Baiba Tetere ir vizuālās kultūras pētniece, kura pati organizējusi izglītības, fotogrāfijas un mākslas projektus, sākot no 1990. gadu beigām. Ir biedrības "ISSP" līdzdibinātāja. Pētniece studējusi fotogrāfijas vēsturi Montfortas Universitātē Anglijā, kā arī doktorantūras programmā Greisfaldes Universitātē Vācijā, kur pētīja agrīno vizuālo antropoloģiju Latvijā 19. gadsimta beigās. Līdz šim iegūto pieredzi un zināšanas viņa ieguldīs radošajā rezidencē Rudbāržos, kur pavadīs vienu mēnesi.
Uzmanības centrā – foto un video materiāli
"Strādāju starpdisciplināri, bet tas galvenais fokuss, zelta līnija man ir fotogrāfijas medijs, skatos uz šo mediju ar starpdiscplināro pieeju. Saistībā ar rezidenci "Piezīmes uz malām" mani ļoti uzrunāja Inta Folkmaņa arhīvs," atzīst Tetere.
Uzmanības lokā nebūs tikai fotogrāfijas, bet arī bagātīgais videomateriāls par rudbāržnieku kopienas piedzīvoto. Ints Folkmanis ir fiksējis Jāņu svinēšanu, apsējības svētkus, bērnudārza "Saulīte" un kafejnīcas "Oma" ( ko vietējie kolorīti saukuši par "Omīti") atklāšanu, filmējis skolas koncertus un citus svinīgus notikumus, bijis klātesošs Atmodas un pārmaiņu laikos. Filmētos materiālus viņš pakāpeniski ir digitalizējis, un tagad tie ikvienam ir pieejami "Youtube" kanālā.
Fotografēt Ints Folkmanis sācis 60. gados, bet filmēt tieši deviņdesmitajos, kad pamanījies savā dzīvoklī arī izveidot Rudbāržu televīziju.
"To, ka var palaist vācu satelītu, raidījumus pa mājām, es nošpikoju no Vārmes Pilenieka. Es neizgāju uz kabeļiem, bet uz raidītājiem. Kuldīgas raidstacijā uzbūvēja raidītājus, tajā laikā bija amatieru radio un televīzija. Es zem tā uztaisīju savu televīziju, varēja raidīt 5–10 km attālumā. Skatījās ne tikai rudbāržnieki, bet arī Snēpelē un Skrundā. Kad man bija kamera, tad tapa arī kāds raidījums, bet pamatā gāja [seriāli] "Izaura" un "Bagātie arī raud". Tas bija Kalniņa norādījums visas šīs filmas ierakstīt no rīta, lai netraucētu strādniekiem darba procesu, – no rīta ierakstīt, vakarā demonstrēt," stāsta Folkmanis.
Inta Folmaņa pieminētais Arvīds Kalniņš bija ilggadējs kolhoza priekšsēdētājs un pagasta padomes priekšsēdētājs Rudbāržos.
Baiba Tetere mēnesi dzīvos kopā ar rudbāržniekiem pagasta centrā, kas padomju gados slējās ar tā laika kolhoza vērienu, atstājot būtiskus nospiedumus Rudbāržu muižas ainaviskajā vidē un cilvēku dzīvēs.
Daudzdzīvokļu māju rindās mītošā pētniece pievērsīs uzmanību tam, kā un ko Inta Folkmaņa audiovizuālais arhīvs vēsta par rudbāržnieku kopienu 1990. gados.
"Atsaucoties uz rezidences virstēmu – neērtais mantojums, kā tādu pārmaiņu laiku, vairāk no socioloģijas skatoties, kā 90. gadu notikumi ietekmējuši Rudbāržu kopienas dzīvi un kā tas ir fiksēts Inta Folkmaņa dokumentos," paskaidro Tetere.
Iespēja paskatīties uz sevi no malas
Tā ir iespēja paskatīties pašiem uz sevi no malas, saka novadpētniece un Rudbāržu bibliotēkas vadītāja Dagnija Grundberga.
"Tas būs interesanti gan man, gan ikvienam, kurš skatīsies un pētīs gala noslēguma darbu un apkopojumu. Lai arī mums pašiem liekas, ka mēs atceramies un ir skaidrs, kas ir bijis un kā, bet cilvēks, kas nāk malas ar savu individuālu skatījumu, kas nav bijis šajos procesos iekšā, domāju, ka būs ļoti interesanti redzēt, kā to redz fotomākslinieks, kas šo jomu arī pārzina," pauž Grundberga.
"Mēs jau katrs skatāmies caur savu individuālo skatu un individuālo pieredzi, katram ir savs stāsts. Strādājot galvenokārt ar fotogrāfijas mantojumu, mani interesē ne tikai pats mantojums, bet kā tas rezonē sabiedrībā, šoreiz šajā rezidencē tā būs Rudbāržu kopiena," saka Tetere.
Tikmēr māksliniece Elīna Semane strādā Rendā un pievērš uzmanību 30. gadu Rendas fotogrāfa Friča Egliena atstātajam foto mantojumam. Savukārt māksliniece Sabīne Šnē rezidencē iepazīs padomju laiku atstāto mantojumu Padures pagastā, kā okupācijas režīma veikto ainavu un vides pārveidošanu uztvēra un pārdzīvoja citas dzīvas būtnes un organismi (more-than-humans), galveno uzmanību pievēršot kokiem.
