Austenes, austines, dižās kuskas, seģenes, sagšas, snātenes – šādos vārdos savulaik māmuļas dēvēja lielo lakatu, kuru, ejot ārā aukstajā laikā, klāja uz pleciem. Tā kā tie austi diezgan blīvi no ķīmiski neapstrādātas aitas vilnas, tad pasargāja arī lietainās dienās.
Ne viens vien lakata eksemplārs ir ļoti labi saglabājies un izlikts jaunākajā krājuma izstādē apskatīšanai. Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova stāsta par izvēli šoreiz īpašu uzmanību pievērst tieši lielajiem lakatiem: "Šajā izstādē es gribēju parādīt tikai lielos lakatus, kas ir bijuši daudzfunkcionāli. Lielais lakats tika lietots mēteļa vietā, kādreiz bija kažoki vai jaciņas, bet mētelis ienāca 19. gadsimta vidū. Līdz tam šo lielo seģeni vai austeni, kā nu kurā vietā dēvēja, – lietoja kā mēteli. Lielais lakats nomainīja arī šauro, taisnstūra villaini.
Kad sākās mēteļu laiks, no lakata neatteicās, to sēja arī virs mēteļa."
Izstādē aplūkojami 19. gadsimta lielie lakati, kas Liepājas muzeja krājumā nodoti no Alsungas, Rucavas, Valtaiķiem un Cīravas. Lakatos vērojama dažādība aušanas tehnikās un bārkstu siešanas veidos.
"Neviens nav vienkāršs, visi ir gana sarežģīti. Audējas jau sapratīs, piemēram, trinītis, kas ir vienkāršs, bet tie ir sarežģīti raksti. Protams, ir visādas grāmatas, kur var redzēt, bet es aicinu audējas atnākt apskatīties, cik diegs ir smalks, kāds ir diegu skaits utt.," stāsta centra vadītāja un pievērš uzmanību vēl kādam faktam:
"19. gadsimta otrajā pusē ienāk lielie lakati, bet stelles visām jau nebija tik lielas. Palika mazās, šaurās stellītes. Ar kādu precizitāti ir noausti divi vienādi gabali un pēc tam sašūti kopā, lai tas lielais lakats sanāktu!"
Liepājas muzeja galvenā krājuma glabātāja Antra Brakša atklāj, cik bagātīgs ir etnogrāfisko tekstiliju krājums Liepājas muzejā. Ar to var iepazīties gan muzejpedagoģijas nodarbībās, gan apmeklējot Kurzemes tautastērpu informācijas centru, kas regulāri veido izstādes no muzeja krājuma dārgumiem.
"Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā strādā vairāk ar tautas tērpu. Tautas tērpu sastāvdaļas – krekli, brunči, ņieburi, villaines, seģenes, aubītes un vainagus – var pieminēt, drelļus, kas agrāk tika godos tika likti. Var pieskaitīt arī dvielīšus vai galdautiņus, bet tas nav apģērbs. Etnogrāfiskais apģērbs mums ir vairāk nekā tūkstotis vienību," stāsta galvenā krājuma glabātāja.
Antra Brakša vienu pēc otras ver vaļā atvilktnes, kur rūpīgi glabājas dažādi etnogrāfisko tekstiliju dārgumi, kas muzejā nonākuši gan kā dāvinājumi, gan iegūti ekspedīciju laikā, kuras savulaik īstenojis pirmais muzeja direktors Jānis Sudmalis. Visvairāk brunču nāk no Nīcas, bet kreklu krājums dižāks no Rucavas. Sākot no smalki izšūtiem krekliem līdz zeķēm.
Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra izstāde "Lielais lakats" būs apskatāma līdz novembra beigām, vienlaikus muzejā šobrīd ir iespēja aplūkot arī laikmetīgo tekstilmākslu. Novembra sākumā atklāta apjomīga tekstilmākslinieka Egila Rozenberga gobelēnu izstāde "Transfigurācija". Gobelēna māksla skatītāju baudījumam būs pieejama līdz 2024. gada 21. janvārim.