmumu jebkuru pieņemt, bet pārtaisīt cilvēku jūs nevarat." Alla Grigorjeva apliecina, viņa nevar mainīt savu tautību, lai gan ir lojāla Latvijai: "Es no pirmās klases te mācījos, es te pabeidzu tehnikumu, nostrādāju 37 gadus, tagad jau 25 gadus pensijā. Es nomiršu te un mani apglabās te, un uzraksts uz mana kapakmens būs krievu valodā."