ĪSUMĀ:
- Mūzikas akadēmijas studenti ir pārliecināti, ka bez skandāla mācību iestādē vajadzīgās pārmaiņas nenotiktu.
- No darba atbrīvoti divi docētāji, par kuriem bija studentu iesniegumi par seksuālo uzmākšanos; saistībā ar anonīmajos ziņojumos minētajiem mācībspēkiem pagaidām nekādi lēmumi netiks pieņemti.
- Pirmie akadēmijas telpu uzlabojumi studiju drošības uzlabošanai cerētos rezultātus nedod, augstskolas vadība sola strādāt citos virzienos.
- LU dzimtes studiju pētniece Marita Zitmane atzīst – viņas cerības nav piepildījušās, ka Mūzikas akadēmija kļūs tikai par startu plašākam attīrīšanās vilnim.
Studenti gribēja skandālu, lai tiktu galā ar atsevišķu pasniedzēju uzvedību
"Tas bija ļoti tā vērts," uz jautājumu, vai bija vērts sniegt liecības par pasniedzēja seksuālo uzmākšanos Mūzikas akadēmijā, atbild viena no septiņām jaunajām sievietēm, kura piedalījās 8. marta raidījumā "Kultūršoks". Toreiz reakcija bija polāra gan akadēmijā, gan plašākā sabiedrībā.
"Tas skumjākais ir tieši tas, varbūt pat ne akadēmijas, bet tieši sabiedrības kaut kāds domāšanas veids.
Palasot komentārus, tu saproti, – nu kāpēc lai es kaut ko teiktu, ja pēc tam viss, ko es teikšu, tiks apgāzts otrādāk un vainīgā būšu es," par savām sajūtām uzreiz pēc raidījuma stāsta studente.
Par spīti sākotnējam noliegumam, publiski izskanējušās studenšu liecības pieprasīja rīcību. Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons pēdējos trīs mēnešus raksturo ar vārdiem – krīzes menedžmenta situācija: "Šis bija, protams, diezgan smags process arī mums pašiem, ka uzzini no televizora par šādām lietām. Sižets bija 8. martā, bet situācija bija zināma jau no 17. janvāra, un tas izraisīja neizpratni padomei, kāpēc tas notiek tieši šādā veidā, un tāpēc arī tās lietas attīstījās tā, kā viņas attīstījās, arī tālāk." JVLMA Studējošo pašpārvaldes pārstāvis Jēkabs Bernāts stāsta, ka pēc iepriekšējā rektora Guntara Prāņa februāra rīkojuma par uzvedības noteikumiem akadēmijā studenti sapratuši, ka mācību iestādēs neko no notiekošā neizdosies paturēt: "Mēs kā studenti jau tad sapratām, ka, es domāju, pat ne sapratām, bet mēs iekšēji jau zinājām, ka tādā klasiskā ceļā ar iesniegumu vienā, divos, trijos kabinetos tas neatrisināsies.
Bet ka tur vienkārši ir jābūt kaut kādām lielākām pārmaiņām, tāpēc arī studenti ir pateicīgi, ka tas notika publiski un skaļi. Jā, es saprotu, mēs riskējām ar akadēmijas reputāciju."
Attīrīšanās pagaidām beigsies ar diviem atlaistiem pedagogiem
Skandāls maksāja amatu Mūzikas akadēmijas rektoram Guntaram Prānim. Saistībā ar studentu apsūdzībām par seksuālo uzmākšanos un neētisku rīcību akadēmija no darba atbrīvojusi divus docētājus. Atlaists agrākais Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs. Darba attiecības izbeigtas arī ar Mūzikas tehnoloģiju katedras vadītāju Rolandu Kronlaku, kurš akadēmiju iesūdzējis tiesā. Un te pagaidām tiek likts punkts.
JVLMA rektora pienākumu izpildītāja, profesore Ilona Meija apzinās, ka te viņas pilnvaras beidzas: "Nu, protams, ir vēl anonīmajās anketās minētie pasniedzēji, par kuriem tieši nav saņemts neviens iesniegums.
