Pils svētku koncertā piedalīsies gan Liepājas Simfoniskais orķestris un kamerkoris "Ave Sol", gan solisti Aija Vītoliņa, Andris Ērglis un Atis Ieviņš, kā arī pavadošā ritma grupa Jāņa Strazda vadībā.
Interesanti, ka pils pirms 110 gadiem tika atklāta pirmajā septembrī. Atklāšanas akts, kā toreiz to dēvēja, notika pulksten 13.00, un to apmeklēt drīkstēja tikai lūgtie viesi, plašākai publikai nams nebija pieejams, jo vietējā vara to neļāva.
"Arī scenārijs bija jāsaskaņo, visas uzrunas bija jāsaskaņo ar gubernatoru. Pasākums bija plašs, bet tikai lūgtiem viesiem. Šoreiz ir savādāk. Protams, mēs gaidām arī lūgtos viesus, bet jebkurš var atnākt pie mums ciemos," aicināja Auškāpa.
Tolaik pils atklāšanas akts norisinājās piecās daļās, un arī šogad pasākumu organizatori to ir ievērojuši. Pirmā daļa 8. septembrī plānota apsveikumiem, otrā un trešā koncertam, kas paredzēts divās daļās, un tad sekos arī dzimšanas dienas torte un īpašais pārsteigums – svētku kulminācija Ziemeļblāzmas parkā būs multimediāls strūklaku šovs.
"Mūsu publika ir ļoti dažāda, tāpēc cenšamies savu kultūras programmu veidot tā, lai būtu interesanti jebkuram iedzīvotājam – gan vecmīlgrāvietim, gan citu apkaimju iedzīvotājiem. Pie mums brauc no visas Rīgas, no visas Latvijas, bet akcents uz vietējo iedzīvotāju, protams, reizēm ir. Vecmīlgrāvis ir guļamrajons, ir daudz ģimeņu ar bērniem. Tā kā mums ir arī parks, tad rīkojam daudz ģimeņu pasākumu, bet kopumā cenšamies piedāvāt plašu norišu spektru, lai katrs var atrast sev ko tīkamu," stāstīja Auškāpa.
Viņa atzina, ka daudziem kultūras mīļiem iesakņojies priekšstats, ka "Ziemeļblāzma" atrodas kaut kur tālu, taču patiesībā vismaz rīdziniekiem tā ir krietni tuvāk par teātri Liepājā, "Goru" Rēzeknē vai koncertzāli "Cēsis".
"Kāpēc "Ziemeļblāzma" liekas tālu? Tas ir neizskaidrojams fenomens. Ar auto no centra ceļā jāpavada ir 22 minūtes, ar sabiedrisko transportu, protams, ilgāk, bet ne vairāk kā atbraukt no Pārdaugavas uz centru vai pretējā virzienā. Stereotipiski ir šis priekšstats, un mēs ļoti cenšamies to lauzt. Tāpēc arī dzimšanas dienas koncertā piedalās Liepājas Simfoniskais orķestris, lai parādītu, ka ir nedaudz mazāks ceļa gabaliņš jāmēro, lai šo orķestri dzirdētu, ka nav jābrauc uz Liepāju, var atbraukt uz "Ziemeļblāzmu"," stāstīja Auškāpa.
Turklāt akustiskā ziņā "Ziemeļblāzmas" Lielā zāle ir ļoti laba vieta, kur skanēt akadēmiskajai mūzikai.
"Tā ir ļoti laba vieta akadēmiskajai mūzikai, pateicoties Augustam Dombrovskim, kuram, iespējams, bija kaut kāda sestā maņa, lai uzceltu šo namu arī akustiski pievilcīgu. Laikā, kad nams tapa, tā bija lielākā zāle pasākumiem Rīgā. Pēc rekonstrukcijas skatuve tika nedaudz palielināta, bet tas nekādā veidā nav akustikai traucējis. Zāle ir ļoti laba akustiskajai un akadēmiskajai mūzikai," uzsvēra Auškāpa.
Šogad klajā nākusi arī pils jubilejai veltīta grāmata, kas apraksta gan vēsturiskās norises, gan dažādus interesantus faktus.
"Kopā ar autorēm Ilzi Lecinsku un Raimondu Strodi mēs atradām, manuprāt, ļoti labu vidusceļu, lai izdevums nebūtu pārāk akadēmiski informatīvs, bet arī ne tikai bilžu grāmata. Ir ļoti daudz fotomateriālu – gan vēsturisku, gan laikmetīgu –, arī ļoti daudz informācijas par namu, par to, kas tajā ir dzīvojis 110 gados, sākot ar Augustu Dombrovski. Padomju gados te bija Rīgas kinostudijas filmēšanas paviljoni, bet tagad – Ziemeļrīgas kultūras apvienība un Kultūras pils "Ziemeļblāzma"," stāstīja Auškāpa.
Grāmata, kas tapa sadarbībā ar izdevniecību "Jumava", sniedz plašu, varbūt pat citādu ieskatu nekā līdz šim pieejamās, jo iepriekšējais pētījums par pili bija vien 2000. gadu sākumā, kad grāmatu uzrakstīja Andrejs Grāpis.
