Vairāk nekā 30 muzeja objektos rosīsies ļaudis laikmetam atbilstošā apģērbā un darīs konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus. Šo ļaužu lomās iejutīsies dalībnieki no Latvijas amatierteātriem un folkloras kopām, kas sētas notikumos iesaistīs arī apmeklētājus. Pasākuma norises laiks būs no 11.00 līdz 16.00.
Ar šo iespaidīgo performanci tiks atklāta muzeja vasaras sezona.
Pirms 100 gadiem Latvijai nebūt ne vieglā ekonomiskā un politiskā situācijā pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvās dabas muzeja izveidi. Ierosmes autors bija arhitekts Pauls Kundziņš, kurš bija arī pirmais muzeja vadītājs.
Šobrīd mūsu Brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem savas nozares muzejiem Eiropā. Tas ir kā sava veida mūsu identitātes esence – uzskata muzeja direktore Zanda Ķergalve: "Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir Latvija tādā ļoti koncentrētā kopumā. Un tieši tur mēs mācāmies, kā tad veidojās mūsu nacionālā pašapziņa, tieši tur mēs varam saprast, kāpēc mēs esam tādi un ne savādāki, jo Latgales sētas ir citādi būvētas, Kurzemes sētas citādi, Vidzeme arī ir atšķirīga, un tā mēs maz pamazām saprotam, kāpēc mēs esam tādi, kādi esam."
Lai šo sapratni atklātu vēl dzīvāk un dziļāk, muzejs šo sestdien aicina uz līdz šim nebijuša vēriena pasākumu "Viena diena mūsmājās". Tā būs kā iekāpšana laika mašīnā uz 100 vai 200 gadu senu pagātni. Visas muzeja sētas atdzīvosies, tajās rosīsies ļaudis laikam atbilstošos tērpos, iejutīsies mūsu senču ikdienā un godos, aicinot savā pulkā arī skatītājus.
Nelielā ekskursijā pa sētās gaidāmajām norisēm vārdiski izved pasākuma režisors Kārlis Anitens: "Ja mēs runājam par Kurzemes zvejnieku ciemu, tad tur mēs izspēlēsim zvejnieka meitas precības. Tad turpat blakus būs iespēja paskatīties, kā tad senie mūsu senči devās zvejā. Zināms, ka zvejnieki, kas dzīvoja jūras krastā, kaut ko arī audzēja, un tāpēc vēl trešajā sētā būs iespēja piedalīties tādā kopīgā lietā kā jūraszāļu vākšana, jo tas bija un aizvien ir ļoti labs mēslojums. Kā tad ar to darbojās, kā tas notika? Ja dodamies uz Lībiešu sētu, tad tur būs patiešām sena lībiešu tradīcija – putnu modināšana ar visiem rituāliem, kā tas ir noticis. Ar eglītes pušķošanu, jo lībieši, modinot putnus, dekorēja eglīti."
Kurzemes zemnieku sētā kā jau sestdienā saime posīsies uz pirti, Vidzemes zvejnieku sētā gatavos dažādus zvejas rīkus, piemēram, oļu gremdes. Usmas baznīcā būs baznīcas dekorēšana un svētbrīdis.
"Vidzemes zemnieku sētā mēs izspēlēsim tādu tradīciju kā Joskes ierašanos. Joske būs klāt ar kāpostu sēklām, jo tā ir kāpostu diena. Bet izrādīsies, ka tarbā viss ir sajucis, un tāpēc ar apmeklētāju palīdzību būs jāmēģina saprast, kuras no 20 veidu sēklām tad īsti ir vajadzīgās kāpostu sēklas. Tātad tur tādi saimniecības darbi," stāsta pasākuma režisors.
Zemgales zemnieku sētā būs lielā jurģu diena, hernhūtiešu saieta namā lasījumi un dziedājumi, bet Valmieras dzīvojamajā rijā–skolā visi mācīsies lasīt un rakstīt, atklāj Kārlis Anitens: "Latgales sādža būs viena no krāsainākajām, jo Latgale ir mums tāda piedzīvojumu zeme. Tur būs ūtrupe. Visam pa vidu vienā no sētām būs pazudis govslops, kuru būs jādodas meklēt. Un Latgales podnieki gatavosies doties uz tirgu. Kā notika šo podu krāmēšana ratos, kā tos iepakoja, jo tajos laikos jau nebija burbuļplēves. Pakalnu dzirnavās savukārt būs problēma, ka nav vēja, spārni negriežas un tiek darinātas zēģeles, kas bija tādas kā buras, ko uzlika uz spārniem, lai tie arī nelielā vējā grieztos."
Pasākuma rīkotāji ir ļoti pateicīgi amatierteātriem un folkloras kopām par lielo atsaucību, jo tieši viņi būs tie, kas interpretēs dažādās ikdienas un godu epizodes muzeja sētās.
"Mums ir atsaukušies vairāk nekā 40 amatierteātru un 40 folkloras kopas. Mēs kopā sestdien būsim vairāk nekā 900 cilvēku.
Tā atbildība, kā viņi gatavojas, ir pat apbrīnojama. Muzejs ir muzejs, tas nevar visas savas lietas dot, lai tās tiktu izmantotas performancēs, jo tām lietām ir jāsaglabājas vēl daudzus simtus gadu. Un teātra ļaudis pa saviem novadiem, man liekas, ir jau otru krājumu sameklējuši, ko atvest uz muzeju, lai var darboties," teic režisors.
Viens no pašiem vērienīgākajiem muzeja simtgadei veltītajiem pasākumiem "Viena diena mūsmājās" Brīvdabas muzejā notiks sestdien, 11. maijā, no 11.00 līdz 16.00, apmeklētāju ērtībai būs atvērtas trīs muzeja ieejas. 1. un 2. jūnijā muzejā savukārt 52. reizi notiks daudzu tik iecienītais lietišķās mākslas gadatirgus.