Nu, ko var teikt – redz, mēs varam kā privātpersona paust savu sašutumu, bet tagad, šobrīd, esot akadēmijas rektora pienākumu izpildītājas amatā, man nav nekādu tiesību cilvēku atbrīvot uz anonīmas anketas pamata.
Un es domāju, ka šeit arī ir tāds svarīgs jautājums, kas būtu jārisina varbūt pat augstākās instancēs."
Drošības lodziņš neizpelnās atzinību
Bez atlaistajiem pasniedzējiem augstskolas vadība cenšas uzlabot arī akadēmijas infrastruktūru, lai palielinātu drošības sajūtu akadēmijā. Metamarfozes piedzīvojušās kokles klases durvis ir pirmais darbs. Lai gan tādi drošības lodziņi ir ierasta lieta Skandināvijā un Lielbritānijā, Rīgā sajūsmas nav pat studentu vidū. "Nu, varbūt tā varēja būt kāda cita klase, kur tiešām varbūt no tā ir kaut kāda lielāka pievienotā vērtība. Tika runāts arī par to, ka tas varētu risināt apgaismojuma problēmas koridoros. Arī tas ir tādā vietā, kur īsti problēmas ar šo nav.
Nu un tas ir tikai viens lodziņš, nu neliekas, ka tā ir tāda konstruktīva ideja ar plānu,"
norāda Studējošo pašpārvaldes pārstāvis Jēkabs Bernāts.
Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons pagaidām lodziņus visos kabinetos nesola: "Skaidrs, ka tie risinājumi ieviest visās telpās ir ārkārtīgi dārgi, un īstenībā arī studenti paši pateica, ka viņi nevēlas šādos apstākļos būt, bet ka mēs piedāvājam kaut kāda veida telpas, kādas ir šeit, un tad notestējam, paskatāmies, kā tas darbojas, vai tas darbojas." Testēšanas režīms beidzies ļoti ātri. Kā "Kultūršoku" informēja akadēmijas infrastruktūras direktors Armands Lapiņš, lodziņš aizlīmēts pēc Kokles klases pārstāvju lūguma, jo, gatavojoties koncerteksāmeniem un citiem sarīkojumiem, studentēm ir nepieciešams pārģērbties. Tiesa, lodziņa aizlīmēšana notikusi bez saskaņošanas ar Mūzikas akadēmijas rektores pienākumu izpildītāju Ilonu Meiju: "Tas man ir pilnīgs jaunums, es lūgšu komentāru saimnieciskās daļas vadītājam par to, kāpēc tas tā ir. Es domāju, tas ir nepareizi."
Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore, dzimtes studiju pētniece Marita Zitmane atzīst, ka mainīties nav viegli: "Kaut ko darīt pretēji tam, kas jau ir ierastā taciņa, ir samērā grūti un bez ļoti lielas motivācijas reti kurš pēkšņi savu dzīvi apgriež par 180 grādiem.
Es pieļauju, ka tāds vilinājums varētu arī būt diezgan liels, ka mēs tagad šo ugunsgrēku esam nokopuši, kaut kādas lietas esam izdarījuši, un tagad visi baigi forši, varam arī turpināt."
Lai gan darba vēl daudz, Mūzikas akadēmijā kļuvis vieglāk elpot
Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons gan norāda, ka infrastruktūras uzlabošana nav galvenais darbības virziens, lai Mūzikas akadēmijas "tradīcijas" mainītu: "Tas noteikti nav akcents, uz ko šobrīd mēs liekam. Es domāju, ka mēs runājam daudz par to, ko sauc par tādām soft lietām, tādām mīkstākām, ka vienkārši diskusijas uzsākšana par šo jautājumu, jo, ja mēs runājam par paradigmu maiņu, tas nenotiek vienā klikšķī." Mūzikas akadēmija šobrīd strādā pie jauna Ētikas kodeksa, pie ziņošanas kārtības uzlabošanas, pie noteikumiem par psihologa apmaksu arī gadījumos, kad studentes cietušas no seksuālās uzmākšanās. "Protams, mūsu viens no lielākajiem uzdevumiem, ko padome sev ir pateikusi, ka mēs vēlamies, lai šis notiek jēgpilni. Ka tas nenotiek tikai papīra formātā. Līdz ar to izmaiņas dokumentācijā, birokrātiskās izmaiņas, skaidrs, ka nedos rezultātu.
