Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas kultūras mantojuma pieejamībai un drošībai. Uzmanība pievērsta trim galvenajiem virzieniem: kultūras mantojuma publiskajai pieejamībai, piekļūstamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un drošībai, kas ietver arī sabiedrības atbildību un zināšanas par kultūras vērtību saglabāšanu.
Daļa objektu pierāda, ka kultūras pieminekļa statuss nav šķērslis vides pielāgošanai. Savukārt daļa objektu sākotnēji būvēti drošībai un aizsardzībai un vēsturiski bijuši nepieejami vai slepeni.
Neparasts objekts – ugunsdzēsēju depo
Neparasts vēsturisks objekts, kas turklāt ikdienā nav paredzēts apmeklētājiem savas specifiskās darbības dēļ, ir Daugavpils ugunsdzēsēju depo. Taču šajās dienās tas, kā daļa objektu, kas sākotnēji būvēti drošībai un aizsardzībai un vēsturiski bijuši nepieejami vai slepeni, ļaus ielūkoties savās telpās. Un redzēt te ir ko, atklāj VUGD Daugavpils 1. Daļas komandieris Andrejs Bambāns, kuru Latvijas Radio satika Daugavpils ugunsdzēsēju depo, Rīgas ielā 1/3.
"Ēka ir būvēta 1876. gadā un uzreiz bija domāta kā depo ēka. Tā ir izbūvēta no sarkaniem ķieģeļiem, tā ir tāda masīva ēka. Ēkas arhitektoniskais risinājums, izvietojums ainavā un pilsētvidē tika veidots pārdomāti, nesasteidzot darbus, apvienojot drošības jautājumu risināšanu ar pilsētvides kvalitatīvu attīstību. Ugunsdzēsēju depo ēka Daugavpilī uzbūvēta ar mērķi radīt drošu un ērtu vidi pilsētas izaugsmei un attīstībai, aizsargājot un nodrošinot Daugavpils pilsētas nekustamos īpašumus, sabiedriskās ēkas no uguns nelaimēm," stāsta Bambāns.
Arī šobrīd depo pilda savas vēsturiskās funkcijas un te arī šajās Eiropas kultūras mantojuma dienās ļauj ielūkoties apmeklētajiem, ja vien protams, nav kāds izsaukums uz negadījumu, kad visiem glābējiem ir jābūt ierindā.
"Varēs ielūkoties ēkas iekšpusē, paskatīties, kāda mums tagad ir tehnika, kā mēs izbraucam un kāds ir aprīkojums. Parādīt, lai cilvēki justos droši, ka mums visa ir pietiekoši un aprīkojums atbilstošs esošajai situācijai, un ka mēs esam spējīgi pārvarēt nelaimes gadījumus.
Vēl te ir tornis, tagad tas skaitās kā šļūteņtornis, kurā mēs žāvējam šļūtenes, bet agrāk tas bija domāts pilsētas pārredzēšanai, ja gadījumā kaut kur izceļas ugunsgrēks un redzami dūmi, uz kurieni tad arī sūtīja komandu likvidācijai. Depo atrodas centrā, no kurienes viegli nokļūt uz jebkuru pilsētas punktu," teic Bambāns.
Unikālais objekts te ir tornis, ar stāvām koka kāpnēm, no kura virsotnes arī šobrīd pārskatāma gandrīz visa pilsēta. Kāpnes te saglabājušas senlaicīgās, tagad atrodamies kādus metrus 15 virs zemes.
No šejienes pārredzama viesnīca, kopmītnes, Daugavpils centra mājas un arī var redzēt attālākas apkaimes. Toreiz, kad ēkas bija zemākas, bija viss vēl labāk apskatāms.
Lūznavas muižā prezentācijas un diskusijas
Lūznavas muižas atvērto durvju dienu var apmeklēt sestdien, 7. septembrī, tās vide un saturs atklāj 21. gadsimta domāšanas veida maiņu attiecībā uz kultūrvēsturisko objektu lomu un vietu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā: pieejamība iespējami lielākam sabiedrības lokam.
"Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas tieši kultūras mantojuma drošībai un publiskajai pieejamībai. Šis ceļš, lai darītu šo kultūras mantojumu drošu un pieejamu visām sabiedrības grupām, vēl ir ļoti tālu ejams, bet mēs soli pa solim to darām stāsta tās pārvaldniece Iveta Balčūne.
Lūznavas muižā 7. septembrī no pulksten 10 līdz 18 norisināsies Eiropas kultūras mantojuma diena un atvērto durvju diena, kurā gaidāmas divas prezentācijas un diskusijas. Pulksten 12 būs prezentācija "Kultūras mantojuma pieejamība Latvijā un citviet. Esošā situācija un potenciāls" un notiks tikšanās ar Lību Bērziņu, kura ir vides pieejamības eksperte, mākslas terapeite, dizainere, iekļaujošas kultūras veicinātāja. Pulksten 14 savukārt plānota diskusija "Cilvēku ar invaliditāti iespējas iekļauties sabiedrībā, kultūras mantojum vietu norisēs. Autorgrāmatas "Elfa – suns, ne cilvēks" piemērs". Būs tikšanās ar Baibu Baikovsku, - izglītojošas biedrības "Agape Latvija" nozares "Spēju kustība" vadītāja, lektore un pašu Elfu, suni-asistentu. Dienas garumā muižā varēs iepazīt mākslinieces Evijas Kūlmanes gleznu izstādi "Sapņojums" un interaktīvo ekspozīciju "Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām"."
Latgales keramika, kāda bija senos laikos
Savukārt svētdien, 8. septembrī, Eiropas kultūras mantojuma dienas pasākums notiks Krāslavā – gan pilī, gan Amatnieku centrā. Ko varēs aplūkot svētdien, ved rādīt podnieki Olga un Valdis Pauliņi: "Ieraudzīs amatniekus, kuri te riktējas pa šīm darbnīcām, kuri demonstrē sava amata prasmes, darinājums, gatavos izstrādājums varēs apskatīties, varēs kaut ko pamēģināt, ja kuram būs tāda luste.
Šeit var aplūkot Latgales keramiku, īstu, tādu, kāda tā ir biju senos laikos un katram podam ir savs stāsts. Cilvēkiem te patīk. Te pie mums ir liels koka galds, gandrīz kā kāzu galds, pie kura var sasēsties vesels autobuss.
Kaimiņos ir kokapstrādes darbnīca, kurā saimnieko Aivars Andžāns, var redzēt, kā notiek restaurācija, ir koka virpa, ko demonstrē darbībā meistars. Tad tālāk ir audēju darbnīca, kas tagad kupli apaugusi, jo tur darbojas stikla meitene Elvīra, kas gatavo vitrāžas, mozaīkas, viņa darbojas pa nopietno, lodē ar lodāmuru tā, ka dūmi kūp, tas ir jāredz. Turpat ir arī ādas izstrādājumi."
Krāslavas novada muzejs 8. septembrī pulksten 15 organizēs bezmaksas ekskursiju pa Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksu. Pēc ekskursijas varēs apmeklēt Krāslavas novada muzeju, dažādas ekspozīcijas, piemēram, "Pieci airi", "Grāfa Plātera notāra kabinets", "Grāfu Broel Plāteru lietas", "Pī vīna golda", kā arī citas izzinošas izstādes, piemēram, Jāņa Jēkabsona izstāde "Iet vasara tik skaisti" un Ilonas Linartes – Ružas, Daces Pudānes izstāde "Divruna".
Kopumā šajās Eiropas kultūras mantojuma dienās Latgalē durvis ver vaļā 12 dažādi objekti –Daugavpils cietoksnis, Aglonas bazilika, Pasienes un Piedrujas katoļu baznīcas, Subates luterāņu baznīca, Viļakas viduslaiku pils, Stompaku nacionālo partizānu nometne, "Tipogrāfija" Rēzeknē, F. Trasuna dzīves vieta "Kolnasāta" un dzejnieka Raiņa dzīves vieta - Birkineļu klēts.
