Kopš tā laika Japānas dizaineri veido mieram veltītus plakātus. Šobrīd tie ir aplūkojami Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas oranžērijā izstādē "Miera gars", kas apceļo pasauli.
Kopš atombumbu uzmešanas Japānai Otrā pasaules kara izskaņā pagājuši jau 79 gadi. Pieminot Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu un nevainīgos upurus, Latvijas Nacionālās bibliotēkas oranžērijā iekārtota ceļojošā plakātu izstāde "Miera gars". Tajā aplūkojami Japānas grafisko dizaineru radītie plakāti ar vēstījumu par mieru.
Izstādes organizators Martins Foslaitners (Martin Foessleitner) stāsta: "Šodien ir 9. augusts, un 9. augusts bija diena, kad otrā atombumba nolaidās Japānā, nopostot Nagasaki. Pirmā tika uzmesta 6. augustā Hirosimai, un šī izstāde saucas "Hiroshima appeals" (Hirosimas aicinājums), lai pieminētu cietušos. Šie plakāti izsaka ideju par mieru un atklāj japāņu pieeju šai tēmai. Tas nav, lai vainotu, bet lai pieminētu un visvairāk – lai runātu par mieru. Tas ir iemesls, kāpēc lielākā daļa slavenu japāņu dizaineru velta vienu plakātu visai sērijai. Šodien, 2024. gadā, mēs esam uztaisījuši jau 20 plakātus."
Miera plakātu sērijā katru gadu kādam dizainerim tiek dots uzdevums izveidot Hirosimas notikumiem veltītu plakātu. Pirmo 1983. gadā izveidoja Yusaku Kamekura – "Degošie tauriņi" – radot liesmojošu vīziju par kodolieročiem kā draudu skaistumam.
Jaunākais plakāts demonstrē artefaktu – pēc bombardēšanas atrasto, sapluinīto apģērbu.
"Grafiskais dizaineris atcerējās, ka bija sieviete fotogrāfe, kura fokusējās uz lietām, kuras bija palikušas pāri, un šajā plakātā ir attēlota viena lieta, kas bija palikusi pēc šīs atombumbas. Un tagad šis darbs ir, lai pieminētu visu, kas bija palicis pēc šīs traģēdijas, un arī kā simbols mieram," stāsta izstādes veidotājs.
"Šie ir pēdējo gadu darbi, viens plakāts bija veltīts kovida laikam, un šis bija piemērs 2022. gadam, kad sākās uzbrukums Ukrainā, kā atgādinājums paturēt atmiņā kodolbumbas traģēdiju. Un 2024. gadā atkal ir kara uzsākšanas draudi, un tas atkal mums ir kā grūdiens, lai neaizmirstu vēsturi un lai paturētu prātā, ka mums vienmēr vajag cīnīties par mieru. Spēcīgs uzplaiksnījums, nākošajā mirklī 4000 grādu karsti stari izdedzina pilsētu, laiks, kas paiet, ir nieka 3 sekundes. Brīdī, kad šo tekstu būsi pabeidzis lasīt, daudzas dzīvības būs izdzisušas…" teic Foslaitners.
Izstādes kuratore Ilze Dobele saka: "Arī tad, ja daudziem šķiet, ka karš mūs ir nogurdinājis un nevis kāds no konfliktiem atrisinās, bet diemžēl piepulcējas vēl kāds, tad es šajā izstādes idejā kopumā un dizaineru idejās saskatīju to, ka
mēs nedrīkstam kļūt vienaldzīgi nekādā veidā.
Tas arī mani priecēja, ka, neskatoties uz tām ziņām, ar kurām katru dienu sastopamies un kuras ir tik smagas un grūtas, man drīzāk arvien vairāk satrauc un aizkustina tas, kādā veidā mēs varam runāt par mieru, nevis ka es būtu kļuvusi vienaldzīgāka pret kara sāpēm. Tas ir tas galvenais vēstījums – mēs varam šo mācīties no japāņu tautas, ka ir jāpiemin tie, kuri ir cietuši, ir jāturpina citiem skaidrot, ko tas mums ir nozīmējis. Es domāju, ka mēs to visu Latvijā lieliski darām. Šajos kara apstākļos jebkura iespēja runāt par mieru tiešām ir ļoti svarīga, tāpēc šī izstāde ir labs piemērs, lai to darītu."
Ikviens izstādes apmeklētājs aicināts uztaisīt dzērvi origami tehnikā.
Japānas vēstniecības Latvijā misijas vadītāja vietnieks Satoši Isono, rādot origami dzērvi, stāsta: "Japāņiem šī papīra dzērve ir miera simbols. Viena meitene, Suzuki Sadako, viņa, balstoties uz tautas nostāstu, locīja šīs dzērves. Viņa vēlējās izlocīt tūkstoš dzērvju. Nav skaidri zināms, kādēļ tieši tūkstoš, bet ir skaidrs, ka, izlokot šo skaitu dzērvju, pastāvēja uzskats, ka tad piepildās vēlēšanās.
Tā kā meitenīte bija cietusi no atombumbas sprādziena, viņas kvēlākā vēlēšanās bija izveseļoties, tāpēc viņa šīs dzērvītes locīja, cerot, ka atlabs."
"Mēs, japāņu tauta, caur šo dzērvīšu locīšanu vēlamies, lai neviens neaizmirstu šos baisos notikumus un lai arī pasaules ļaudis un arī Latvijā cilvēki saglabātu mieru," teic Satoši Isono.
Rudenī plakātu izstāde tālāk ceļos uz Milānu Itālijā.