Mums ir jābūt šim augstajam standartam, kur cilvēki arī ļoti labi saprot, kas ir mobings, bosings, rasisms, kas ir arī kaut kāda cita veida vardarbības, kas var notikt, arī emocionālās vardarbības.
Mums ir jākļūst diezgan tādiem tīriem no visiem šiem jautājumiem, arī favorītismiem un tā tālāk," padomes kopējos mērķus ieskicē Timurs Tomsons.
Rektores pienākumu izpildītāja Ilona Meija uzver profilaktisko darbu – kursus un seminārus visiem mācību procesā iesaistītajiem: "Arī pašiem studentiem, viņiem arī, cik man zināms, no rudens, no jaunā akadēmiskā gada būs vesels kurss par to, kā arī viņiem zināt savas drošības lietas, tiesības un pienākumus un kā rīkoties vienā vai otrā situācijā; tas arī, manuprāt, ir svarīgi."
Mūzikas akadēmijas pašpārvaldes pārstāvis Jēkabs Bernāts uzskata, ka šai ziņā darīts jau daudz: "Vai tā ir to divu pasniedzēju atstādināšana, atlaišana, vai arī vispār tā kopējā putekļu sacelšana akadēmijā, ka visi tagad ir uzmanīgi. Potenciālie varmākas apzinās, ka uzreiz par viņiem tiks runāts."
Gan Mūzikas akadēmijas studenti, gan paši pasniedzēji atzīst, ka akadēmijā ir palicis vieglāk elpot. "Nav tik liela tāda saspringtības sajūta, kur tev ir uz tādām adatām jādzīvo, ir mierīgāk, un tu vari vairāk pievērsties mācīšanās procesam. Bet tik un tā ik pa laikam jau iznāk kāds teikums, nu kas tad notiek, vai ir kaut kas labāk, vai kaut kas ir nācis klāt, un tad jau tās emocijas un viss uzjundī atpakaļ," savas sajūtas raksturo no seksuālās uzmākšanās cietusī studente.
Tālākie uzlabojumi jau būs jaunā rektora ziņā. Mūzikas akadēmijas padome 19. jūnijā noliktajām vēlēšanām virza divus kandidātus – rektores pienākumu izpildītāju profesori Ilonu Meiju un Kora diriģēšanas katedras profesoru Romānu Vanagu.
Mūzikas akadēmijai pārējās augstskolas neseko
Latvijas Universitātes asociētā profesore Marita Zitmane atzīst – viņas cerības nav piepildījušās, ka Mūzikas akadēmija kļūs par starta punktu: "Es tajā brīdī sagaidīju, ka būs lielāks vilnis un ka tas veiks kaut kāda veida attīrīšanos Latvijas augstākajās izglītības iestādēs. To es nesagaidīju, tas nenotika, bet jau es negribu nevienam neko pārmest. Tās ir ļoti grūtas izvēles, tā ir ļoti grūta izšķiršanās, un attiecīgi arī tā sabiedrības reakcija uz notikušo, uz šiem stāstiem nebija tā atbalstošā, tā ka es ļoti labi arī saprotu tās studentes un studentus, kuri, ja ir bijusi šāda pieredze, nav par to vēstījuši, jo, kā es jau arī pirmoreiz minēju, tam ir vajadzīga ārkārtīgi liela, liela drosme."
Pētniece neredz, ka administratīvā līmenī būtu skaidrība, kā tad līdz galam šīs lietas risināt, jo, izņemot Mūziks akadēmiju, viņa citur nav redzējusi izmaiņas, piemēram, Ētikas kodeksos: "Ir nepieciešamas daudz skaidrākas juridiskās sekas, un arī to iestrādāt ne tikai ētikas kodeksos, bet tur, kur ir iespējams tīri birokrātiski, administratīvi šīs procedūras veikt, lai studenti justu, ka tas nepaliks karājoties gaisā, ka tas neaizies vienkārši tukšumā.
Ētikas kodekss nav panaceja, jo tas lielākais darbs, kas būtu jāveic universitātēm un ko es neredzu praktiski nemaz, ir ziņošanas sistēmas izstrāde."
Maritai Zitmanei gan oponē Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa. Viņš uzsver aktīvo sadarbību ar studējošo pašpārvaldēm: "Esam aktīvi centušies izglītot par iespējam gan ziņot, gan studējošos, gan viņu pārstāvjus, piemēram, izveidojot mūsu lapā sadaļu "Vajag palīdzību", kā arī vispārīgi cenšoties informēt par trauksmes celšanas likumu un daudziem citiem veidiem, kā var vērsties pēc palīdzības, kur to meklēt."
Lai izmanītu ierasto sabiedrības uzvedību, jāstrādā visiem "zobratiem"
Latvijas Studentu apvienības prezidents norāda, ka ir izveidota sadarbība ar tiesībsargu, lai, ja ir ziņojums, tad situāciju risinātu plašākā mērogā. Tomēr trīs mēnešu laikā Tiesībsarga birojs nav saņēmis nevienu individuālu iesniegumu par seksuālu uzmākšanos akadēmijā. Bet "Kultūršoka" rīcībā ir informācija, ka studentes nav klusējušas.
Tomēr lielākoties viņas izmantojušas augstskolu sniegtās ziņošanas iespējas, apzinoties, ka seksuālas rakstura īsziņas vai nevēlami pieskārieni nav pārkāpums, par ko vērsties policijā.
Tas apliecina, ka pagaidām studenti jūtas ērtāk ar "aizklātu lodziņu" jeb problēmu risināšanu sev ierastajā vidē.
LU asociētā profesore Marita Zitmane atzīst – lai tiešām izmainītu sabiedrības ierasto uzvedības modeli, visām iesaistītajām institūcijām ir jāstrādā sazobē: "Ir gan jāmāca, gan jānodrošina droša ziņošana un viss pārējais. Kā mēs redzam arī no jebkurām sociālajām kampaņām, tikai ar runāšanu vien īsti nekas nemainīsies. Tāpat kā par ceļu satiksmes pārkāpumiem CSDD taisa kampaņas un kampaņas, un kampaņas, bet bez bargiem sodiem īsti jau arī tā situācija un drošība uz ceļa neuzlabosies."
Noderīga informācija
KONTEKSTS:
LTV raidījums "Kultūršoks", kura rīcībā bija nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju rīcību, aktualizējis problēmu par uzmākšanos mācību iestādēs.
JVLMA iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm atstādināti divi pasniedzēji. JVLMA padome marta vidū izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata, un mēnesi vēlāk Prānis paziņoja par atkāpšanos.
Akadēmija vērsusies Valsts policijā, kas pēc resoriskās pārbaudes sāka kriminālprocesu. Tikmēr Kultūras ministrija ir aicinājusi akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālās uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus.
Sūdzības par seksuālu uzmācību saņemtas arī Mākslas akadēmijā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") rosina paredzēt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, tā ļaujot vardarbības upuriem saņemt nepieciešamo atbalstu un aizsardzību. Tikmēr Mūzikas akadēmijai, Mākslas akadēmijai un Kultūras akadēmijai piedāvā veidot kopīgu ombudu – uzticības personu studentiem un pasniedzējiem.
